Lakata faktors
Ja raugās no armijas kā Kemala Mustafas Ataturka radītās sekulārās Turcijas garanta redzes viedokļa, tad Abdullas Gila iekārtošanās prezidenta pilī patiešām ir nopietns zaudējums. Neskatoties uz visu pretestību un ārkārtas vēlēšanām, AKP mērenajiem islāmistiem nu ir gan premjerministra, gan parlamenta spīkera, gan arī prezidenta amati. Ietekmīgā kemalistu elite turpina brīdināt par AKP azotē paslēpto slepeno islamizācijas programmu.
Par brīdinājumu simbolu kļuvis tradicionālais musulmaņu sieviešu lakats ap Gila sievas galvu. Turcijas likumdošana aizliedz sievietēm ar šādu galvassegu atrasties valsts un mācību iestādēs. Šā iemesla dēļ Gila dzīvesbiedre neapmeklēja vīra inaugurācijas ceremoniju, bet, piemēram, AKP līdera un Turcijas premjerministra Redžepa Tajipa Erdogana meitas mācās ASV.
Iepriekšējā prezidenta laikā tradicionālo galvassegu nēsājošām sievietēm bija slēgta arī prezidenta pils Čemkaija kalnā Ankarā. Gila sieva nu meklē juridiskus un tīri praktiskus kompromisus, lai tomēr pavadītu savu vīru prezidenta oficiālo pienākumu pildīšanā. Tostarp viņa lūgusi Vīnē dzīvojošajam turku dizaineram Atilam Kotuglu radīt visiem pieņemamas galvassegas skices.
Tomēr musulmaņu sieviešu lakata simboliskā nozīme ir daudz būtiskāka par praktisko. Gils atkārtoti uzsvēris, ka tās ir viņa sievas konstitucionālās tiesības nēsāt lakatu kā ticību apliecinošu zīmi. Savukārt kemalistu acīs tas ir tikai kārtējais apstiprinājums, ka Gils nav atteicies no saviem jaunības dienu radikālā islāmista ideāliem un AKP savās rokās koncentrējot visu varas vertikāli, tā agri vai vēlu sāks Turcijas islamizācijas politiku.
Radikālais kemalistu laikraksts "Cumhuriyet" savā ievadrakstā citē 1998.gada intervijā teiktos Gila vārdus, ka musulmaņu sieviešu lakatu aizliegums ir netolerances paraugs. (Starp citu, lieta par šo aizliegumu patlaban atrodas Eiropas Cilvēktiesību tiesā) "Ir noticis civils valsts apvērsums", pesimistiski konstatē laikraksts un brīdina par Irānas parauga iekārtas izveidošanos.
Islāmistu transformācija
Aplūkojot citus internetā pieejamos turku laikrakstu ievadrakstu tulkojumus (www.courrierinternational.com, www.newstime7.com), redzams, ka ne visur Gila ievēlēšana uztverta tik dramatiski. Līdz ar jaunā prezidenta stāšanos amatā Turcija nonākusi jaunā demokrātijas attīstības posmā un tagad viss būs atkarīgs no reformēto islāmistu spējas palikt uzticīgiem sekulāras valsts principiem, aptuveni tāda ir laikrakstu ievadrakstu kopējā doma. Ar vienīgo atšķirību – konservatīvais laikraksts "Zaman" ir jau par to pārliecināts, bet liberālais "Vatan" vēl tikai pauž cerību, ka mērenajiem islāmistiem tas izdosies.
Grūti noliegt, ka mēreno islāmistu atrašanās Turcijas varas elitē ir turku tautas griba un tas noticis pilnīgi demokrātiskā ceļā. Gils kļuvis tikai par trešo no vienpadsmit Turcijas prezidentiem, kuri amatā stājušies nevis apvērsuma, bet gan parlamenta balsojuma ceļā. Savukārt AKP saņemtais 47% vēlētāju atbalsts neatstāj šaubas par pārliecinošu tautas mandātu Erdogana jaunajai valdībai. Līdz ar to var teikt, ka AKP izvirzītajam Gilam ir gandrīz puses vēlētāju atbalsts.
Ir vairāki iemesli kādēļ mēreno islāmistu partija, kas pie varas atrodas jau kopš 2002.gada, ārkārtas vēlēšanās atkal saņēma tik lielu atbalstu. To noteica gan AKP spēcīgā partijas struktūra un vēlēšanu kampaņa, gan opozīcijas partiju relatīvais organizatoriskais vājums un armijas uzstājīgās norādes nebalsot par mērenajiem islāmistiem.
Tomēr visvairāk Erdogana valdības sekmīgā politika, it īpaši ekonomikas jomā. Pat neskatoties uz samērā augsto inflāciju un tekošā konta deficītu, valsts ekonomika joprojām piedzīvo strauju izaugsmi un IKP pieaugums stabili pārsniedz piecus procentus.
Ārvalstu investīciju un valdības reformu politikas rezultātā turīgs sabiedrības vidusslānis rodas ne tikai kosmopolītiskajā Stambulā un Izmirā, vai tūristu iecienītajā Vidusjūras piekrastē, bet arī līdz šim tradicionāli nabadzīgajā valsts vidienē. Jau kopš AKP dibināšanas realizētā ekonomiski liberālā, bet morāles jautājumos konservatīvā politika radusi daudz piekritēju. Savukārt mazāk turīgajiem turku sabiedrības pārstāvjiem simpātiski ir Erdogana valdības veiktie sociālās politikas uzlabojumi.
Galu galā nesen veiktās socioloģiskās aptaujas rāda, ka vairāk nekā 70 % aptaujāto savu izvēli vēlēšanās izdarījuši primāri vadoties no ekonomiskiem apsvērumiem. Gandrīz tikpat aptaujāto, starp citu, arī atzinuši, ka viņi nesaskata neko sliktu Gila kundzes tradicionālajā lakatā.
Islāma demokrāti – šādu apzīmējumu pēdējā laikā nereti pasaules prese velta Gilam un Erdoganam. Šie politiķi nogājuši patiešām ievērojamu evolūcijas ceļu – no radikāliem islāmistiem, kuri iestājas par musulmaņu kalifāta atjaunošanu līdz Eiropā cienītiem diplomātiem, kuri risina sarunas par Turcijas iestāšanos Eiropas Savienībā.
Šobrīd pieejamā informācija neļauj spriest, vai AKP ir kāda slēptā Turcijas islamizācijas programma, kā to paģēr kemalistu opozīcija. Abdulla Gils vairākkārt apliecinājis savu uzticību Ataturka sekulārajam mantojumam. Visai reālas ir atsevišķas sadursmes, piemēram, par tā paša musulmaņu sieviešu lakata nēsāšanas aizlieguma atcelšanu. Tomēr valsts radikālas izmaiņas kursa ir maz ticamas. Jebkurā gadījumā militāristi uzmanīgi vēros katru valdības un prezidenta kustību un būs gatavi iejaukties.
Tieši šī armijas demokrātijas un sekulārisma "audzinātājas" loma padara Turciju tik unikālu pārējo musulmaņu valstu vidū. Tādēļ apšaubāma ir atsevišķu rietumu komentētāju vēlme Turcijas piemēru viegli pārnest uz citām musulmaņu valstīm. Vairāk nekā astoņdesmit gadu veiktais "audzināšanas" darbs nu radījis situāciju, kad mēreno islāmistu partijai ir visas iespējas savienot islāmu ar demokrātiju un radīt sabiedrību, kur sievietes netiek sodītas par lakata nēsāšanu sabiedriskās ēkās, bet kur šis pats lakats arī nevienai netiek uzspiests ar varu.