Var jau, protams, uztvert šos cilvēkus kā statistikas vienības, kuru stabiņš tabulā katru gadu samazinās. Samazinās, jo cilvēki vienkārši nomirst. Taču aiz tā visa ir cilvēku mūži, ciešanas un centieni. Daudz runājam par to, ka demogrāfiski sarūkam, tomēr jāatzīst, ka šīs problēmas risinājums nav tikai jaunu ģimeņu veidošanā un bērnu dzimstībā,bet ir taču jāveicina arī cilvēku dzīves ilgums. Ar šādu pensiju cilvēks sevi nevar apārstēt un piekopt veselīgu dzīves veidu. Ne velti Latvijā cilvēku dzīves ilgums ir par 10 gadiem īsāks nekā Francijā.
Runā, ka teicienu "laime nav naudā" izdomājuši bagātie, lai nabagie tos nenosistu. Šķiet, arī valdība cenšas īstenot šo principu vienā jomā, kamēr citās operē ar milzīgām summām.
Šobrīd mēs klusējot prasām vecākajai paaudzei upurēties mūsu labā un rāmi pamest šo sauli. "BET" varbūt ir arī cits veids? Varbūt mēs tomēr varam sabalansēt valsts budžetu un, ja to nevaram, tad spējam mainīt nodokļu sistēmu, tā lai valstī. ja ne labi, tad ciešami dzīvot būtu visiem, arī pensionāriem. Spējam pārskatīt citas izdevumu sadaļas. Kas liek mums būvēt dārgākos ceļus Eiropā? Kas mums liek lemt par miljarda novirzīšanu Lietuvā atomreaktora būvniecībā, nevis investēšanā savā zemē enerģētikas sektorā? Kālab mums jāuztur tik dārgas politisko uzraugu padomes? Kāpēc mēs pārdodam ārzemniekiem pelnošus valsts uzņēmumus?
Gribu aicināt ikvienu padomāt par tikumu mūsu valstī, sevi un saviem līdzcilvēkiem. Ja neesat vienaldzīgi un jums arī ir kāds "BET" vai kāds "kāpēc" esošajai valstiskajai attieksmei, ejiet parakstīties par pensiju referenduma ierosināšanu!