"Šobrīd skolotājiem vairs nav kur atkāpties, jo viņu prasības pat minimāli netiek ņemtas vērā," sacīja eksprezidents.
Viņš uzskata, ka skolotāju algu reformu nedrīkst sadrumstalot "pa atsevišķiem miljoniem", jo šāda sadrumstalotība graus izglītības sistēmu kopumā un "tas ir jau ir nopietns simptoms".
Ulmanis arī domā, ka būtiski ir pievērst plašāku sabiedrības uzmanību šai problēmai un ir jāaicina izteikties par to ne tikai skolotāji, bet arī skolēni un vecāki.
Savukārt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Astrīda Harbaceviča pēc tikšanās ar Ulmani teica, ka šī tikšanās nav iespaidojusi viedokli par streika rīkošanu. Tomēr arodbiedrība ir pateicīga eksprezidentam par dotajiem padomiem, kā piesaistīt lielāku sabiedrības uzmanību.
Runājot par iespējamo kompromisu, Harbaceviča norādīja - ja Saeima piešķirs 8,24 miljonus latu, kompromiss netiks panākts. Galvenais, ko vēlas panākt pedagogi, ir skolotāju algu piemaksas izmaksāšana jau no 1.janvāra, konkrēta darba samaksas grafika izstrādāšana un konkrētu izglītības reformas īstenošana.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
