Tomēr, vai šie emocionālie paziņojumi ir pamatoti un vai šo viedokļu autori ir informēti, ka konkrētā projekta izstrādei tika organizēts atklāts valsts konkurss (ar konkrētām funkcionālajām prasībām), kurā piedalīties un uzvarēt iespēja bija jebkuram respektablam informāciju tehnoloģiju uzņēmumam?
Apskatot 2005. gada 19. augusta nolikumu konkursam "Latvijas valsts portāla izstrāde, ieviešana un uzturēšana", kas noputējis stāv mana gala atvilktnē, redzams, ka tas ir profesionāli sagatavots dokuments (uz 95 lpp) ar konkrētām prasībām, starp kurām var minēt dažādas prasības attiecībā uz e-pakalpojumiem, norēķiniem tiešsaistes režīmā, prasības ātrdarbībai (attiecīgi no kurām izriet prasības tehniskajam nodrošinājumam) u.c.
Redzot relatīvi komplicēto projekta būtību (informācijai: manis pārstāvētais uzņēmums ir veicis subjektīvu aprēķinu par to, ka šī projekta izstrādei, neskaitot tehniskā nodrošinājuma izmaksas, ir nepieciešami aptuveni 9 līdz 12 cilvēkmēneši), jautājums, kuru, manuprāt, būtu jāuzdod ir nevis, cik naudas ir iztērēts risinājuma ieviešanai (jo galu galā ir noticis likumdošanai atbilstoši organizēts konkurss), bet cik liela daļa no paredzētās portāla funkcionalitātes ir reāli ieviesta un pieejama sabiedrībai. Katrā ziņā pašlaik portālā nav redzamas tiešsaistes norēķinu iespējas par e-pakalpojumiem, sākotnēji plānotais portāla valodu skaits (nez kāpēc plānoto 6 valodu vietā pašlaik ir redzamas tikai 3), kā arī citas konkursa nolikumā uzskaitītās prasības.
Augstāk minētais liek domāt par to, ka projekta realizētāji: a) iespējams, daļu no sākotnēji plānotās funkcionalitātes vienkārši vēl nav ieviesuši, b) pārvērtējuši portāla funkcionalitātes pielietojamību reālajā dzīvē. Pēdējais savukārt vistiešākajā mērā ir saistīts ar to, ka pašlaik e-pakalpojumi Latvijā ir tikpat izplatīti, kā, teiksim, zemestrīces vai cunami (kam lielā mērā par pamatu ir līdz galam neieviestais elektroniskais paraksts).
Analizējot pašlaik ieviestās funkcionalitātes (būtībā tikai iestāžu saišu kataloga) pielietojamību, rodas arī pamatotas šaubas, vai šis uzziņu resurss spēs izkonkurēt citus vietējo iedzīvotāju vidū populāros informācijas resursus, piemēram, telefona uzziņas, Interneta uzziņu katalogus (piem., www.1180.lv, www.1188.lv), kas jau vairākus gadus sekmīgi pilda savu lomu un ir daudz parocīgāki informācijas meklēšanā kā pašlaik izveidotais Latvijas valsts portāls. Bet attiecībā uz ārvalstu apmeklētājiem, ir stipri apšaubāmi, ka lielākajai daļai no viņiem interesētu elektroniskie pakalpojumi vai tikai valsts institūciju mājas lapu adreses, kuras būtībā vajadzētu spēt atrast arī bez šāda portāla starpniecības caur globālajiem saišu meklētājiem, tādiem kā 'Google').
Arī arguments, ka šī portāla izveide ir nākotnes investīcija, ir visai apšaubāms, jo vidēji šādi Interneta resursi morāli noveco 3 līdz 5 gadu laikā, strauji mainoties Interneta videi un izmantotajām tehnoloģijām. Visbeidzot, Latvijas saišu portāla pašreizējā versija vismaz pašlaik no lietotāju viedokļa ne ar ko būtiski neatšķiras no šī portāla iepriekšējās versijas, kas pastāvēja vairākus gadus.