Māris Krūmiņš: Ahmadinedžāds un viņa cienīgie oponenti

Konstatējis, ka tradicionālie pretinieki samierinājušies ar Būšehras atomelektrostacijas uzbūvēšanu, Irānas prezidents sestdien pastāstīja par plāniem palaist mākslīgos zemes pavadoņus (kas nozīmē attiecīgu, arī militāriem mērķiem izmantojamu, raķešu radīšanu), bet, kad arī tas neatstāja pienācīgo iespaidu, svētdien nodemonstrēja bezpilota bumbvedēju Karrar, kura darbības rādiuss ir 1000 kilometru, bet bruņojumā - četras spārnotās raķetes. Nu un, pie viena, Ahmadinedžāds atkārtoja savus tradicionālos draudus, paziņojot, ka jebkāda iespējamā agresija pret Irānu ir pašnāvnieciska, un tās gadījumā par kaujas lauku tikšot pārvērsts ne tikai konkrētais reģions, bet visa pasaule - cik noprotams, arī Skandināvija, Polinēzija, Antarktīda un Ziemeļpols.

Taisnības labad jāsaka, ka Ahmadinedžādam ir cienīgi diskusiju partneri arī frontes viņā pusē. Izraēlas ārlietu ministrijas pārstāvis Josi Levi, piemēram, žēlojies, ka "neesot taisnīgi", ka valsts, kura ignorē ANO Drošības padomes rezolūcijas, Starptautiskās atomenerģētikas aģentūras lēmumus un Kodolieroču neizplatīšanas līguma saistības varot "baudīt kodolenerģijas izmantošanas augļus". Un kas to saka!? Vai ne tās valsts pārstāvis,  kura regulāri uzspļauj ANO rezolūcijām par okupētajām palestīniešu teritorijām? Vai ne tās pašas valsts ierēdnis, kura jau gadiem ilgi nesaka "ne jā, ne nē, ne balts, ne melns" attiecībā uz samēro ticamo informāciju, ka jau labi sen, apejot to pašu neizplatīšanas līgumu, apgādājusies ar diezgan solīdu kodolieroču arsenālu? Vai ne tās pašas v alsts amatpersona, kurā ir pa brīdim cietumā iesloga bijušo Dimonas slepenā kodolobjekta tehniķi Mordehaju Vanunu, kurš atļaujas atklāti runāt par Izraēlas kodolieročiem?

Ko vērts ir arī bijušā ASV sūtņa ANO Džona Boltona brīdinājums. Pagājušonedēļ šis Džordža Buša laiku diplomāts Izraēlai atgādināja, ka Būšehras kodolspēkstacija jābombardē vēl pirms tajā sāk ievietot kodoldegvielu - pretējā gadījumā radīsies radiācijas draudi reģionā. Apbrīnojams humānisms un rūpes par apkārtējo vidi! Tikai nav skaidrs, kādēļ šī AES vispār būtu jābombardē. Tā, atšķirībā no vairākiem citiem Izraēlas kodolobjektiem atrodas jau minētās Starptautiskās atomenerģētikas aģentūras speciālistu uzraudzībā, bet izmantoto kodoldegvielu paredzēts izvest glabāšanai uz Krieviju, kas būvējusi staciju. Turklāt lielākā daļa speciālistu ar Londonas Starptautiskā stratēģisko pētījumu institūta (IISS) ekspertu Marku Ficp atriku priekšgalā norāda, ka Irānai (ja tā patiešām vēlas izstrādāt kodolieročus) nav īsti jēgas ķēpāties ar ieroču plutonija izdalīšanu no izmantotajiem degvielas stieņiem, ja tās rīcībā ir urāna bagātināšanas centrifūgas.

Krievu valodā ir ļoti labs vārdu salikums mišinnaja voznja, ko latviski varētu tulkot kā bezjēdzīgu rosīšanos. Tieši tā var raksturot lielāko daļu politisko aktivitāšu, kas saistītas ar Irānu - dažādas sankcijas, no kurām nav nekādas jēgas, kareivīgus paziņojumus, prognozes, kas izzīstas no pirksta, un tā tālāk un tā joprojām. Kaut gan patiesībā pasaulei (vai nu ar izlūkdienestu palīdzību vai kā citādāk) vajadzētu atrast atbildi tikai uz vienu jautājumu - vai Ahmadinedžāds un viņa vadītā Irāna ir mazāk adekvāti nekā Pakistānas vai Indijas līderi, kuru rīcībā arī ir kodolieroči, bet par kuru bumbām tik liels satraukums nevalda.

Ja patiešām Irānas līderī iemiesojies otrais Hitlers, tad atliek tikai nožēlot velti iztērēto laiku un steidzami, kamēr vēl nav par vēlu, uz Irānu sūtīt amerikāņu komandosus, izraēliešu triecienvienības, NATO aviāciju un floti. Ja nē, tad nav saprotams, kādēļ un kam visa šī ņemšanās vairāku gadu garumā (pirmās sankcijas pret Irānu ANO Drošības padome noteica 2006. gada decembrī) vispār bijusi vajadzīga...