Latvijas Mūzikas izglītības iestāžu asociācija: Lūgums Ministru prezidentam

Lieta tāda, ka KM ir darījusi zināmu sabiedrībai, ka mūzikas un mākslas skolu pedagogiem šā gada septembra – decembra algas tiks nodrošinātas tikai 19.3% apmērā (rēķinot pēc vecajām pedagoģiskajām slodzēm) – naudas izteiksmē tas ir 1 042 356Ls. Mēs esam noskaidrojuši, ka cerības uz vecāku līdzfinansējuma (kas nelielā apmērā ir vienmēr pastāvējis) iespējamo palielinājumu šodienas situācijā ir pilnīgi veltas. Tāpat, sazinoties ar vairākām pašvaldībām, varam atbildīgi paziņot, ka tās nespēs pārņemt šo pedagoģisko algu finansējuma slogu uz saviem pleciem (atgādinām, ka tās jau uztur mūzikas un mākslas skolas saimnieciski). Neskatoties uz to, ka profesija uzliek mums pienākumu būt diezgan radošiem, ar finansējumu 30 – 35% apmērā (šodien pārrēķinot KM datus atbilstoši 3 izmaksu faktam un iespējamai pedagoģiskajai slodzei) skolas nevar nodrošināt sava darba ne kvantitatīvu, ne kvalitatīvu rezultātu (gribam atgādināt, ka esam nevis interešu izglītības (kur tas varbūt būtu iespējams), bet profesionālās ievirzes izglītības sniedzēji). Tātad, skolas, kuru skaits Latvijā ir ap 140, tiks slēgtas.

Esam rūpīgi izanalizējuši KM sniegtos skaitļus. Ņemot vērā KM skaidrojumu, ka šogad pieejamā naudas summa ir paredzēta 3 izmaksām (oktobrī, novembrī un decembrī; decembra alga jāplāno 2010.gada budžetā), kā arī šodien pieejamo neoficiālo informāciju par varbūtējo pedagoģisko slodzi 255Ls apmērā, sarēķinājām, ka sākotnēji II pusgadam nepieciešamo 5 400 554Ls vietā (pie 4 izmaksām un pedagoģiskās slodzes 345Ls pamērā) mums ir nepieciešami tikai nepilni 3 miljoni lati (2 952 753Ls). 1 miljons (1 042 356) mums jau ir, pietrūkst tikai nepilni 2 miljoni (1 910 397) lati.

Kāpēc mēs prasām Jums atrast šos līdzekļus, nevis, padevīgi un saprotoši nepieņemam šo upuri Latvijas valsts labā? Tam ir vairāki argumentēti iemesli.

Pirmkārt – mūzikas profesionālās ievirzes izglītība ir definēta Izglītības likumā. Neskatoties uz to, ka tā nav obligāta (tāpat kā nav obligāta arī vispārējā vidējā, profesionālā vidējā un augstākā izglītība), tā ir ļoti strikta un balstās uz gadu desmitiem izstrādātiem precīziem profesionāliem pamatiem. Pretnostatīt šodien MS pedagogus (kuru algām nav naudas) un vispārējās izglītības pedagogus (kuru algām tomēr nauda atrodas) nav ne ētiski, ne godīgi, ne solidāri.

Otrkārt – apmēram 25 000 bērnu, kuri mācās profesionālās ievirzes mūzikas un mākslas skolās, paliek "uz ielas" bez radošās nodarbes, kura sevišķi šodien ir tik svarīga gan viņiem, gan viņu vecākiem, gan mums visiem nākotnē. Latvijas reģionu kultūras (ne)piedāvājuma aspektā tas ir ļoti būtiski; arī skolas kā vietējie mazie kultūras centri pārstās funkcionēt.

Treškārt – šī izglītība ir mūzikas profesionālās izglītības pamats. Mūzikas skolas – mūzikas vidusskolas – mūzikas augstskolas – tā ir sistēma, par ko mūs apskauž ne viena vien valsts; mūziķa profesija Latvijā ir vienīgā, kura ir jāapgūst šajā sistēmā 14 – 16 gadus - nebūs sistēmas, nebūs audzēkņu skolās, vidusskolās un augstskolās. Šīs sistēmas "produkti" ir Gidons Kremers, Mariss Jansons, Pēteris Vasks, Elīna Garanča, Baiba Skride, Vestards Šimkus un daudzi daudzi citi pasaules slavu ieguvuši mūziķi.

Ceturtkārt, galvenokārt – kas ir Latvija bez kultūras – folkloras, dainām, tautas dziesmām, koriem, Vispārējiem Latviešu Diesmu un Deju svētkiem? Varbūt tā tiešām ir Zeme, kurā dzied un, tādējādi, ir saglabājusi pati sevi un savu identitāti? Un, ja tā, tad šo "druvu" vajag kopt un sargāt, nevis "griezt", paklausot starptautisko naudas aizdevēju ieteikumiem (vai arī pašu bāleliņu ierosmei?). Mūzika Latvijā var būt ne tikai kvalitatīva "iekšējā" prece, bet vesela pelnoša industrija, vērsta arī uz ārpasauli. Un MS ir būtiska šīs nozares sastāvdaļa.

Piektkārt, noslēdzot – pats paradoksālākais šajā situācijā ir tas, ka valsts, kura atļaujas būvēt pašus dārgākos tiltus un gandrīz pašas dārgākās ceļu maģistrāles pasaulē, nevar atrast pāris miljonus latus mākslu izglītībai!? Valsts, kuras ierēdniecības izmaksas, pēc neatkarīgo ekspertu domām, varētu samazināt par 300 – 400 miljoniem latiem?

Ceram, ka Jūs ņemsiet vērā mūsu argumentus un pieņemsiet valstiski un stratēģiski atbilstošu lēmumu (gribētos, lai Jūs kļūtu slavens Latvijas vēsturē nevis ar to, ka bijāt TAS PREMJERS, kurš slēdza mūzikas un mākslas skolas, bet ar to, ka tās saglabāja). Līdz jaunam mācību gada sākumam ir palicis maz laika. Būsim Jums pateicīgi par iespējami ātru risinājumu šajā jautājumā, lai mēs varētu tālāk plānot savu darbību.

Ar cieņu,
LMIIA vārdā Aivars Broks
LMIIA domes priekšsēdētājs