Rīgas Dome gluži pareizi ir izpratusi, ka galvaspilsētas satiksmes galvenā problēma ir pārlieku lielais transportlīdzekļu skaits ielās. Diemžēl esošie tilti, satiksmes pārvadi un novecojusī satiksmes regulācijas sistēma fiziski nespēj nodrošināt nepieciešamo caurlaidību, sekojoši rodas sastrēgumi. Iespējamie risinājumi ir divi - samazināt automašīnu skaitu, lai tas būtu piemērots ielu sistēmai, un paātrināt kustību.
Parasti pasaulē automašīnu skaitu cenšas samazināt, ierīkojot labāku sabiedriskā transporta sistēmu. Rīgas Domei acīmredzot šāds risinājums liekas sarežģīts, tāpēc tā ir izlēmusi vienkārši aizliegt automašīnu kustību. Sākotnējā ideja bija katru dienu aizliegt pusi vieglo automašīnu, pamatojoties uz to numuru zīmju pēdējo skaitli. Tagad darba kārtībā ir lēmums aizliegt visas smagās automašīnas darba dienas lielākajā daļā.
Pieņemu, ka lēmuma sagatavotājiem šķita, ka galvenie sastrēgumu izraisītāji ir citvalstu autofurgoni ceļā uz ostu. Pašmāju betona vedēji, veikalu apgādātāji, celtniecības auto, rūpnīcu apgādes transporta līdzekļi tai piemirsās.
Rīgas Dome laikam uzskata, ka kravas automašīnas brauc pa Rīgu izklaides nolūkos un, tās patriecot, gaiss kļūs tīrāks. Gribētu atgādināt, ka kravas transportlīdzekļi ir mūsu celtniecības, rūpniecības un tranzīta mugurkauls. Arī nodokļu ieņēmumi tiek iegūti no jaunradītās vērtības - tātad, diemžēl, lielākoties pārvietojot preces ar netīrajām, lielajām kravas automašīnām. Proti, pilsētas pārvaldes ierēdņi, kuru ērtībām kalpo jaunais aizliegums, tikai patērē šādu smago automašīnu radīto ekonomisko labumu.
Kādas ir šī Rīgas Domes lēmuma ekonomiskās sekas?
- Lielizmēra smagās automašīnas ar kravnesību lielāku par 5 tonnām ir efektīvs un satiksmei labvēlīgs kravu pārvadāšanas veids. Aizliedzot lielās kravas mašīnas, Rīgas Dome palielinās sastrēgumus, jo nu uzņēmēji pārvadās nepieciešamās preces ar lielāku skaitu sīku automobiļu. Mazinoties pārvadājumu ekonomiskajai efektivitātei, pieaugs pārvadājumu cenas, kas, savukārt, palielinās inflāciju.
- Lai palielinātu sīko kravas automašīnu skaitu, uzņēmēji būs spiesti tos papildus importēt, tādējādi pasliktinot tekošā konta deficītu.
- Atvēlēto sešu darba stundu laikā kravas automašīnas varēs veikt mazāku skaitu reisu. Tā rezultātā palielināsies produkcijas pašizmaksa, kas izraisīs jaunu inflācijas spirāles grūdienu.
- Daudzi būs spiesti veikt preču piegādes naktīs. Maksājot šoferiem virsstundu likmes, pašizmaksa pieaugs. Turklāt mani nebūt neiepriecina doma, ka tagad Rīga naktīs būs pilna ar pusaizmigušiem šoferiem pie milzu auto stūres - tas noteikti izraisīs daudz vairāk satiksmes negadījumu. Piemēram, Londonā, kur satiksmes problēmas nav daudz mazākas kā Rīgā, ir aizliegts braukt ar lielas kravnesības automašīnām tieši naktīs un brīvdienās, jo tas traucē pilsētnieku naktsmieru un apdraud drošību. Rīga, gluži otrādi, vēlas, lai lielas kravnesības transportlīdzekļi brauktu tikai naktīs un brīvdienās. Acīmredzot, iedzīvotāju miers un veselība nav pašvaldības prioritāte.
- Pārceļot šoferu darbu uz nakti, nakts maiņas būs jāierīko arī krāvējiem, ekspeditoriem, noliktavu pārziņiem un celtniekiem. Nosakot citu darba laiku kravas automašīnu vadītājiem, cietīs lielāks skaits cilvēku nekā pārregulējot vieglo auto kustību. Tūkstošiem cilvēku būs spiesti strādāt naktīs, simtiem uzņēmumu pieredzēs pašizmaksas kāpumu.
- Palielinātā preču pašizmaksa apgrūtinās rūpniecības konkurētspēju ārvalstīs.
- Tranzīta nozare, jo īpaši kārotie augstas pievienotās vērtības konteineru pārvadājumi caur Rīgas ostu, samazināsies, jo pieaugs to apkalpošanas izmaksas.
- Apgrūtinot piegādes, pazemināsies celtniecības objektu darba kvalitāte un tiks sadārdzinātas būvniecības izmaksas. Daudzas būves Rīgā tiek lietas no monolītā betona. Tehnoloģisku apsvērumu dēļ bieži vienai celtniecības kārtai vajadzīgs līdz pat 500 kubikmetriem betona masas. Tas ir 72 lielās betona mašīnas. To izdarīt 6 stundu laikā nekādi nevar. Sargājot naktsmieru, Rīgas Dome ir aizliegusi celtniecības troksni pēc pulksten 23.00 - tātad arī naktī betonēt nevarēs. Var secināt, ka lielāku māju betonēšanas darbi Rīgā turpmāk būs jāpārtrauc. "Prieks", ka vismaz viena lieta tagad ir izlemta un ar šo esam izbeiguši sabiedrības strīdu par Gaismas Pili (un koncertzāli, un jaunajiem dzīvojamajiem masīviem, un tiltiem) un vienojušies, ka tos uzbūvēt nevarēs betona piegāžu neiespējamības dēļ.
Lūdzu arī ņemt vērā, ka no cilvēciskā viedokļa ir liekama vienlīdzības zīme starp privātās un smagās automašīnas vadītāju. Risinājums, kurā privātā auto vadītājs ir ieguvējs uz kravas automašīnas šofera, celtnieka un krāvēja rēķina ir neētisks.
Ja nu tomēr Rīgas Dome nevar atrast uz brīvā tirgus instrumentiem pamatotas metodes auto skaita ierobežošanai, piemēram, iebraukšanas maksa pilsētas centrā, zemākas biļešu cenas subsidētā sabiedriskajā transportā, augstāka stāvvietu maksa, lielāks autobusu skaits līnijās u.tml. un tā vēlas regulēt auto kustību ar aizliegumiem, lūdzu Rīgas Domi sākt ar sevi un pārcelt vispirms pašai savu darba laiku uz nakti.
Rīgas Domes nepārdomātajam lēmumam ir plašākas sekas. Pieņemot ikvienu valsts pārvaldes lēmumu, jāatceras, ka Latvijas problēma ir vājā rūpniecības izaugsme, grūtības saražot eksporta produkciju un augstas celtniecības izmaksas, ko vienlaikus pavada pārlieku augsts patēriņa līmenis. Kravu pārvadāšana ir ražošanas sastāvdaļa. Vieglie automobiļi lielākoties tomēr ir patēriņš.
Vieglo automašīnu vadītājus var pārsēdināt sabiedriskajā transportā, gūstot milzu ieguvumus.
Tā kā autobusi patērē mazāk degvielas uz pasažieri (39km/pasažieri no 1 litra degvielas) nekā personiskais auto (18km/pasažieri no 1 litra), tad šāda pāreja mazinātu mūsu tekošā konta deficītu un tādejādi samazinātu Latvijas ekonomiskās krīzes risku. Atcerēsimies šādus vispārzināmus, bet bieži piemirstus faktus.
- Ceļu satiksmes negadījumi ir galvenais nāves cēlonis vecuma grupā starp 15 un 30 gadiem.
- Brauciens ar sabiedrisko transportu ir piecas līdz desmit reizes drošāks nekā līdzīgs brauciens ar vieglo automašīnu.
- Autobusi rada 11 reizes mazāku troksni par vieglajiem auto.
- Vieglās automašīnas 95% no laika gaida stāvvietās.
- Ja mēs vēlētos vienā virzienā stundas laikā aiztransportēt 50 000 cilvēku, tad, lietojot autobusus, mums būtu vajadzīga 35 metrus plata iela, bet vieglajām mašīnām būtu vajadzīgs 175 metrus plats ceļš.
- Pilsētas, kurās vieglā automašīna ir galvenais satiksmes līdzeklis, tērē 15 procentus sava ienākuma pārvietošanās nodrošināšanai, kamēr pilsētas kur 50 procenti braucienu tiek veikti ar velosipēdu, sabiedrisko transportu vai ejot kājām, šīs izmaksas ir tikai 6%.
- Visā Eiropā ik gadus vairāk nekā 80 000 cilvēku mirst no satiksmes radītā gaisa piesārņojuma.
- Sabiedriskais transports ir 10 reizes tīrāka pārvietošanās metode par vieglajām automašīnām.