Šoreiz publiskā viļņošanās sākusies ar AS "Latvenergo" plāna par Rīgas otrās termoelektrostacijas rekonstrukcijas pabeigšanu (otra aizvietojošā 400 MW energobloka būvniecību, turpmāk RTEC-2 CC2). Tādēļ saprotams, ka tik liels projekts vienmēr sastopas ar ieskatu dažādību. Biokurināmā piegādātāji uzskata, ka šo projektu ir jāaptur, un tā vietā piedāvā Rīgā būvēt šķeldas elektrostaciju ar 120 MW elektrisko jaudu.
Nule Eiropas Komisijas Enerģētikas komisārs Andris Piebalgs nācis klajā ar atzinumu, ka Eiropas Komisija (EK) neiebilst pret Latvijas valsts iecerēto shēmu palīdzības sniegšanai jaunas 400 MW cietā kurināmā elektrostacijas būvniecībai: "EK ir pieņēmusi lēmumu, kas neiebilst pret pasākumiem, kurus Latvijas valdība gribētu izmantot," atzinis komisārs.
Izsakām atzinību, ka EK novērtējusi Latvijas valdības centienus - risināt elektroenerģētikas jaudu deficīta jautājumu Latvijā. Vienlaicīgi vēlamies uzsvērt, ka cietā kurināmā elektrostacijas attīstība nekādā veidā nav pretstatāma citiem, ne mazāk būtiskiem pasākumiem mūsu enerģētiskās drošības un komerciālās stabilitātes nodrošināšanā.
Uzskatām, ka Latvijas energoapgādes risinājumam jābūt secīgi realizētiem pasākumiem ģenerējošo jaudu attīstībā Latvijā, vadoties pēc iespējami operatīvāk un ātrāk realizējamu projektu principa ar iespējami zemākām cenām, kā arī diversificējot primāros energoresursus.
Vienlaicīgi atgādinām, ka Elektroenerģijas tirgus likumā un Enerģētikas attīstības pamatnostādnēs ir noteikts, ka Latvijas energosistēmā pieejamo elektroenerģijas ražošanas jaudu summai 2012. gadā jābūt tādai lai sasniegtu 80% pašnodrošinājuma, un 2016. gadā elektroenerģijas pašnodrošinājumam jābūt 100% līmenī.
Aktuālā informācija - no Pārvades Sistēmas Operatora (PSO) 2009.g. ziņojuma: http://www.em.gov.lv/images/modules/items/PSOzinojums2009.pdf
ir redzams, ka 2012. gadā visos scenārijos* Latvijas energosistēmas pašnodrošinājums ar jaudām ir tikai 53%!
Apskatot 2016. gadu - energosistēmas pašnodrošinājums ar jaudām variantā ar RTEC-2 CC2 rekonstrukciju ir 51%, un pat scenārijā RTEC-2 CC2 plus 400 MW cietā kurināmā stacija, tas ir tikai 73%.
Ir jārēķinās ar to, ka šobrīd valstī valdošā ekonomiskā stagnācija ir pārejoša parādība, un mūsu tautsaimniecības attīstība un turpmākajos gados tik svarīgie piesaistāmie investīciju projekti atjaunos elektrisko slodžu un patēriņa pieaugumu. Jaunākās aplēses liecina, ka:
- 2020. gadā enerģijas patēriņš, salīdzinot ar 2010.gadu, varētu pieaugt par orientējoši 30% un sasniegt ap 8,8 TWh ,
- elektriskā slodze no 1294** MW 2010.gadā varētu pieaugt līdz vairāk nekā 1600 MW 2020.gadā.
(avots - iepriekšējais: PSO 2009.g. ziņojums: http://www.em.gov.lv/images/modules/items/PSOzinojums2009.pdf )
Tātad Likuma un Pamatnostādnēs nosprausto mērķu sasniegšana nav iespējama bez minēto divu projektu - TEC-2 rekonstrukcijas pabeigšanas ( RTEC-2 CC2 energobloka izbūves) un cietā kurināmā stacija Kurzemē realizācijas.
Investīcijas enerģētikā ir ļoti kapitālietilpīgas un ilglaicīgas, tādēļ par optimālu mūsu energoapgādes drošumam un tautsaimniecības vajadzībām būtu uzskatāms šāds elektrisko jaudu attīstības un energoresursu diversifikācijas (dažādošanas) scenārijs:
- līdz 2014. gadam - TEC-2 rekonstrukcija, palielinot stacijas efektivitāti un elektrisko jaudu - (+ 420MWel no RTEC-2 CC2 mīnus 220MWel no vecajiem energoblokiem, kas jāslēdz 2013.g., dod papildus + 200 MWel)
- līdz 2019.gadam - cietā kurināmā spēkstacija (ar 10-20% biokurināmā piemaisījumu, kas dotu papildus + 400 MWel)
No šiem abiem pirmajā scenārijā nav nepieciešams valsts atbalsts, bet otrajā variantā ir nepieciešams valsts atbalsts.
Abi projekti, to realizācijas laika grafiks, to izmantojamo resursu veids, tehnoloģiju un darbības režīmu veids ir vērtējams kā viens otru papildinošs, turklāt - esam pārliecināti, ka savu pozitīvu artavu kopējā bilancē var sniegt arī projekti, kas tiks realizēti, izmantojot no atjaunojamiem energoresursiem (AER) ražotu enerģiju - jaunas un pārbūvētas koģenerācijas stacijas Latvijas pilsētās, arī citu vietējo resursu spēkstacijas. Taču jāņem vērā, ka elektroenerģijas ražošana no šķeldas koģenerācijas režīmā dod 3-5 reizes mazāku elektroenerģijas daudzumu, kā no gāzes, un darbam kondensācijas ciklā tā nav izmantojama. Bez tam jaunas 120 MW šķeldas elektrostacijas izbūve ir par 30-40% dārgāka kā RTEC-2 CC2 projekts, jo jābūvē pilnīgi jauna stacija ar specializētu infrastruktūru. Tādēļ racionālāk būtu vietējos atjaunojamos energoresursus galvenokārt virzīt izmantošanai siltumapgādei ārpus Rīgas: tieši Latvijas mazpilsētās siltumapgādes uzņēmumi ir daudz tuvāk šķeldas ražotnēm, kas samazina transporta izmaksas.
Ņemot vēra to, ka:
- jau pašlaik Latvijā eksistē reāls elektrisko jaudu deficīts 400 - 500 MW apmērā;
- jau tuvākā laikā arī Baltijā kopumā ar patreizējām iekārtām sagaidāms jaudu iztrūkums (pēc 2014.g. tiks slēgtas pašreiz darbojošās degslānekļa elektrostacijas Igaunijā);
- ka elektroenerģijas piegāde no citiem reģioniem (pamatā Krievijas) ir ierobežota un paļaušanās uz to arī tehniski un ekonomiski riskanta;
- ka valstī netiek nodrošināts likumā noteiktais elektroenerģijas ražošanas jaudu pašnodrošinājuma līmenis;
ir nepieciešams neatliekot realizēt jaunu efektīvu jaudu attīstības projektus, no kuriem visātrāk (līdz 2014.g.) un relatīvi ar vis zemākām izmaksām (ap 850 EUR/KW) ir TEC-2 rekonstrukcijas pabeigšana, aizvietojot vecās jaudas un būtiski paaugstinot kurināmā izmantošanas efektivitāti. Tas būtiski uzlabos valsts elektroenerģijas eksporta/importa bilanci, mazinās energoapgādes riskus un cenu kāpumu elektroapgādē.
* Scenāriji:
A. scenārijā 2014. gadā ir paredzēta Rīgas TEC-2 rekonstrukcija ar otrās kārtas 400MW bloka uzstādīšanu.
B. scenārijā papildus A scenārijam līdz 2016. gadam ir paredzēta elektrostacijas celtniecība Kurzemē.
C. scenārijā līdz 2020. gadam netiek realizēta Rīgas TEC-2 rekonstrukcija ar 400MW bloka uzstādīšana un vecā iekārta tiek ekspluatēta līdz 2013.gadam. Netiek realizēta elektrostacijas celtniecība Kurzemē (400MW).
** faktiski elektriskā slodze 2010.g. janvārī Latvijā ir reģistrēta 1325 MW, kas ir par 31 MW lielāka, kā tā tika prognozēta PSO Ziņojumā.