Astmas medikamentu lietošana samazinās pat uz pusi
Diemžēl piepildījušās ārstu un pacientu iepriekš paustās bažas, ka centieni taupīt uz kompensējamo medikamentu rēķina valstij radīs lielākas izmaksas par to pacientu ārstēšanu, kas zāles vienkārši vairs nevar atļauties.
Spilgts piemērs tam ir astmas slimnieki, kuriem kopš šī gada 1. marta līdzmaksājums par zālēm ir palielinājies divarpus reizes. Tas radīja situāciju, ka jau martā par 17,5 % samazinājās kopējais astmas zāļu patēriņš tirgū, bet tādu specifisko medikamentu kā steroīdu jeb astmu ārstējošo zāļu segmentā šis kritums ir bijis vēl lielāks - līdz 35 - 45 %, liecina IMS Health dati. Šo dramatisko kritumu zāļu iegādē ir izraisījuši vairāki faktori - gan tas, ka slimnieki, uzzinot par gaidāmo cenu pieaugumu, iegādājušies zāles ar „rezervi" kādu mēnesi uz priekšu, gan fakts, ka astmas pacienti ir daļēji vai pat vispār atteikušies no saviem medikamentiem.
Abos gadījumos iemesls ir viens - pacientiem ir grūti atļauties piemaksāt par zālēm.
Pērn astmas slimniekam bija jāpiemaksā aptuveni 25,41 lats jeb desmitā daļa no zāļu cenas, bet šogad, kad līdzmaksājums palielinājies no 10 % uz 25 %, no savas kabatas jāpiemaksā divarpus reizes vairāk - jau 63,53 latus.
Izvērtējot šos rādītājus, jāņem vērā, ka astma ir starp tām 20 diagnozēm, kurai biežāk nepieciešama ilgstoša ārstēšana slimnīcā. Astma ir arī starp 20 dārgākajām diagnozēm pēc kopējo valsts izmaksu apjoma. Apkopotie statistikas dati par 2007. gadu liecina, ka stacionāros ar astmu ārstējušies 5373 pacientu, kopumā pavadot slimnīcās 59626 gultasdienas. Valstij 2007. gadā astmas slimnieku ārstēšana stacionārā izmaksājusi aptuveni 1,8 miljonus latu, bet viena astmas pacienta vidējās stacionēšanas izmaksas bijušas 330 lati, kas ir krietni vairāk nekā 2008. gadā, kad vienam pacientam tērēts par astmas medikamentu kompensācijām no valsts budžeta - 228,72 lati. Tātad, jo vairāk astmas pacientu nesaņems zāles, jo vairāk nonāks slimnīcā, kas valstij tikai palielinās ārstēšana izdevumus.
Astma ir viena no slimībām, ko mūsdienu medicīna spēj kontrolēt, t.i lietojot atbilstošas zāles cilvēkam ir iespējams pilnīgi izvairīties no slimības radītām problēmām. Cilvēki ar astmu var dzīvot un strādāt pilnvērtīgi, aizmirstot par savu slimību, ja ir iespējams regulāri saņem sev nepieciešamās zāles.
Tas nozīmē, ka nenodrošinot atbilstošus medikamentus, valstij papildus izdevumiem, kas rodas ārstējoties slimnīcā, droši var pieskaitīt gan darba nespējas lapas, gan sagaidāmās invaliditātes pensijas.
Augs infarktu un insultu skaits
Līdzīgi secinājumi pēc izmaiņām kompensējamo medikamentu jomā izdarāmi, aplūkojot sirds un asinsvadu ( kardiovaskulāro) slimnieku situāciju. Kopš 1. marta ievērojami samazinājies arī kardiovaskulāro zāļu patēriņš tirgū (vidēji par 17 %). Šis samazinājums pilnīgi noteikti neliecina par iedzīvotāju veselības stāvokļa uzlabošanos. Latvijā sirds un asisnsvadu slimības ir biežākais nāves iemesls, tostarp mirstības rādītāji vecumā līdz 64 gadiem ir trīsreiz augstāki nekā vidēji Eiropas Savienībā. Samazinoties kompensācijas apjomam no 75 procentiem uz 50%, kardiovaskulāro slimību pacientu līdzmaksājums zālēm palielinājies pat divas reizes. Ja, piemēram, par hroniskas koronārās sirds slimības ārstēšanai izmantotajiem medikamentiem pērn pacientam kā līdzmaksājums bija jātērē 30,92 lati, tad šogad jau tie ir 61,84 lati. Attiecīgi miokarda infarkta ārstēšanai līdzmaksājums no 66,76 latiem pērn, pieaudzis līdz 133,52 latiem šogad. Ņemot vērā, ka ar sirds un asinsvadu slimībām sirgst liela daļa pensijas vecuma cilvēku, viņiem šādas izmaksas par zālēm sastāda ievērojamu daļu no vienīgā ienākumu avota - pensijas. Šie slimnieki ir nokļuvuši bezizejas situācijā, jo arī lielākā daļa pašvaldību ir atcēlušas pabalstus medicīnas pakalpojumiem un zālēm.
Ne mazums šīs nopietnās saslimšanas konstatētas arī gados jaunākiem cilvēkiem. Samazinoties zāļu patēriņam, var prognozēt, ka turpmāk palielināsies infarktu, insultu u.c. kardiovaskulāro slimību komplikāciju skaits un līdz ar to būs nepieciešama steidzama pacientu stacionārā ārstēšana, kas savukārt atkal prasīs papildu izmaksas no valsts budžeta.
Uz sirds slimnieku rēķina valstij vismaz 1,2 mlj. latu zaudējumi
Samazinot kompensācijas apjomu no 75 % uz 50 %, ietaupījums valsts budžetā varētu būt 5.8 miljoni latu gadā, liecina mediķu veiktie aprēķini. Savukārt, pasliktinoties sirds asinsvadu slimību kontrolei ambulatorajā sektorā, ko izraisa pacientu atteikšanās no medikamentu iegādes, biežāk rodas vajadzība viņus ārstēt stacionārā. Tas valsts budžetā rada zaudējumus palielināto ārstēšanas izmaksu dēļ. Jāņem arī vērā, ka zaudējums valsts ekonomikai ir ne tikai tiešās ārstēšanas izmaksas, bet arī potenciāli neiegūtie nodokļi, priekšlaicīgas nāves gadījumā, kā arī izmaksas invaliditātes un darba nespējas dēļ. Tādējādi Latvijā kopumā zaudējumi sirds slimnieku sastādīs vismaz 7.1 miljonus latu gadā. Attiecīgi - plānotais budžeta ietaupījums neatsver valsts zaudējumus, kas rodas, cilvēkiem atsakoties no zāļu lietošanas ambulatori palielinātā līdzmaksājuma dēļ.
Šīs divas pacientu grupas ir tikai ilustratīvs piemērs, jo līdzīgus skaitļus var minēt ikvienai saslimšanai.
Arī starptautiskajās publikācijās, kas veltītas pacientu maksājumu analīzei, skaidri ir parādīta likumsakarība starp pacientu līdzmaksājumu pieaugumu un zāļu lietošanas samazināšanos, kas savukārt veicina slimības gaitas pasliktināšanos, nepieciešamību biežāk ārstēties stacionārā, kā rezultātā kopējo ārstēšanās izmaksu ievērojamu pieaugumu.
Vēloties ietaupīt iespējami ātrāk un iespējami vairāk, atkal nav pamanītu tie draudi, kas sagaidāmi jau tuvākajā nākotnē - šodien ietaupītais jau rīt atgriezīsies trīskāršos izdevumos, vai, kā ikdienā sakām - no vilka bēgot, esam lāča ķetnās ieskrējuši.