Rīgā ir vairākas celtnes un vietas, kuru tapšana, saskaņā ar "Sabiedrības par atklātību - Delna" novērojumiem, saistīta ar nesmukumiem, neskaidrībām, likumu ignoranci un aizdomām par iespējamiem koruptīviem pārkāpumiem. Vairāki no šiem objektiem ir kļuvuši par Rīgas siluetu, tātad - "seju". "Vietai nav bijis izstrādāts detālplānojums", "nav saskaņota ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, "tikušas ignorētas prasības maksimāli saglabāt vēsturisko apbūvi un interjeru", "ēka neatbilda pilsētas attīstības plānam un apbūves noteikumiem" - šie ir tikai daži teikumi no izstādes "Neglītuma vēsture" fotogrāfiju anotācijām.
Ja par skaistuma kritērijiem tik noteiktas skaidrības nav, tad tiesiskie kritēriji tomēr balstās konkrētos likumos un normās, kaut arī tās daži iemanās interpretēt un pielāgot. Dažreiz savu interpretāciju novedot līdz pat absurdam, piemēram, Mežaparkā Ķīšezerā nelikumīgi tika sabērti būvgruži un uzskalotas smiltis no ezera vairāku hektāru platībā, lai tur varētu būvēt it kā atpūtas kompleksu. Reģionālā vides pārvalde izdeva lēmumu, ka būvgruži jāizvāc un jāatjauno krasta līnija. Rīgas dome atjaunoja krasta līniju un paziņoja, ka pārējie ezerā sabērtie būvgruži esot sala, un tā pēc Civillikuma piekrītot valstij, tātad lai tad valsts arī tiek galā. Pašlaik Mežaparka attīstības biedrība par būvgružus izvākšanu cīnās tiesā. Citviet gājējiem gadiem ilgi, gaidot pazemes tuneli, jātrenējas sarežģītā ielas šķērsošanā un lēkšanā pār barjerām pie Stockmann. Vēl, piemēram, varētu mierīgi pastaigāties gar Daugavas krastu, taču tur nekā īsti nav, bet, ja būs, tad bez konkursa un par īri 5 lati metrā šo ekskluzīvo vietu varēs apbūvēt "savs čoms". Simboliski, ka ēna neierasti krīt ne tikai no, bet arī uz Saules akmeni, kura saskaņošanas gaita un jau uzbūvētā pēcāka legalizācija liek uzdot daudzus jautājumus par iesaistīto personu lomu šī projekta "izbīdīšanā" un spējā ignorēt plānojuma noteikumus. Delnas sastādītajā "neglītuma sarakstā" iekļauti uzskatāmākie objekti un vietas Rīgā, kuru vēsture dažādos veidos saistīta ar neglīto, taču šie nebūt nav vienīgie tādi gadījumi.
Izstāde "Neglītuma vēsture" aicina, vērojot nesen uzņemtās fotogrāfijas ar objektiem no mūsu izveidotā "neglītuma saraksta", pārdomāt par ētiskā un estētiskā saistību, par amatpersonu, investoru, arhitektu, būvnieku un ikviena no mums lomu pilsētvides veidošanā. Vai pēdējo gadu redzamākie būvniecības projekti ir attīstīti sasaistē ar plašākām sabiedrības interesēm un vērsti uz kvalitatīvu ilgtermiņa dzīves telpas attīstību, vai varbūt tie demonstrē tikai dažu ietekmīgu personu nesamērīgo alkatību, kas realizēta uz pilsētas un sabiedrības rēķina. Kā padarīt pilsētvidi par jēdzīgu dzīvošanai - skaistu, humānu un vienlaikus labu un godīgu, tas ir ētisku.
Tiesiskumam, esmu pārliecināta, ir tieša saistība ar pilsētvidi, ētiskais pilnīgi noteikti ietekmē arī estētisko. Daudzos gadījumos pastāv skaidri saredzama sakarība starp parādībām: nelikumīga projektu saskaņošana un būvniecība - sasteigtība, slepenība - apspriešanā netiek iesaistīta sabiedrība un profesionāļi - rezultātā rodas degradēta pilsētvide. Nepieciešams panākt, lai šobrīd arhitektūrā tik iecienītā materiāla stikla galvenā īpašība - caurspīdīgums - būtu attiecināms arī uz projektu tapšanas vēsturi. Pilsētplānošana, arhitektūra un būvniecība taču attiecas uz ikvienu no mums - tās veido vidi kādā dzīvojam, tātad lielā mērā arī mūs pašus. Taču der atcerēties, ka arī otrādāk - daļa "neglītuma" ir tikai projektu stadijā, kas nozīmē, ka to nākotne lielā mērā ir "mūsu visu rokās."
Foto izstāde "Neglītuma vēsture" apskatāma līdz 20.novembrim Kaļķu ielas 2 skatlogā iepretim Rīgas mākslas telpai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
