Pēdējā laikā plašsaziņas līdzekļos ik pa laikam parādās informācija par "Lattelecom" privatizāciju. Valdības oficiālie dokumenti sabiedrībai nav pieejami un līdz ar to valdības nodomi, to argumentācija sabiedrībai nav skaidra. Ja paskatīsimies Ministru Kabineta mājas lapā, tad 12.jūnijā ir notikusi sēdē, kuras slēgtajā daļā tika izskatīts Jurija Stroda sagatavots dokuments ar numuru 221-k, bet ailē "iesniedzēja ministrija" ir tukšums, bet dokumenta virsraksta vietā ir vārdu salikums "Papildus iekļautais jautājums".
Nav norādīts arī tas vai šis jautājums ir izskatīts. Pieļauju, ka runa bija par "Lattelecom", bet varbūt arī kļūdos? Toties jau nākošajās dienās plašsaziņas līdzekļos parādās informācija, ka "Ministru kabinets 12.jūnijā konceptuāli izšķīrās par "Lattelecom" privatizācijas modeli, kas paredz, ka uzņēmuma kapitāldaļas atpērk kompānijas vadība un darbinieki. Uzņēmuma vadība un darbinieki par "Lattelecom" gatavi maksāt 290 miljonus latu".

Tikpat skopa informācija ir iegūstama ari par Saprašanās memorandu, kas tika parakstīts 20.augustā. Izplatītajā tekstā ir rakstīts, ka "Latvijas Republika (???? –manas jautājumu zīmes), "TeliaSonera AB" un Nils Melngailis, SIA "Lattelecom" valdes priekšsēdētājs un "Lattelecom" vadības izpirkuma komandas pārstāvis (mans izcēlums) parakstīja Saprašanās Memorandu par valsts īpašumā esošajām kapitāla daļām telekomunikāciju sabiedrībās SIA "Lattelecom" (Lattelecom) un SIA "Latvijas Mobilais Telefons" (LMT). ... Atbilstoši panāktai vienošanās, Lattelecom vadība un darbinieki iegūs 100% Lattelecom kapitāla daļu". Ar pilnu vienošanās tekstu iepazīties nav iespējams.

Vēlāk seko Valsts Kancelejas paziņojums, kurā norādīts, ka "Saprašanās Memoranda mērķis nav radīt nepamatotas priekšrocības kādam konkrētam tiesību subjektam, un tā saturs pilnībā atbilst Latvijas tiesību normām..... Latvijas likumi paredz pirmpirkuma tiesības uz privatizācijai nodotajām kapitāla daļām, tātad arī valstij piederošajām 51% Lattelecom kapitāla daļām".

Arī Ekonomikas ministrijas mājas lapā nekas vairāk nav atrodams, izņemot Jurija Stroda paziņojumu, ka "būtu lietderīgi veidot Valsts Energoefektivitātes finansējuma programmu, kur kā finansējumu izmantotu no SIA "Lattelecom" privatizācijā iegūtos līdzekļus". Nekāda plašāka informācija par šo jautājumu nav atrodama arī Privatizācijas aģentūras mājas lapā.

Pārējā informācija par privatizāciju ir tikai vai nu atsevišķu personu paziņojumi, baumas vai šāda veida tekstu interpretācijas. Tas liekas visai pārsteidzoši, jo runa iet par Latvijā lielāko privatizācijas procesu.

Plašsaziņas līdzekļos informācija ir plašāka. " Fiksēto sakaru operatora "Lattelecom" privatizācijai kā stratēģiskais partneris tiks piesaistīts privātais investīciju fonds "The Blackstone Group", kurš kopā ar pašreizējo "Lattelecom" vadītāju Nilu Melngaili dibinās uzņēmumu, kas atpirks "Lattelecom" daļas.

Darījumam būs nepieciešami aptuveni 300 miljoni latu, no kuriem 200 miljoni latu būs banku konsorcija aizdevums, 90 miljoni latu fonda ieguldījums un 10 miljoni "Lattelecom" vadības un darbinieku finansējums....... Par 100% "Lattelecom" daļu īpašnieku kļūs fonda un Melngaiļa kopuzņēmums, kurā 51% piederēs fondam un 49% Melngaiļa firmai "Rīga Capital". ("Lattelecom" izpirkšanas darījumu finansēs investīciju kompānija "The Blackstone Group", www.DELFI.lv, 12.septembris 2007).

Visai neskaidri ir arī Nila Melngaiļa paziņojumi. Divpadsmitā septembri Nils Melngailis žurnālistiem atzina, ka "pagaidām vēl nav izlemts, kā pie "Lattelecom" akcijām tiks pārējie uzņēmuma darbinieki. Viņš pieļāva, ka viens variants ir pārdot viņa un fonda kopuzņēmuma akcijas par attiecīgu daļu samazinot "Riga Capital" ieguldījumu, tāpat pastāv iespēja izlaist paša "Lattelecom" personāla akcijas, taču Latvijas likumdošana ierobežo šo akciju apjomu (4,4%) un neļauj šīs akcijas tirgot par naudu (mans izcēlums)". Melngailis arī paskaidroja, ka šādas akcijas ir bez balsstiesībām.

Melngailis pieļāva, ka personāla akcijas varētu tikt piešķirtas darbiniekiem par brīvu, savukārt papildus akcijas darbinieki un vadība varētu atpirkt no Melngaiļa un "The Blackstone Group" kopuzņēmuma. ...... Kā vadība un darbinieki spēs finansēt 10 miljonu vērtu akciju atpirkšanu Melngailis neatbildēja, norādot, ka tā būs katra darbinieka individuāls risinājums".

Līdz ar to rodas pirmā neskaidrība: Kāpēc valdības pārstāvju retorikā ir apgalvojums, ka "uzņēmuma kapitāldaļas atpērk kompānijas vadība un darbinieki (mans izcēlums). It īpaši ņemot vērā, ka 3.septembrī "Lattelecom" valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis ir nodibinājis uzņēmumu "Riga Capital", kur viņš ir vienīgas uzņēmuma īpašnieks. Uzņēmuma parakstītais pamatkapitāls ir viens miljons latu, bet apmaksātais pamatkapitāls 500 000 latu (pēc plašsaziņas līdzekļu informācijas "ieķīlājot savus īpašumus un aizņemoties" - www.DELFI.lv,12. septembris.

Otrkārt, nav skaidrs, kāpēc "Rīga Capital" ieguldot 10 miljonus latus iegūs 147 miljonus vērtu (valdības priekšstats par "Lattelecom" vērtību) īpašumu, bet "The Blackstone Group" ieguldot 90 miljonus latus iegūs savā īpašumā 153 miljonu latu vērtu īpašumu.

Man nav skaidrs, kāpēc visu "Lattelecom" nevar pārdot "The Blackstone Group", piemēram, par 380 miljoniem (samaksājot par atlikušajiem 49% līdzīgu summu kā par 51% akcijām)? Ļoti dīvaini izskatītos, ja investīciju fondu šāda iespēja neinteresētu, jo tad tas iegūtu pilnīgu kontroli pār uzņēmumu. Arī valsts iegūtu ievērojami lielākus ienākumus kā pašreizējā modelī. Būtu arī zaudētāji: tās personas, kuras par 10 miljoniem latu neiegūs 147 miljonus vērtu īpašumu. "Lattelecom" privatizētāji plāno kredītus atmaksāt septiņos gados no dividendēm (www.DELFI.lv 12. septembris 2007). Saskaņā ar oficiālo informāciju 2006.gadā "Lattelecom" peļņa bija 39 miljoni latu (par 12,6% vairāk kā 2005.gadā, LETA, 2007.gada 15. maijs). Iznāk, ka vienreizēja desmit miljonu investīcija tās veicējus katru no septiņiem turpmākajiem gadiem padarīs par aptuveni 20 miljoniem bagātākus.

Treškārt, man nav skaidrs kāpēc valdība tā ir norūpējusies par Nila Melngaiļa labklājību un ir pārliecināta par kompetenci telekomunikācijās? Lattelecom 2006.gada grāmatā ir norādīts, ka Nils Melngailis pirms 2004.gada "bija atbildīgs par biznesa informāciju Eiropā, Tuvajos Austrumos un Āfrikā, kā arī bija Ziemeļvalstu biznesa vienības pārvaldes loceklis firmā IBM. Laikā no 1993. līdz 2000. gadam viņš ieņēma vadošus amatus kā partneris firmā "Coopers & Lybrand" un pēc tam "PricewaterhouseCoopers". Viņš darbojies kā stratēģiskās apvienošanās un iepirkumu komandas loceklis Londonā, kā "PricewaterhouseCoopers" vecākais partneris Baltijas valstīs, kā arī minētās firmas Viduseiropas menedžmenta komandas loceklis". Neviena vārda par telekomunikācijām.

Latvijas sabiedrības uzmanība Nilam Melgailim pirmo reizi tika pievērsta 1996. gadā, kad Latvijas lielo auditorfirmu pārstāvju neoficiāli izteica sašutumu par to, ka viņu kolēģiem no auditorfirmas "Coopers&Lybrand" "nedabiski veicas", kļūstot par Privatizācijas aģentūras pasūtījumu lielāko izpildītāju. Šo veiksmi daudzi sliecās skaidrot ar faktu, ka "Coopers&Lybrand" Rīgas biroju vada toreizējā premjerministra A. Šķēles ārštata padomnieks un ekonomisku padomu devējs N. Melngailis. Jau 1996. gadā presē parādījās neoficiālas ziņas, ka tobrīd N. Melngaiļa vadītais auditorfirmas "Coopers&Lybrand" Rīgas birojs veic auditu tā sauktajā Šķēles impērijā "Ave Lat grupa". Vēl pēc dažiem gadiem par to runāja jau pilnīgi oficiāli un Latvijas presē parādījās raksti, kas lika uzdot jautājumus par N. Melngaiļa pārstāvētās auditorfirmas asistēšanu A. Šķēles īpašumattiecību shēmās. Tā 1999. gadā atklājās, ka trasta sabiedrība "Abacus Limited", kas tika izvēlēta par A. Šķēlem piederošās "Ave Lat grupas" pārvaldītāju, savulaik bijusi "Coopers&Lybrand International" biedre. Tieši "Abacus" savulaik dibināja ārzonas firmu "Quantion Limited", kuru vēlāk nopirka A. Šķēle un viņa biznesa partneris Ēriks Masteiko, caur šo ārzonu kļūstot par Ave Lat grupas akcionāriem. (Avots: Agnese MARGĒVIČA, Neatkarīgā, http://www.postfactum.lv/1/2/?id_news=15986)

Ceturtkārt, vai patiešām desmit miljonu darījums ir vienīgais veids kā valsts var panākt maksimālu ekonomisko izdevīgumu. Melngailis apgalvo, ka "Lattelecomam" ienākot mobilo sakaru tirgū, "var prognozēt, ka vidējie telekomunikāciju tarifi varētu samazināties pat par 10%, tajā skaitā mobilo telekomunikāciju tarifi par 25%, kā rezultātā inflācija kristos par aptuveni 0,5%". Ja jau situācija mobilo pakalpojumu tirgū ir tāda kā to raksturo Melngailis, vai valstij nav lietderīgi izsludināt jaunu licences iegādes konkursu? Un vai "Lattelecom" cena patiešām ir 280 miljoni?

Piektkārt, vai noslēgtie līgumi, kā tas bieži ir noticis līdz šim, atkal būs slepeni, kā tas notika arī ar iepriekšējo "Lattelekom" līgumu?

Sestkārt, kāpēc par šiem jautājumiem raksta žurnālisti (tagad arī sociologs), bet klusē citi neatkarīgie novērotāji?

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!