Pēdējie Centrālās statistikas pārvaldes un Nodarbinātības valsts aģentūras dati var nokaut vismazāko cerību stariņu. Bezdarba līmenis pacēlies virs 15% robežas, algas gada laikā kritušās par vairāk nekā 6%, deflācija uzņem apgriezienus un iepriekšējais patēriņa samazinājums valstī, likumsakarīgi, izraisa nākamo kritumu. Tajā pašā laikā tie, kam darbs ir, turpina strādāt vairāk, jo Latvijas apstākļos darba devēji vairumā gadījumu neizceļas ar sociāli atbildīgām restrukturizācijām. DnB Nord bankas ikgadējais pētījums Baltic Rim Economies liecina, ka atšķirībā no attīstītajām Eiropas valstīm Latvijā darbinieka nedēļā vidējais nostrādāto darba stundu skaits palielinājies no 40,4 līdz 40,5, turklāt mūsu valsts pētījumā apskatīto Eiropas 24 valstu grupā ir vienīgā, kur šis skaitlis ir palielinājies.
Ņemot vērā to, ka otrā ceturkšņa beigās salīdzinājumā ar analogu laika periodu pērn reģistrētā bezdarba līmenis pieaudzis no 4,9% līdz 11,5%, tajā pašā laikā vidējai bruto darba algai samazinoties par 1%, var izdarīt secinājumu, ka Latvijas darba devēji īstenojuši sociāli visneatbildīgāko restrukturizāciju apskatīto valstu vidū. Kā jau minēts iepriekš, jaunākie bezdarba un algu samazināšanās rādītāji ir vēl bēdīgāki.
Lai gan patlaban vērojama deflācijas palielināšanās, gada ciparam novembrī pieaugot
līdz 1,2% salīdzinājumā ar 0,9% oktobrī, šis cenu kritums iedzīvotāju maksātspēju neuzlabo. Patiesībā ir otrādi – ja raugāmies uz salīdzināmiem datiem, tad septembrī (kas ir trešā ceturkšņa pēdējais mēnesis) Latvijā vēl bija inflācija, un gada laikā cenas vēl demonstrēja aptuveni pusprocenta kāpumu. Tajā pašā laikā algas pirms nodokļiem bija kritušās jau par 6,4% un paredzams, ka šīs "šķēres" starp algu un cenu izmaiņām līdz nākamā gada vidum varētu kļūt vēl platākas.
Vienīgā iespējami labā ziņa ir, ka šajā jomā nākamajā gadā varētu tikt sasniegts krīzes dziļākais punkts, tomēr jānorāda, ka sociālā "atlabšana" reāli varētu sākties 2011. vai pat 2012.gadā, jo tādi rādītāji kā bezdarbs, algas un maksātspēja ir atpaliekoši no kopējām tautsaimniecības augšupejas izmaiņām, kuras, visticamāk, varētu atgriezieties nākamā gada otrajā pusē.