Sergejs Ancupovs: Vai aizdevēji Latvijai ļaus izvairīties no 46 miljonu zaudējumiem?

Paskatīsimies uz valdības darbības gada faktiskajiem rezultātiem. Gada laikā Latvijas konkurētspējas indekss ir krities par 14 punktiem. Tas ir varens rezultāts konkurētspējas uzlabošanā, kas mūs ierindo blakus Urugvajai un Botsvānai! Eksports gada laikā ir samazinājies par 20 procentiem. Par kādu ekonomikas izvilkšanu no krīzes ar eksporta palīdzību te var runāt? Eksporta cenas krita par veseliem 1,9 procentiem - grandiozs iekšējas devalvācijas rezultāts statistiskās kļūdas līmeni. Jau tikai šie divi skaitļi precīzi norāda uz programmas izgāšanos. Iekšējā korekcija - algu samazinājums un bezdarba palielināšana - nevar kļūt un nekļuva par izaugsmes avotu. IKP gadā samazinājies par 20 procentiem, bezdarbs arī pieauga par 20 procentiem. Cerības par ekonomikas atveseļošanos izrādījās tikai "čiks" ar blakus efektu: puse valsts ir iedzīta nabadzībā, to pamet gan uzņēmēji, gan darbaspēks. Bet kurš maksās nodokļus, lai nosegtu ātri augošās izmaksas sociālajā sfērā?

Kopš krīzes sākuma mēs, Nacionālo resursu institūts, piedāvājām pārorientēt valsts iepirkumus Latvijas ekonomikas "sildīšanai". Valsts veikto iepirkumu daļa ir pietiekami liela, ap 20 procentiem no IKP. Ja kaut pusi no tiem apkalpotu Latvijas uzņēmumi, tad 10 procentu IKP pieaugums varētu daļēji kompensēt budžeta samazināšanas izraisīto IKP kritumu. Katram bērnam ir skaidrs - ja par naudu, kas aizņemta no kaimiņa, paši ne tikai neko neražojam, bet arī vēl preces pērkam no kaimiņa, tad tāda valsts izdzīvot nevar. Vēlreiz un vēlreiz ir jāatkārto: ja par valsts naudu iepirkta prece tiek ražota ārpus Latvijas, tad  mūsu "ieguvums" ir bezdarbs komplektā ar caurumu budžetā, jo nodokļi tiek citām (ražotāju) valstīm, nevis Latvijai.

Bet ko dara mūsu vadītāji? Pat tos valsts pasūtījumus vietējiem uzņēmumiem, kas bija jau ieplānoti, tagad griež nost ar neizskaidrojami pretvalstisku motivāciju. Vai patiešām tādēļ, lai Latvijā nerastos ienākumi un darbavietas!?

Daži skaitļi par visiem jau apnikušo tēmu, nelaimīgo "Gaismas pili" jeb Latvijas nacionālā bibliotēku, kurai man iznāk braukt garām teju vai ik rītu. Domāju, ka te nu gan var izvērsties EM importa aizvietošanas programma! Mums valstī ir izcilas kvalitātes būvmateriālu ražotāji - kāpēc tos neizmantot, lai ne tikai samazinātu projekta kopizmaksas, bet arī radītu un saglabātu Latvijā darbavietas? Turklāt patlaban "Gaismas pils" pārprastas ekonomijas vārdā piedzīvo viesnīcas Latvija un Zemkopības ministrijas ēkas būvēšanas tradīciju, ko padomju žargonā sauca par "dolgostroju".  Apskatīsimies, cik šādi lēmumi mums izmaksā! Šodien 400 cilvēku vietā celtnē strādā tikai 100. Ja projekts tiktu realizēts atbilstoši iecerei, tad šajā būvē 400 strādājošo nodrošinātu darbu arī citām saistītām nozarēm, kopā nodarbināto skaits sastādītu ap 2800 cilvēku. Tagad lielākā daļa no viņiem ir bezdarbnieki, un tas izmaksā budžetam ne mazāk kā 2 miljonus latu. Ja būve tiktu celta, kā tika plānots, šī nauda paliktu budžeta. Tiešie nodokļu ienākumi budžetā no šī projekta sastādītu līdz pat 30 procentiem no kopsummas jeb 10 miljonus latu. Tagad tie neienāk. Būvdarbu pagarinājuma tiešais sadārdzinājums, atbilstoši ekspertu aplēsei, ir 20 miljoni latu. Vēl ap 14 miljoniem ir rēķināma atlaide, ko būvnieki piedāvā Latvijas valdībai par darbu turpināšanu pilnā apjomā. Kopā sanāk 46 miljoni. Šī nauda var tikt rēķināta plusā vai mīnusā. Vienā gadījumā šos 46 miljonus latu vajadzēs "konsolidēt" no Latvijas valsts budžeta, otrā - tā var samazināt nepieciešamību griezt līdzekļus citiem. Tas ir tikai viens piemērs, kā būvniecības projekti ietekmē ekonomisko un budžeta situāciju Latvijā. Līdzīgu efektu rada arī citi valsts iepirkumi. Tāpēc visas loģiski rīkojošās valstu valdības krīzes laikā palielina valsts pasūtījumu daļu un atbalstu saviem uzņēmējiem. Jo tikai tie rada darbavietas un nodokļus, bez kā valsts vienkārši nevar izdzīvot.

Skumjākais ir tas, ka Latvijā valdībai bez izpratnes par notiekošo trūkst arī pilnvaru lemt šādus jautājumus. Jo tā izlēma Saeima, atņemot tiesības Latvijas valdībai rīkoties ar Latvijas budžetu patstāvīgi. Saskaņā ar vienošanos ar starptautiskiem aizdevējiem Latvijai vairs nepieder suverēnas tiesības pārzināt savus resursus. Tas vairs nav mūsu kompetencē - radīt darba vietas vai palielināt bezdarbu.

Tagad mēs varam tikai cerēt, ka Einārs Repše spēs pārliecināt starptautisko aizdevēju pārstāvjus par to, ka Latvijai ir vajadzīgas darbavietas un ienākumi budžetā. Un ka Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka nākamajām paaudzēm kļūs par krīzes pārvarēšanas simbolu, nevis - kā nepabeigts un iekonservēts "dolgostrojs" - par Latvijas varas impotences simbolu.