Izvērtējot pašreizējo situāciju OCTA tirgū, jāsecina, ka krīze šajā apdrošināšanas sektorā ir neizbēgama, ja apdrošinātāji nepaaugstinās cenas saviem pakalpojumiem. Sabiedrībai jāapzinās, ka pašreizējās OCTA prēmijas ir tik zemas, ka apdrošinātāji nespēj izmaksāt atlīdzības, veikt obligātos atskaitījumus un segt savus izdevumus, tāpēc ir spiestas strādāt ar lieliem zaudējumiem šajā apdrošināšanas veidā.
Neviļus jāatceras Arie de Geus darbā
Dzīvīgais uzņēmums
(2006) rakstīto - lai uzņēmums darbotos veiksmīgi, svarīgi pareizi novērtēt apkārtējās pasaules norises,
laikus pamanīt krīzes priekšvēstnešus, nevis pamosties tad, kad tā jau klauvē pie durvīm
.

Latvijā OCTA ir otrais lielākais apdrošināšanas veids. Savus pakalpojumus piedāvā deviņi apdrošināšanas tirgus dalībnieki. Neiedziļinoties lietas būtībā, šķiet, ka OCTA tirgū viss ir kārtībā. Parakstītās bruto prēmijas un izmaksātās bruto atlīdzības no gada uz gadu pieaug. Piemēram, 2007. gadā, salīdzinot ar 2006. gadu, bruto prēmijas ir pieaugušas par 45%, bet izmaksātās atlīdzības - par 48%. Tomēr ir vairāki riski, kas galvenokārt saistīti ar sauszemes transportlīdzekļu civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu (OCTA).

Pirmkārt, izmaksājamās atlīdzības pieaug straujāk nekā parakstāmas bruto prēmijas, un vairāku gadu garumā apdrošinātājiem šajā veidā bija tikai zaudējumi. 2007.gadā OCTA apdrošinātājiem bija lielāki zaudējumi pēdējos gados, t.i., 5,6 milj. latu.

Otrkārt, OCTA tirgū ir izveidojusies apdrošināšanas pakalpojumu būtiska cenu atšķirība. Latvijā tās ir ievērojami zemākas nekā pārējās Eiropas Savienības valstīs. OCTA vidējā cena Latvijā bija 72 eiro, savukārt ES-25 tā bija 186 eiro (Luksemburgā – pat 391 eiro)*. Jānorāda, ka Latvijā OCTA vidējā cena ir zemāka, pat salīdzinot ar kaimiņiem – Igauniju un Lietuvu.

Treškārt, ar katru gadu pieaug izmaksāto atlīdzību skaits. Turklāt arvien palielinās ceļu satiksmes negadījumu skaits, ko izraisa Latvijas rezidenti ārvalstīs, tas izmaksā krietnas summas apdrošinātājiem. Piemēram, 2007.gadā ir izmaksāti 4,6 milj. latu, kas ir par 46% vairāk, nekā pirms gada. Jāņem vērā arī, ka vidēja atlīdzība par ārvalstīs izraisīto negadījumu ir ap 2000 latu, kas gandrīz 4 reizes vairāk nekā Latvijā.

LTAB izplatītajā informācijā par lielākiem Latvijas reģistrēto transportlīdzekļu ārvalstīs izraisītajiem negadījumiem, kā pirmais dārgākais minēts negadījums Somijā 2005.gadā, kad smagi tika ievainotas četras personas. Par šo negadījumu cietušajiem jau izmaksāti 350 tūkst. eiro, bet kopējā apdrošinātāja rezervētā summa atlīdzības izmaksai ir ap pusotru miljonu eiro.

Otrais bija 2004.gadā Lielbritānijā notikušais negadījumu, kurā cietusi gājēja. Tika izmaksāti ap 200 tūkst. eiro (bet apdrošinātāja rezerves bija ap 700 tūkst. eiro).

Trešais bija gadījums Itālijā 2006.gadā, kura rezultātā gāja bojā viena persona, par to jau izmaksāti 100 tūkst. eiro (apdrošinātāja rezerves ir ap 800 tūkst. eiro). Domāju, ka ar Latvijas pievienošanās Šengena zonai šādu negadījumu skaits tikai palielināsies, jo ceļošana ar transportlīdzekli tagad būs vieglāka.

Ceturtkārt, OCTA tirgus dalībniekiem jārēķinās, ka no saviem ieņēmumiem ir jāveic arī citas izmaksas. Proti, obligātie atskaitījumi, ko apdrošinātājiem saskaņā ar normatīvo aktu prasībām ir jāiemaksā dažādos fondos, piemēram, ceļu satiksmes negadījumu novēršanas un profilakses fondā, OCTA garantijas fondā. Ievērojamas summas no apdrošināšanas prēmijām (2006.gadā 15,7%, bet 2007.gadā 21%) tiek maksātas pārapdrošinātājiem, lai mazinātu savus riskus. Arī par e – polises ieviešanu, ceļu satiksmes negadījumos cietušo atlīdzību indeksāciju, atlīdzības limita pakāpeniska paaugstināšana, palielina apdrošinātāju izmaksas.

Iepriekš teiktais būtiski sadārdzina apdrošināšanas pakalpojumu izmaksas. Turklāt nestabilā makroekonomiskā situācija valstī, inflācijas tempa palielināšanās un konkurence var radīt vēl lielākās problēmas OCTA tirgū. Lai izdzīvotu, segtu visas izmaksas un gūtu peļņu, nāksies atkal paaugstināt apdrošināšanas pakalpojumu cenas. Pēc speciālistu aplēsēm tās vajadzētu paaugstināt vismaz par 30% vai pat vairāk. Jānorāda, ka pērn tās jau tika ievērojami palielinātas un apdrošinātāju svārstīšanās, baidoties cenas palielināt līdz noteiktam līmenim, var novest pie krīzes finanšu pakalpojumu sektorā, kas kategoriski nav pieļaujams. * Eiropas Apdrošinātāju Asociācijas (CEA) apkopotie dati par 2006.gadu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!