Uz minēto sasniegumu bāzes Latvijas ekonomika ierindojās starp straujāk augošākajām pasaulē, un pēdējos gados Eiropā laiku pa laikam uzņemas arī līdera lomu. Faktori, kas Latvijas tautsaimniecībai ļauj iegūt aizvien jaunu un jaunu izrāvienu, ir tie paši, kas iepriekšējos gados – aizvien lielāki naudas apjomi iedzīvotāju rokās, kas likumsakarīgi ļauj attīstīties ar patēriņu saistītajām nozarēm, pastarpināti pozitīvi ietekmējot arī ražojošo sfēru. IKP pieaugumu pirmajā pusgadā veicināja apjomu kāpums tirdzniecībā - par 18,2%, transporta un sakaru nozarē - par 8,6%, apstrādes rūpniecībā - par 6,5%, būvniecībā - par 16,7%.
Galvenais, kas nodrošina šo procesu, ir nerimstošais kreditēšanas bums. Saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datiem šā gada pirmajos sešos mēnešos Latvijas bankām rezidentiem izsniegto kredītu portfelis pārsniedza 7,6 miljardus latu, kas ir par gandrīz 59% vairāk nekā analogā laika periodā iepriekšējā gadā. Kreditēšanas ietekme sevišķi izpaužas būvniecības un nekustamo īpašumu segmentā, kur darbības apjoma pieaugums pastarpināti ietekmē arī tirdzniecību un ražošanu. Operācijām ar nekustamo īpašumu izsniegto kredītu kopsumma gada laikā pieauga par 103,5% līdz 1,204 miljardiem latu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.
Kredīti operācijām ar nekustamo īpašumu veido lielāko daļu jeb 27,8% izsniegto kredītu. Lai gan speciālisti uzskata, ka nekustamā īpašuma tirgus uz iepriekšējās inerces bāzes pašreizējās tendences vēl ilgu laiku varētu turpināt, bažas rada šobrīd vērojamā procentu likmju pieauguma tendence, kā arī nerimstošā inflācija. Tas valsts ekonomikai, kas attīstās galvenokārt uz patēriņa palielināšanās rēķina, nebūt nav tas labākais, sevišķi vēl laikā, kad jūtama ražošanas un eksporta pieauguma tempu samazināšanās, tajā pašā laikā importa izaugsmei saglabājoties iepriekšējo gadu līmenī. Otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar gada pirmajiem trim mēnešiem IKP izaugsme, rēķinot gada izteiksmē, ir samazinājusies par diviem procentpunktiem līdz 11,1%.
Tomēr šāds pieaugums vēl aizvien ir uzskatāms par ļoti strauju un varētu liecināt par ekonomikas pārkaršanu. Šādā situācijā Latvijas ekonomikai labvēlīgāka būtu lēnāka patēriņa un līdz ar to arī kopējās tautsaimniecības izaugsme, pretējā gadījumā mēs varētu piedzīvot kreditēšanas burbuļa plīsumu, kas valsts tautsaimniecības izaugsmi uz kādu laiku var samazināt līdz pat nullei.