"Valsts izzagšana notiek lielos apmēros, nemaz tik nabadzīgi mēs neesam," arī tagad saka cilvēki, kuri startē valsts iepirkumos. Analizējot būvniecības konkursus Bērnu slimnīcā un runājot ar mediķiem un būvniekiem, rodas iespaids, ka konkursi ir labi izkopta mānīšanās spēle, kur tu nekad nezini, kurā brīdī un kā tiksi apčakarēts, jo paņēmieni ir izslīpēti līdz absurdam.
Turklāt tiesnesis nevis tiesā spēli, bet kopā ar vienu no komandām liek vienotas likmes totalizatorā un rauš naudu. Nav daudz dalībnieku, kuri pret to protestē un runā atklāti - vienam bail tikt izsvītrotam no iepirkumu saraksta, otram gribas "slimnīcu cilvēcīgā skatā".
Šī raksta fokuss ir uz veselības aprūpes būvniecības iepirkumiem, sīkāk neiztirzājot citu plašu iepirkumu jomu - zāļu un aparatūras iegādi.
Bērnu slimnīca un Pamats
"Vienības gatvē citiem nav ko darīt, tur saimnieko Pamats," būvnieku vidē tā runāts jau gadiem. Rīgas firma Pamats (turpmāk tekstā - Pamats), startējot kopā ar uzņēmumiem Friteks un Projektu realizācijas birojs, pērn dabūja arī lielāko pēdējo gadu kumosu - jaunā korpusa izbūvi par 7,6 miljoniem latu. Pārējie konkursanti rezultātu apstrīdēja Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB), taču sūdzības noraidīja.
Tiesa, Pamata piedāvājums tiešām bija lētākais. Pārējie dalībnieki apšaubīja, vai tas konkursam vispār kvalificējas un piedāvājumā norāda pilnu informāciju.
Kopš pagājušā gada Pamats pasludināts par uzvarētāju vēl trijos lielos bērnu slimnīcas konkursos.
Divus no tiem apstrīdēja. Vienā gadījumā IUB līgumu ar Pamatu slēgt neļāva, un vēlāk par uzvarētāju kļuva pilnsabiedrība Binders un Arčers. Iepriekš tā no konkursa pretendentu loka atsijāta, jo piedāvājums neatbildis nolikumam. Piemēram, IUB protokolos kā viens no noraidīšanas iemesliem minēta nesakritība starp Binders un Arčers "būvdarbu vadītāju sarakstā minēto personu Vasīliju Bikovu un būvprakses sertifikātā norādīto Vasily Bykov". Kad IUB aizliedza slimnīcai ķēmoties ar gramatikas metamorfozēm un citām formalitātēm, iepirkuma summa šajā konkursā samazinājās no 536 445 līdz 507 117 latiem.
Otrajā strīdus gadījumā IUB lēma par labu Pamatam. Sūdzību bija iesniegusi firma Kvadrum, kura iesniegumā norādīja, ka Pamats konkursā uzvarējis ar 164 645 latu piedāvājumu, bet līgums noslēgts par 203 936 latiem. Starpība radusies no tā, ka kopējā tāmē Pamats "bija aizmirsis" ieskaitīt vienu sadaļu (jeb, kā to sauc būvnieki, lokālo tāmi). Kvadrum uzskatīja, ka šī iemesla dēļ Pamats no dalības konkursā bija jāizslēdz, jo piedāvājumā nebija norādījis pilnīgu informāciju.
IUB šo argumentu noraidīja, jo publisko iepirkumu likums pieļauj aritmētisko kļūdu labošanu - tās jāizķer pasūtītājam piedāvājumu vērtēšanas laikā un jāņem vērā, nosakot izdevīgāko piedāvājumu. Nākamais lētākais piedāvājums bija 206 605 lati.
Bērnu slimnīcai nupat nācās pārskatīt vēl viena 1,47 miljonus latu vērta būvniecības konkursa rezultātus, kurā par uzvarētāju sākotnēji bija pasludināta Skonto būve. Sūdzību atkal iesniedza Kvadrum, kurš uzskatīja, ka kopā ar firmām Armoteks un Wesemann bija iesniedzis saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, taču no pretendentu loka tika izslēgti, jo nebija veikuši "izmaiņas trīs lokālo tāmju pozīcijās". Kvadrum šīs izmaiņas uzskatīja par nebūtiskām, turklāt slimnīca tās pretendentiem pieprasīja veikt trīs dienas pirms konkursa piedāvājumu atvēršanas. Saskaņā ar likumu, slimnīcai šādā gadījumā bija jāpagarina piedāvājumu iesniegšanas termiņš. Neizmainīto tāmju dēļ no konkursa tika izslēgti vēl trīs pretendenti.
IUB aizliedza slimnīcai slēgt līgumu ar Skonto būvi un uzdeva pārskatīt konkursa rezultātus. Laikā, kad bērnu slimnīcas amatpersonas Arnis Kramzaks un Aivars Lisenko jau bija apcietināti, Kvadrum no slimnīcas saņēma ziņu, ka tā ir šā konkursa uzvarētājs.
Pamats aktīvi ceļ un remontē arī citās Rīgas slimnīcās - Austrumu slimnīcā, Latvijas Infektoloģijas centrā, kā arī Stradiņa universitātē. (Šobrīd apcietinājumā atrodas arī Pamats līdzīpašnieks Aleksandrs Kreicers un būvuzraugs Raitis Muižnieks.)
Kas ir TP inkasenti?
Latvijas Ārstu biedrības vadītāja vietnieks Jānis Ozols uzskata, ka negodīgi iepirkumi ir kopēja veselības sistēmas problēma, taču "tāda liela mēroga zagšana ir tikai dažās vietās". Fakts, ka Bērnu slimnīcas lietā aizturēto vidū ir Tautas partijas (TP) biedrs un ziedotājs A.Lisenko, kurš deklarējis lielas skaidrās naudas summas, raisa aizdomas, ka valsts iepirkumos nosmeltie procenti veido partiju melnās kases. TP, protams, to noliedz, bet J.Ozols ir tiešs: "TP izdarīja labu lietu - palielināja finansējumu veselības aprūpei, taču vienlaikus tam virsū uzlika savus uzraugus, kas regulē visus iepirkumus". A.Lisenko viņš dēvē par TP "inkasentu", un līdzīgu amata aprakstu sniedz Jānim Skvarnovičam Austrumu slimnīcā un Modrim Dzenītim Stradiņos. Viņi visi slimnīcās nonāca apmēram vienā laikā pagājušajā gadā.
Bērnu slimnīcas valdes priekšsēdētājs Dzintars Mozgis raidījumā Kas notiek Latvijā? sacīja, ka viņam nav pierādījumu šādas sistēmas esamībai, "tikai noģiedas, nojautas, viedokļi, pusizteiktas frāzes". Par to, ka tā notiek bērnu slimnīcā, viņam nav bijusi pat nojausma. Iepirkumu dokumenti vienmēr bijuši kārtībā.
Taču Bērnu slimnīca nenoliedz, ka A.Lisenko valdē iecēlis slimnīcas kapitāldaļu turētājs, TP vadītā Veselības ministrija (VM), konkrēti - valsts sekretārs Armands Ploriņš. No trim J.Ozola nosauktajiem "inkasentiem" Lisenko bagāža ir viskrāšņākā - viņš nekad iepriekš nav strādājis veselības aprūpē, toties bijis Andra Šķēles kursabiedrs Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas Mehanizācijas fakultātē. Kā ziņoja Panorāma, A.Lisenko nemāk strādāt ar datoru, taču ir mācējis sakrāt daudz naudas un izmanto Šveices banku pakalpojumus (amatpersonas deklarācijā pērn norādīti 244 000 latu skaidrā naudā un 198 000 ASV dolāru Suisse Credit Bank). Tautas partijas PR pat nav sagatavojuši pārliecinošu pamatojumu, kāpēc viņš iecelts slimnīcas valdē - Ploriņa vienīgais skaidrojums ir, ka viņš izvērtējis Lisenko CV, kas "pusgadu stāvēja uz mana galda".
Otra apcietinātā Bērnu slimnīcas valdes locekļa A.Kramzaka finanšu vēriens nav tik plašs. Kā liecina amatpersonas deklarācija, viņam ir dzīvoklis Ogrē un mēreni uzkrājumi (14 200 latu). Lielākos ienākumus Kramzaks pērn guvis no mātes, kura viņam uzdāvinājusi vairāk nekā 40 000 latu. Ģimenes lokā veikts vēl viens ievērojams dāvinājums - Kramzaka dzīvesbiedre, Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas finanšu direktore Rudīte Kramzaka, dēlam Mikam uzdāvinājusi 65 000 latu mājokļa iegādei. Pēc laikraksta Telegraf ziņotā, viņa ir piektā persona, kas sākotnēji bija aizturēta Bērnu slimnīcas lietā.
Austrumu slimnīcas iepirkumus kūrē agrākais piensaimnieks, TP ziedotājs J.Svarnovičs. Viņa nokļūšanu slimnīcā A.Ploriņš skaidro ar J.Skvarnoviča panākumiem slimnīcas konsultanta ampluā - viņš iepriekš devis padomus uzņemšanas nodaļas pabeigšanas darbos un palīdzējis izkļūt no lielām problēmām.
Vēlāk viņš uzaicināts strādāt valdē. Arī J.Skvarnovičs un Austrumu slimnīca šobrīd ir nonākuši mediju uzmanības lokā ar diviem lieliem, aizdomīgiem konkursiem. (Faktus par naudas pārmaksas gadījumiem medicīnā skat. šeit.)
Trešā "inkasenta" M.Dzenīša publiskā saite ar TP ir vāja. A.Ploriņš saka, ka M.Dzenītis Stradiņa slimnīcā nokļuva, jo viņa iepriekšējā darba vieta - Valsts zobārstniecības un sejas ķirurģijas centrs - tika apvienots ar Stradiņiem, kuriem vajadzējis finanšu direktoru.
Nolikumu māksla
Paņēmienu klāsts, kā no konkursiem izlidināt nevēlamos pretendentus un par uzvarētājiem atzīt savējos, ir plašs. Piemēram, būvnieki par tendenci sauc augstāk aprakstīto gadījumu Bērnu slimnīcā, kad aizmirst kopējā summā ierēķināt kādu lokālo tāmi. Kad piedāvājumi atvērti un izlaisto skaitļu iekļaušana joprojām ļauj būt par lētāko piedāvājumu, tas tiek darīts. Ja nē, tos arī nerēķina un būvnieki šos darbus "paņem uz sevi".
Dažkārt jau nolikumā redzams, ka tas rakstīts konkrētam pretendentam. "Manā praksē ir bijis gadījums, kad pasūtītājs pēc darbu veikšanas pateica, ka mums šeit vispār nevajadzēja strādāt - konkursā bija jāuzvar citam būvniekam," citadiena.lv stāstīja kāds uzņēmējs.
Kvadrum valdes priekšsēdētājs Didzis Pētersons uzskata, ka problēma sākas ar likumu, kas pieļauj pretendentu atsijāšanu sīkumu dēļ, piemēram, nepareizi noformēta piedāvājuma dēļ. Tāpat neproporcionāli liela vērtība, salīdzinot ar cenu, var tikt piešķirta darbu termiņam vai garantijas laikam. Jo sevišķi pašvaldību iepirkumos ir izmanīgas firmas, kas pamanās vinnēt konkursus, nosaucot augstas cenas un nereāli īsus termiņus, kurus pēc tam neievēro.
Trūkumus visi zina, taču pārmaiņu nav. Savu lomu tur spēlē fakts, ka daļai būvnieku pašreizējā sistēma ir izdevīga. IUB vadītājs Andrejs Tiknuss stāsta, ka pašlaik kopā ar būvnieku organizācijām mēģina uzrakstīt celtniecības iepirkumu paraugnolikumu, taču būvnieki nebūt nepārstāv vienotu viedokli.
Uzņēmēji IUB dēvē par efektīvu un ietekmīgu institūciju, kaut gan - jo lielāks projekts, jo ietekme mazāka. IUB spējas ir ierobežotas arī citādā ziņā. Pirmkārt, tas kontrolē iepirkumu tikai līdz līguma noslēgšanai. "Dažkārt eju pa ielu un brīnos. Zinu, ka šai ēkai konkursā tika prasīti alumīnija logi, bet īstenībā ielikti lētākie plastmasas logi. Kur palika starpība?" vaicā būvnieks. Arī KNAB pārstāve Ilze Jurča raidījumā Kas notiek Latvijā? atzina, ka pēc līguma noslēgšanas vērojams plašs spektrs pārkāpumu, sākot ar to, ka groza cenu, un beidzot ar to, ka maina pat līguma priekšmetu.
Otrkārt, kā uzsver pats A.Tiknuss, IUB uzrauga tikai iepirkuma procedūras. Un tas neizslēdz, ka blēži tiek pie iepirkuma, ievērojot likumu prasības, un tomēr negodīgi. "Man nav pierādījumu, ka godīguma līmenis valsts iepirkumos ir zems. Es tikai dažkārt varu pieļaut tādu iespēju. Piemēram, kad konkursa pretendents pēkšņi atsauc sūdzību. Tad es domāju, kāpēc tā noticis - vai ir notikušas kādas sarunas?"
Būvnieki rēķina, ka procenti, kurus nosmeļ iepirkumu parazīti, svārstās 5-10% robežās no iepirkuma summas. J.Ozols min, ka 2000.gadu sākumā, kad viņš vadījis Rīgas 1.slimnīcu, veselības aprūpē runājuši par 4%, un tie bijuši zemāki nekā citās jomās.
Pozitīvā ziņa ir tā, ka. salīdzinot ar 90.gadiem iepirkumu, vide tomēr ir sakārtotāka. Par īstu pagrieziena punktu uzņēmēji sauc KNAB izveidošanu. "Kad aizturēja Lembergu, no Loskutova bija reāli bail," raksturo kāds uzņēmējs. Blēži pierāvušies, un lai uzvarētu konkursos, nācies taisīt ļoti rafinētas shēmas.
Biznesa un politisko spēku pretrunīgās intereses šobrīd uzskatāmi atspoguļojas dažādos publisko iepirkumu likuma grozījumos. No vienas puses, Finanšu ministrija ir sagatavojusi grozījumus, kas paplašinās pārsūdzības iespējas pārkāpumu gadījumos un sankcijas. No otras - VM lobē ieceri vispār atteikties no konkursiem zāļu un medicīnas iekārtu iepirkšanai slimnīcām, tiesa, novembra sākumā MK šo grozījumus noraidīja.
Savukārt Valsts prezidents lūdzis Satversmes tiesu izvērtēt, vai Satversmei atbilst šovasar Saeimas pieņemtā likuma prasība, kas uzņēmējiem par sūdzēšanos IUB liek maksāt drošības naudu. Jāatgādina, ka Godmaņa valdības laikā "nasing spešel" ministrs Atis Slakteris aktīvi aizstāvēja ideju būtiski palielināt slieksni iepirkumiem, par kuriem jārīko konkurss. Pagaidām tā nav īstenota. Uz šī fona gandrīz kā humors jāuztver pēc Bērnu slimnīcas skandāla tapušais TP ierosinājums Latvijā ieviest centralizētus iepirkumus. Vai tāpēc, lai nevajadzētu tik daudz inkasentu?
Šo un citus rakstus meklējiet www.citadiena.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
