Juris Kaža: Pasaule zina, ka Latvijas valdībai 'prātiņš nav mājās'

Latviski, protams, varētu sacīt "ar izjātu veselo saprātu" vai, daudz mīļāk, "prātiņ nāc mājās", kas šajos apstākļos ir daudz par maigu. Angliski wit nozīmē ne tikvien humora izjūta, bet tieši vēsa, uz priekšu domājoša saprāta klātbūtne. Piemēram, restorāna virtuvē uzliesmojot eļļas katlam, pavāra palīgs had his wits about him (paturēja vēsu saprātu) un liesmām uzmeta mitru lupatu. Savukārt nejēga ieskrien no malas, uzšļāc liesmojošai eļļai ūdeni, izraisa ugunīgu sprādzienu (ūdenim pārtvaicējot zem eļļas slāņa) un, labākā gadījuma, nosvilina visu būdu bez cietušiem cilvēkiem. Šāda  rīcība ir, kā teiktu amerikāņi, īsts fuckwit gājiens.

Apcietinot pasniedzēju Dmitriju Smirnovu, aizliedzot viņam izbraukt no valsts, sagrābjot viņa klēpjdatoru un sakarā ar visu to uzsākot kriminālprocesu pret viņu, kā arī pret mūziķi Valteru Frīdenbergu, Drošības policiju (DP) un tās tieši un netieši uzraugi, Iekšlietu ministrija un valdība, rīkojās kā fuckwit vistiešākā nozīmē.

Aizstāv stindzinošo ietekmi

Uz šo apzīmējumu arī varētu kandidēt Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis, kurš savos izteicienos apstiprināja, ka valdības nodoms vēršoties pret kritiskām piezīmēm un jokiem par  ekonomisko stāvokli ir iebiedēšana. To viņš pateica brīdī, kad ārzemju komentāros sāka minēt policejiskas darbības pret izteiksmes brīvību t.s. stindzinošo ietekmi (chilling effect). Pēc  "spēka struktūru" rīcības, arī ja tā tiesu ceļā izrādās pilnīgi aplama, daudziem iedzīvotājiem rodas bailes izteikt savas domas, ja par to būs jāmaksā ar pāris dienām arestā, personīgo mantu izvandīšanu un savākšanu, un, iespējams, gadiem ilgu tiesāšanos, lai aizstāvētu tik elementāras indivīda tiesības kā vārda brīvību.

Neviens notikums pēdējos pāris gados nav Latvijai radījis tik daudz negatīvas un izsmejošas reakcijas ārzemju presē. Lai gan centos preses un t.s. blogosfēras rakstītam sekot, pēdējās dienas Google atsauču skaits uz vārda brīvības pārkāpumiem Latvijā vairs nav viegli pārskatāms. To ir vairāki simti, ieskaitot, protams, vienu un to pašu aģentūras ziņu vairākās avīzēs vai atsauces uz vienu preses rakstu vairākos portālos un blogos.

Izraisa nosodījuma lavīnu

Viens no galvenajiem faktoriem, kas izraisīja šo, manuprāt, pelnīto neizpratnes, nosodījuma un izsmiekla lavīni pret Latviju bija Wall Street Journal žurnālista Ēndrū Higinisa (Andrew Higgins) raksts, kas parādījās prestižās ASV biznesa avīzes it kā pirmajā lappusē. Pats to esmu redzējis tikai interneta versijā, taču par parādīšanos pirmā lappusē liecina rakstam pievienotais D. Smirnova zīmējums, jo Wall Street Journal pirmajā lappusē parasti neliek fotogrāfijas. Ja jau šāda līmeņa avīze raksta par notikumiem Latvijā, nav pārsteigums, ka netieši konkurējošās New York Times ekonomikas komentētājs un Nobela prēmijas laureāts, ekonomists Pols Krugmans (Paul Krugman) arī pieminēja D. Smirnova aizturēšanu savā ar pazīstamo avīzi saistītajā blogā.

Man pašam izdevās informēt vārda brīvības aizstāvjus Index on Censorship, kuru vārda brīvības blogā Free Speech parādījās atsauce uz manu informāciju, kas savukārt izraisīja virkni atsauču citos blogos un medijos, taču ne tik lielu, ka Wall Street Journal gabals. Plaši par D. Smirnova aizturēšanu un V. Frīdenberga partināšanu rakstīja pat Austrālijas prese, un D. Smirnovs  tika intervēts globālajā BBC World Service. Arī britu Sunday Times portālā 7. decembrī, teju divas nedēļas pēc notikumiem Latvijā, parādījās raksts ar piezīmi -- notikumi ap Parex Banku liecina, ka pesimistiskiem komentētājiem (tostarp D. Smirnovam) ir bijusi taisnība. 7. decembrī Zviedrijas radio arī pārraidīja interviju ar mani, kur stāstīju par represijām pret vārda brīvību Latvijā.

Pirmās ziņas par represijām – avīzē Telegrāf

Tomēr "attinot filmu atpakaļ" šķiet, ka pirmie, kas Latvijā palaida ziņu par D. Smirnova aizturēšanu  bija krievvalodīgā avīze Telegraf un portāls The Baltic Course angļu valodā, kuru rediģē galvenokārt krievu tautības žurnālisti. Tieši uz šo portālu norāda pirmās atsauces blogos un dažos ārzemju interneta rakstos. Varētu sacīt, ka krievu mediji  aizstāvēja "savējo", taču visticamāk, D. Smirnovs ir viens no avotiem, kam krievu prese zvana, lai par dažādiem ekonomikas un finansu jautājumiem dabūtu komentārus "skaidrā krievu valodā".  Jebkurā gadījumā, kamēr starptautiskajos medijos un blogos sākās sašutuma vilnis par D. Smirnova aizturēšanu un ņirgāšanās par Putnu balles mūziķa tincināšanu un kriminālprocesa virzīšanu pret viņu, Latvijas portālos nereti parādījās murgaini komentāri par Ventspils augstskolas pasniedzēja tautību.

Demokrātiskā sabiedrībā represijas nepiecieš

Tomēr jāsaka, ka vietējos portālos netrūka komentāru, kas izteica sašutumu par notikušo un aizstāvēja vārda brīvību. Taču tā bija parastās (interneta) tautas veselīga reakcija. No Saeimas deputātu puses, izņemot "kreisā" Jakova Plinera izteicienus Domburšovā, man nav zināms, ka kāds no Saeimas būtu tik pat asi reaģējis pret notikušo, kā, piem., britu parlamentāriešu reaģēja pret konservatīva deputāta Deimijena Grīna (Damien Green) aizturēšanu un pratināšanu ik kā sakarā ar konfidenciālas informācijas noplūdēm. Tas notika ap to pašu laiku kā Latvijas DP darbība pret lektoru un mūziķi, tātad par pelnīti gānīto britu policiju varētu teikt – kuram negadās? Un arī par to nav beigusies "vārīšanās" britu medijos un portālos, jo Rietumu demokrātijās šādus izlēcienus neuztver viegli.

Viens pussolis vismaz vienas valsts iestādes distancēšanā no DP rīcības bija Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēvica teiktais, ka D. Smirnova aizturēšana un V. Frīdenberga pratināšana bijusi "smieklīga" un īstie baumu izplatītāji neesot notverti. Tas tomēr jāsver pret centrālās bankas vadītāja agrāk teikto, ka par baumu (viedokļu?)  izplatīšanu citās valstīs izplatītājus dažu minūšu laikā apcietinātu. Tieši tā, ja šajās "citās valstīs" ir autoritāras iekārtas vai diktatūra un attiecīga totālā uzraudzības sistēma. Taču jācer, ka I. Rimšēvics kaut ko tādu Latvijā nevēlas un, ka DP to nespēs atjaunot, arī ja VDK garā domājošie šajā iestādē un valdībā to gribētu. Un jācer, ka visa valdība un politiskā elite sapratīs kādu kaitējumu Latvijas kā demokrātiskas valsts tēlam nodarījis šis patiesi fuckwit gājiens.