Mēs tiešām runājam ar SVF?
Laikam problēma ir nevis tajā, ka mēs runājam ar SVF, bet tajā, ka mūsu sarunu vedēji "nezina tikpat elementāras lietas, kādas toreiz nezināja jaunieceltais ES ierēdnis", turklāt Latvija nemāk atrast ekspertus ne Latvijas iekšienē, ne tās ārpusē. Tomēr, ir skaidrs, ka steidzami būtu jāpalīdz saprast valsts nodokļu lietas un skatīt tās kontekstā ar budžetu 2010, nevis atsevišķi. Ja neņemam vietējos ekspertus, tad vismaz vajadzētu atrast kādu ārzemnieku, kas palīdzētu "salikt pa plauktiņiem" un pamatot Latvijas nacionālās īpatnības" priekš SVF, bet ir absolūti droši Latvijas nodokļu lietas neviens ārzemnieks "salikt pa plauktiņiem nevarēs". Latvijas nodokļu situāciju saprotošie ārzemnieki maksimāli var saprast, kā apiet neveiksmīgos nodokļus, sekojot "airBaltic" piemēram un "Latvijas Kuģniecībai", bet šos risinājumus ar Kipras un citiem uzņēmumu reģistriem ārzemju ekspertiem ieteicām mēs - mūsu pašu nodokļu konsultanti! Tāpēc, sakārtot šo Latvijas sistēmu var tikai saprotot to no iekšpuses.
Kas tad ir noticis, no brīža, kad pieņēma paaugstinātos nodokļus?
Pēdējos gados, kad man kāds uzņēmējs sūdzējās, ka mūsu muita ir slikta, drīzāk veltīju laiku tam, lai "sakārtotu" šī uzņēmuma importu tā, lai viņš "savu ienaidnieku un pāridarītāju" vairs vispār neredzētu, un muitotos Igaunijā, ne kā centos ietekmēt mūsu "Vēja dzirnavas". Kad Latvijas uzņēmēji saprata, ka nodokļi tiks mainīti, turklāt - celti, nevis pazemināti, viņi veltīja visus spēkus nodokļu optimizācijai. Un tas nebija kolektīvs lēmums - katrs saprata - lai izdzīvotu ir jāplāno uz priekšu un domāja par sevi.
Risinājumi bija ļoti dažādi. Sākot no tā, ka decembra pēdējās dienās masveidā tika izmaksātas visas dividendes par pagājušajiem laikiem, un beidzot ar to, ka masveidā tika vērtas vaļā arī kompānijas "valstīs, kas ir stabilākās un uzņēmējiem draudzīgākas". Gada pēdējo mēnešu izmaksāto dividenžu izmaksu apmēru grūti aprēķināt, bet "dažas banku elektroniskās sistēmas būtiski palēnināja ātrumu", jo transakcijas bija neparasti pieaugušas - turklāt tas viss bija likumīgi! Paralēli šīm aktivitātēm mēs visi bieži pa TV dzirdējām "ziņas no CSDD", kur masveidā tika pārreģistrētas automašīnas no juridiskajām uz fiziskajām personām un šis process vēl turpināsies, turklāt daļa no šīm mašīnām, iespējams, tiks patapinātas atpakaļ uzņēmumos. Šos pasākumus uzņēmēji neveica apvienojoties asociācijās vai kamerās, šos pasākumus veica individuāli, klusām, bet ļoti ātri risinot tos jautājumus, kurus dienaskārtībā bija nolikusi mūsu valdība, ceļot nodokļus un atsaucoties uz SVF.
Vai zināt, ka tad, kad es vēl pirms gada (vēl pie normāla nodokļu līmeņa) biju nolēmis piedāvāt uzņēmējiem jaunu pakalpojumu "rēķinus izrakstošu kompāniju Lietuvā un otru - Igaunijā", lai nodrošinātu, ka netiek iesaldēts PVN, tad izrādījās, ka to nav kam Latvijā piedāvāt, jo lielākā masa to jau darīja paši! Rezultātā 2009 gadā PVN lieki netika iesaldēts, muitošana notika citur, bet bez legālajām shēmām, bet reizēm tas varēja nozīmēt arī krāpšanos ar PVN. Tagad ir pienākusi kārta arī citu nodokļu un maksājumu "pārnešanai".
Kādi ir secinājumi?
Viens secinājums ir ļoti drūms - sastādītais budžets 2010 neizpildīsies, jo nav balstīts uz reālu nodokļu ietekmes aprēķinu un uzņēmējdarbības vide tam jau ir sagatavojusies pagājušajā gadā. Šī "gatavošanās" notika vēl tikai izdzirdot runas par nodokļu celšanu. Visi uzņēmēji vēl cer uz pozitīviem grozījumiem nodokļu likumos, tomēr, ja nē, tad lielais vairums turpmāk peļņu ir gatavi uzrādīt citās valstīs.
Otrs secinājums ir optimistisks - vēl nekas nav pilnīgi nokavēts, daļu uzņēmumu aktivitāšu vēl var atgriezt Latvijā, bet jāatceras, ka Latvijas īpatnība ir tā, ka uzņēmēji, kopā ar konsultantiem plāno nodokļu nomaksu un ir gatavi nodokļus maksāt tad, ja tas ir izdevīgi. Maziem un vidējiem uzņēmumiem tas nav tik grūti , kā lielajiem uzņēmumiem Vecajā Eiropā. Šādus - labprātīgus apstākļus Latvijas uzņēmējiem vēl var radīt un ļoti daudzi priekšlikumi jau ir gatavi asociāciju un kameru līmenī, bet - kas un kad tos sāks uzklausīt?!