es cienu VVF un novēlu viņai veiksmi ceļā uz ANO -> jo tas nāks tikai par labu Latvija.
-------------------------------------- ----------

Neesi naivs. Tas nenāks par labu Latvijai.

nu nu kas ta visiem noticis,muša iekodusi p...
sākumā visi tak bija taadaa starā,par cildeno sievieti VVF ...lepni
nu kandidatūra iet uz beigām, tādeelj
jau nav arii cilvēks jāsāk iemīdīt zemē par to,ka varbūt kādreiz pieņemts nepareizs lēmums,,
neviens no mums nau perfekts!!!..
cieniet viens otru to skaitā arī prezidenti,,

"10 gadu Sibīrijā" anekdote sačākstējušiem prežiem un gensekiem.
&&&&&&&&am p;&&&&&&&&a mp;&&&&&&&& amp;&&&&&&& &&&&&
Septiņos no rīta Brežņevam zvana telefons.
Drausmīgi pohains Leonīds Iļjičs paceļ trubu:
"Aļo ?"
"Leonīd Iļjič, te Gromiko, baigie sūdi, vakar jūs bijāt tā piedzēries, ka pavēlējāt atvērt robežas !"
"Jop tvaju, tā jau mēs te divi vien paliksim..." uztraucas Brežņevs.
"Ta nē jel, Leonīd Iļjič, es jau no Īrijas zvanu !"

Ak Dies!Un patiesa nuožēla,ka jāpamet tādu kuģi!Sātaniste pēc dabas,saņēmusi vairākus sātana ordeņus un jūs izsakat nuožēlu,ka viņa netiks par ANO ģenerālsekretāru!!!

Un kāda Guntim Ulmanim bija izglītība, ka tā viņu cildini? "Kauls no tautas kaula", kas bija iestājies PSKP, ja neesi aizmirsis. Un tāpēc vien viņam pašam vajadzēja atteikties no prezidenta amata. Neatteicās. Jā, mūsu tautai piederošs, bet ne izcils prezidents diemžēl.
Daudzas viņa kļūdas vajadzēja labot Vairai Vīķei-Freibergai, viņa laboja un darīja, bet ne reizes nepārmeta savam priekšgājējam. Par to es viņu visvairāk cienu.
Tu man pārmet nezin ko, kaut es tikai savas domas izteicu, kad tu izlielīji Gunti Ulmani un nopulgoji Vairu Vīķi-Freibergu.
Jā, un atbildi, kāda izglītība bija Guntim Ulmanim? Jo tu pats rakstīji, ka prezidentam
IR JĀBŪT IZGLĪTOTAM.

Guntis Ulmanis dzimis Rīgā, 1939.gada 13.septembrī. Viņa vectēva brālis Kārlis Ulmanis bija pirmskara Latvijas Republikas pēdējais prezidents.

1941.gadā Ulmaņa ģimeni izveda uz Sibīriju, Krasnojarskas novadu. 1946.gadā tika dota atļauja atgriezties Latvijā, bet tā kā Rīgā apmesties uz dzīvi nedrīkstēja, ģimene dzīvoja Edolē, Kuldīgas rajonā. 1949.gadā G.Ulmaņa piederīgos atkal izveda uz Sibīriju. Taču nākamajam prezidentam izdevās izglābties, jo viņa māte bija otrreiz apprecējusies un dēlam devusi citu uzvārdu. Pēc radinieku izvešanas māte viņu atveda uz Jūrmalu, kur dzīvoja tajā laikā ar vīru. Guntis sāka mācīties Pumpuru vidusskolā. Skolas gados nākamais prezidents slepus no ģimenes izņēma pasi ar savu dzimtas uzvārdu - Ulmanis.

Pēc vidusskolas beigšanas viņš iestājās Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas fakultātē, kuru pabeidza 1963.gadā.

Pēc augstskolas beigšanas Guntis Ulmanis tika iesaukts padomju armijā, kur pavadīja divus gadus. Pēc atgriešanās viņš sāka strādāt celtniecībā par ekonomistu, vēlāk - Rīgas Tramvaju un trolejbusu pārvaldē. Tika iecelts par plāna komitejas priekšsēdētāja vietnieku Rīgas pilsētas izpildkomitejā, un šajā darbā viņš pirmo reizi cieta sava uzvārda dēļ, jo pēc pāris mēnešiem tika atlaists. 1971.gadā G.Ulmanis pārgāja darbā sadzīves pakalpojumu sistēmā, kur strādāja dažādos amatos, arī par Rīgas rajona sadzīves pakalpojumu kombināta direktoru. Guntis Ulmanis ir neilgu laiku pasniedzis celtniecības ekonomiku Rīgas Politehniskajā institūtā, kā arī strādājis par pasniedzēju LVU tautsaimniecības plānošanas specialitātē.

1965.gadā Guntis Ulmanis kļuva par Padomju Savienības Komunistiskās partijas biedru. No šīs partijas viņš izstājās 1989.gadā.
1992.gadā Guntis Ulmanis tika iecelts par Latvijas Bankas padomes locekli. Tai pašā gadā viņš iestājās Latvijas Zemnieku savienībā.
1993.gada jūnija Saeimas vēlēšanās Guntis Ulmanis tika ievēlēts par deputātu no LZS. Tā paša gada 7.jūlijā Saeima viņu ievēlēja par Latvijas Valsts prezidentu. Pašlaik Guntis Ulmanis ir Latvijas Zemnieku savienības goda priekšsēdētājs.

Saeima atkārtoti ievēlēja Gunti Ulmani par Latvijas Valsts prezidentu 1996.gada 18.jūnijā.

Tātad, kā redzi, tomēr augstākā izglītība. G. Meierovicam tās nebija. Protams, G.U.nebija nekādas pieredzes šajā postenī, bet tu taču nenoliegsi, ka tūlīt pēc neatkarības atgūšanas ar profesionāliem politiķiem mums tā bija, kā bija. No kurienes lai šie pēkšņi būtu radušies? Protams, ka daudz ko nācās apgūt darba procesā - gan etiķeti, gan diplomātiju, gan daudz ko citu. Varbūt atceries jautro kuriozu ar I. Godmani, kad viņš, tiekoties ar Anglijas karalieni, mēģināja noskūpstīt tai roku, taču Elizabete II steigšus atrāva roku atpakaļ. Godmaņa k-gs jutās patiesi apmulsis - no kurienes gan lāga zēnam bij zināt, ka šāds cieņas apliecinājums karalienei atļauts tikai personām, ko karaļnams iecēlis bruņinieku kārtā?

Nevajadzēja prezidentei ar speķpurniem vienos ratos sēsties.Šo Saeimu vēlēja ļoti cerīgi,visi sen gribētie mērķi tepat,acu priekšā,nu tik mēs stāsimies,nu tik mums būs!Gribējām kā labāk,sanāca kā vienmēr.Politikā draugu neesot,vienas intereses,nesakrīt tās speķpurniem un reņģēdājiem .Tā nu Omei vecā izvēle bija:poza vai pīrāgs.Iekoda Ome speķa pīrāgā...Nu ies par Caurā Kuģa kapteini,ja ņems ,mož, kādu reņģi sazvejos.

Lieliski , tu pats norādi, ar kuru galu domā ! :)))

Bla, bla, bla! Tukša muldēšana...

Visu sīki uzrakstīji, tikai par Eduardu Ulmani, Gunta tēvu - nekā.
Tu raksti: "1941.gadā G. Ulmaņa ģimeni izveda uz Sibiriju".
Jā, bet uz Krasnojarskas novadu 1941.gada 14.jūnijā no Kuldīgas apriņķa Strēļiem izveda ne visu ģimeni Gunta Ulmaņa ģimeni. Izveda tikai Gunta māti Veru dzim.1914.g. un Gunti 2 gadus vecu, Gunta vecmammiņu no mātes puses Goldmani Mariju dzim 1884.g. un mātes brāli Goldmani Arvīdu dzim. 1925.gadā.
Gunta tēvs Eduards Ulmanis (Jāņa d.) dz.1912.g. 23.septembrī (drīz dzimšanas diena viņam) bija arestēts savā dzīvoklī Āgenskalna ielā 25 Rīgā daudz agrāk, jau 1940.gada 24.jūnijā (ievērojiet datumu, arestēts gandrīz uzreiz pēc Latvijas okupācijas), Rīgas cietumā viņu turēja bez tiesas, tad aizveda uz Maskavu, Butirkas cietumu un tiesāja jau iesākoties karam, PSRS AT kolēģija 1941.g. 18.jūnijā viņu notiesāja uz 10 gadiem pēc Krievijas PSR kriminālkodeksa pantiem 58-13, 58-6/1,4 un tad aizsūtīja uz Kirovas apgabala Vjatlagu, kur viņš ieradās 1941.gada 24.jūlijā
(14.jūnijā arestētos vīriešus uz Vjatlagu atveda agrāk, 13.jūlijā), Eduardu Ulmani līdz 1942.gada 12.februārim turēja 1.,9. un 12.nometnē, kur tajā laikā citu latviešu nebija, un tikai 1942.g. 12.februārī viņu pārcēla uz 3.nometni, kas skaitījās vidēji smaga darba nometne (malkas zāģēšana un citi darbi, bet meža cirsmu nebija), tad 1942.g. 20.aprīlī viņu pārcēla uz 11. nometni, tā bija invalīdu nometne (tur bija daudz latviešu, tur viņš pateica kādam izdzīvojušam vēlāk latvietim, ka novēl izdzīvot savam dēliņam, par to atceras pats Guntis savā grāmatā), tad 1942.g. 27.septembrī Eduardu Ulmani pārceļ uz 6.nometni, tā bija pārsūtīšanas nometne, viņu gribēja pārsūtīt uz citu lēģeri iespējams tāpēc, lai viņš nekontaktētos ar citiem latviešiem, jo viņš bija "noaktēts", tas nozīmēja, ar medicīnas komisijas lēmumu atzīts par nederīgu darbam. Jāpasaka sīkums, ka "noaktēt" drīkstēja tikai notiesātus cilvēkus, pārējos latviešus "troikas" Maskavā sāka tiesāt tikai 1942.g. beigās, vēl pagāja vairāki mēneši, kamēr lietas ar troikas lēmumu atnāca atpakaļ uz lēģeri, tāpēc tajā laikā citus latviešus vēl neatbrīvoja (bet vispār atbrīvoja ar nolūku ļaut viņiem nomirt aiz lēģera vārtiem, tik novārguši viņi bija). Eduardu Ulmani atbrīvoja 1943.gada 8.februārī. Vairāk par viņu ziņu nav. Guntis Ulmanis savā grāmatā raksta: manu tēvu atveda uz lēģeri 1940.gadā. Jā, viņu arestēja 1940.gadā, bet gadu turēja cietumos (Rīgā un Maskavā) un uz Vjatlagu atveda tikai 1941.g. 24.jūlijā. Protams, viņš nomira Vjatlagā, par to šaubu nav, nomira "brīvs", tā uzlabodams Vjatlaga miršanas statistiku. Grāmatā ""No NKVD līdz KGB" Eduards Ulmanis dzim.1914.gadā nav atrodams, bet šajā grāmatā minēti visi notiesātie, kuru lietas atrodas Latvijā. Tātad, Eduarda Ulmaņa lietu Latvijai neatdeva? Varbūt, atdeva vēlāk, bet Guntis Ulmanis par to nestāsta?
Es negāju pie viņa, bet cits cilvēks bija aizgājis un teica, ka viņš tāpat kā citi no valdības (piemēram, kā Anatolijs Gorbunovs) nekā nedarīs, lai atgūtu no Krievijas arhīvu ziņas par latviešiem. Kad Guntis Ulmanis bija vēl prezidents, viņš TV teica: kad būšu ekspremjers, aizbraukšu, kur gāja bojā mans tēvs un vectēvs. Pagāja 8 gadi, viņš neaizbrauca.
Šīs ziņas, kuras tagad uzrakstīju, iegūtas no Vjatlaga arhīva pateicoties prezidentei Vairai Vīķei Freibergai. Bet Guntis Ulmanis neizdarīja nekā.
G.Ulmaņa vectēvs (mātes tēvs) Kārlis Goldbergs dzim.1883.gadā arestēts 1941.g. 14.jūnijā, atvests uz Vjatlagu 1941.g. 09.jūlījā, miris 7.nometnē 1942.g. 30.aprīlī. Ar Eduardu Ulmani viņi nesatikās, jo Eduardu Ulmani turēja citrās nometnēs (saucās Vjatlaga lagpunkti). Tekstu nepārlasīju, piedodiet kļūdas. Viss, ko rakstīju, atrodams Vjatlaga arhīvā, lai Guntis Ulmanis aizbrauc uz turieni. Skopas ziņas, bet tomēr ir vērts aizbraukt...

Par ko Tu stāsti man, kā Godmanis nezināja etiķeti karalienes galmā. Ak vai. Vai tas mani interesē, kā Tu domā.
Gagarinam tāpat gājis, viņš izdzēris tējas glāzi un apēdis citrona gabaliņu, to darīt nevajadzēja, tad smalkie lordi uztaisījuši lielas acis (smalka uzvedība), tad Anglijas karaliene apēdusi citrona šķēlīti no savas glāzes.
Savukārt es nezinu, vai Tevi bija interesants stāsts par Eduardu Ulmani, Gunta tēvu. Tavs stāsts par ģimenes otro izsūtīšanu bija man interesants tāpēc, ka grāmatā "Aizvestie" (par 1941.g. 14.jūnijā izvestiem) ziņu par otro izsūtīšanu nav, bet grāmata par 1949.gadā izvesteim vēl nav iznākusi.

Cik ilgi rakstīju. Guntis Ulmanis uz Vjatlagu solīja aizbraukt tajā TV pārraidē, kurā viņam Černomirdins uzdāvināja arestētā Kārļa Ulmaņa fotogrāfiju divu čekistu pavadībā.
Fotogrāfijas viņi atdod. Arhīva dokumentus neatdod.
Un Guntis Ulmanis nekā neizdarīja, lai panāktu Krievijas arhīva dokumentu atdošanu par Latvijas pilsoņiem. Es par tādu izglītību runāju, ka viņam bija kaut kas jāizdara. Bet viņš pat viena vienīga vārda par arhīvu atgūšanu nevienā savā runā publiski nepateica. It kā šī jautājuma vispār nebūtu. Izņemot to savu solījumu aizbraukt uz tēva un vectēva nāves vietu Vjatlagu, kad būs ekspremjers, kuru viņš joprojām nav izpildījis.
Ar labu nakti.

Piekriitu arii,ka pensionaars un abet preciizi pateica,arii br.Joch.
Pietiek mums pasiem sev acis maaleet-tacu paskatiities vajag skaidri,bez aplinkiem un attaisnojumiem.Autors diedelee kautkaadu zeelastiibu pret vvf-par ko?Prezidenta amats ir augsts,atbildiiba arii-tad nu jaadara..vai jaaaiziet.Bet lieta taada,ka vina dara,tikai to ko pasai vajag(preciizaak ko vajag kaadaam asv,izraeelai)ai,apnicis.

Ja tu izlasītu Latvijas Satversmi, tad zinātu, ka valsts prezidentam ne iekŠ- ne ārlietās nekādas teikŠanas nav. Noteicēji ir ministru prezidenti un partijas, kuras tos ievēl. (Saeima ir tikai tāds tirgus laukums). Tātad ,,neizgāz podu" VVF vainodams, jo viņa, ir darījusi iespējamo, lai Rietumu valstis iepazītu Latviju. Viņa pat nebaidījās pateikt savu sakāmo ,,draudzīgajā" kaimiņzemē. Diez', vai tu to iespētu.

Labrīt! Paldies par plašo info - atzīšos, ka par Eduardu Ulmani tik sīki patiešām nezināju. Tas, ka dēls joprojām nav apmeklējis tēva un vectēva nāves vietu Vjatlagā, protams,nav labi, bet tas ir viņa sirdsapziņas jautājums. Vēlreiz paldies, ir patīkami parunāt ar zinošu cilvēku, arī tad, ja viedokļi ne vienmēr sakrīt. Godmani es nebūt nepiesaucu paša Godmaņa dēļ vai arī lai uzkurinātu klačas un ziņkāri - ar šo piemēru gribēju vienīgi ilustrēt faktu, ka 90-to gadu sākumā mums diemžēl nebija (un objektīvi arī nevarēja būt) etiķetē, diplomātijā un politikā izglītotu valstsvīru, tāpēc nācās izlīdzēties ar to, kas ir. Diemžēl.

Nu prezidente mums ir vienīgais ,kas vispar šei Latvijā ir ,domāju /politika,valsts vadītāji/.

Reti kuram miljonāram ir sirdsapziņā.Varbūūt ir kāds retais ,sori !

Paldies par atbildi.
Etiķete nav tikai rokas bučošanas rituāls, tas ir kaut kas dziļāks. Lai paliek, kā ir.
Par Eduardu Ulmani tik sīki nemaz nav, jo nav zināms viņa nāves datums. "Vienkāršam pilsonītim, kaut vai šoferītim" tas var būt sirdsapziņas jautājums, bet ne valsts prezidentam vai eksprezidentam, kura pienākums ir tādus jautājumus (par vēstures arhīvu atgūšanu) tomēr risināt. Kā eksprezidentam viņam nebija vairs pienākums kaut ko tādu darīt, bet bija pienākums turēt savu vārdu, ko viņš deva kā prezidents, aizbraukt. Arī tā ir sava veida etiķete.
Šis raksts jau nodots arhīvā, tāpēc nedaudzi
izlasīs. Tomēr Tev uzrakstīšu, ja gribi kaut ko uzzināt sīkāk par to Vjatlagu. Ir izdota Vjatlaga dienasgrāmata:
Arturs Stradiņš "Ērkšķainās gaitas", Rēzekne, 2001.
Grāmatu var izlasīt Rīgas pilsētas centrālajā bibliotēkā (atrodas Brīvības ielā kaut kur ap Ģertrūdes ielu) vai šajā bibliotēkā to var pasūtīt no jebkuras citas bibliotēkas.
Tur izlasīsi, ka ap to laiku, kad atbrīvoja Eduardu Ulmani, atbrīvoja "melnos", tā lēģerī sauca jau agrāk notiesātos krievus, jo viņi staigāja melnās lēģera drēbēs. Bet sagadījās tā, ka Eduards Ulmanis jau bija notiesāts, un tikai tāpēc viņu "atbrīvoja". Ir daudzas liecības, ka tādi "atbrīvotie" mira tūlīt aiz lēģera vārtiem, tik novārguši viņi bija.
Varbūt Guntis Ulmanis baidās, ka viņa tēvu var apvainot, ka "atbrīvots" izņēmuma kārtā, bet ja Tu mani nosauci par zinošu cilvēku, tad zinošs cilvēks saka Tev: nebija viņam nekādu citu nopelnu, kā bada vārgums uz nāves robežas.
Es nezinu, kādu etiķeti ievērojot Latvijas prezidents Guntis Ulmanis nepieprasīja Krievijai atdot visus arhīvus, kas attiecas uz Latvijas pilsoņiem.
Es šaubos, vai vispār turpināšu diskusijas DELFI jautrajā sabiedrībā, labāk mācīšos etiķeti. Neviens cits, izņemot Tevi, neuzrakstīja pateicību par manu garo komentāru, acīmredzot, tas nevienu neinteresē, toties visu laiku par jebkuru tēmu ir dežūrteksti kā Strihnīnam, piemēram. Man tie ir apnikuši. Varbūt citiem - mani teksti apnikuši.
Iespējams tiešām Guntim Ulmanim bija jāievēro kāda etiķete attiecībās ar Krieviju, ka viņš nepieprasīja arhīvus un klusēja par okupāciju. Es nezinu. Vaira Vīķe-Freiberga ir atklāti runājusi par okupāciju to, ko Guntis Ulmanis noklusēja. Tāpēc tas naids pret viņu, kas nāk no sovetu aprindām te DELFOS. Kaut viņa godprātīgi aizstāv visu Latvijas iedzīvotāju tiesības. Viņa ir drosmīga un taisnīga.
Bet Guntim Ulmanim novēlu uzzināt vairāk par sava tēva likteni. Tā dzīvot nezinot ir ļoti smagi. Viņš nolēma ciest. Varbūt tā vajag. Bet varbūt liktens pagriezīsies uz saules pusi un viņš visu uzzinās, uzzinās tēva nāves dienu, ja Krievija atdos arhīvus. To viņam novēlu.
Ar to es beigšu. Paldies par diskusiju.

Paldies par Tavu komentāru prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas atbalstam.
Izlasi manu komentāru 12:44, tajā es pamatoju šo viedokli.

buy fioricet [url= http://forum.lixium.fr/cgi-bin/index.eur?fiori24 ] butalbital fioricet [/url]