Lai arī Latvijas vērtspapīru tirgus pēdējo pāris gadu laikā uzrādījis vērā ņemamu progresu akciju cenu pieauguma, tirgus kapitalizācijas un likumdošanas sakārtošanas jomā vēl joprojām nav atrisināts jautājums par korektu attiecību ievērošanu starp uzņēmumu lielo un mazo akcionāru.
Kā “Nedēļai” neoficiāli atzina vairāki fondu tirgus dalībnieki, iznākums ieilgušajam strīdam starp “Ditton” pievadķēžu rūpnīcas lielajiem un mazajiem akcionāriem lielā mērā būs indikators tam, cik veiksmīgi mazākuma akcionāru tiesības izdosies aizstāvēt juridiskā ceļā.

Jau kopš Rīgas Fondu biržas darbības atjaunošanas deviņdesmito gadu vidū ik pa laikam dzirdams par mazākuma akcionāru interešu ignorēšanu publiskajās akciju sabiedrībās, bieži vien cenšoties apiet vai ignorēt valstī spēkā esošos normatīvos aktus. Pēdējos gados visskaļākie skandāli saistāmi ar obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu izteikšanu uzņēmumu mazajiem akcionāriem gadījumā, ja kāds akcionārs vai savstarpēji saistītu akcionāru grupa kontrolē vairāk par pusi no uzņēmuma apmaksātā pamatkapitāla.

Līdz šim lielākais skandāls, kas ieguva ne tikai plašu uzmanību fondu tirgus dalībnieku vidū, bet arī masu medijos, bija saistīts ap “Staburadzes” akciju atpirkšanu no uzņēmuma mazākuma akcionāriem. Vērtspapīru tirgus komisija bija konstatējusi, ka pastāv netieša saistība starp vairāk nekā 40% “Staburadzes” akciju īpašnieku — Islandes uzņēmējam Gisli Reinisonam faktiski piederošo uzņēmumu “Nordic Food” — un 14,4% akciju īpašniekiem Trigvi Halvardsonu un Johannu Valbjornu Olafsonu.

Jautājuma risināšana nonāca līdz tiesai, un pēc vairākkārtējām apelācijām Rīgas apgabaltiesa konstatēja, ka netieša saistība minēto akcionāru starpā pastāvējusi un mazajiem akcionāriem ir juridisks pamats prasīt akciju atpirkšanu. Jautājums par akciju atpirkšanu noslēdzās, “Staburadzei” šogad pārvēršoties par slēgtu akciju sabiedrību, kā rezultātā mazākuma akcionāriem tika izteikts akciju atpirkšanas piedāvājums, maksājot 1,10 latus par vienu akciju, kas ir aptuveni divas reizes vairāk, nekā pirms aiziešanas no publiskā vērtspapīru tirgus tās maksāja biržā.

Uzmanības centrā — “Ditton”

Panākumi tiesvedībā pret “Staburadzes” lielajiem akcionāriem acīmredzami iedvesmojuši arī mašīnbūves uzņēmuma “Ditton” pievadķēžu rūpnīcas mazākuma akcionārus. Firma “Neibergs&Partneri” un ārzonas kompānija “InterCorp” Rīgas apgabaltiesā iesniedza prasību pret uzņēmuma lielāko akcionāru “Ditton nams”, kā arī pret Eduardu Zavadski, Vladislavu Drīksni un Aleksandru Mirski, lūdzot uzlikt par pienākumu atpirkt akcijas no mazākuma akcionāriem. Situācijas komiskais un vienlaikus traģiskais apstāklis ir fakts, ka jau pagājušā gada 30. decembrī Vērtspapīru tirgus komisijas saistību pārņēmēja Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) piemērojusi soda sankcijas pret SIA “Ditton” nams par akciju atpirkšanas piedāvājuma neizteikšanu pievadķēžu rūpnīcas mazākuma akcionāriem, konstatējot, ka laika periodā no 2001. gada 23. jūlija līdz pagājušā gada 23. oktobrim šis akcionārs ar kompānijas “Zetex LC” starpniecību savā kontrolē ieguvis vairāk nekā pusi uzņēmuma pamatkapitāla. Līdz ar to nav saprotams, kādēļ joprojām nav dota zaļā gaisma mazākuma akcionāru prasību izpildei.

Bloķē lēmumu pieņemšanu

Situāciju traģisku padara arī fakts, ka reizē ar ieilgušo tiesas procesu tiek kavēta uzņēmuma darbība, un dažu mazākuma akcionāru vilšanos izraisījis fakts, ka akcionāru funkcijas faktiski pārņēmusi uzņēmuma padome. Tā esot darījusi visu, lai, atsaucoties uz it kā noteiktu tiesas aizliegumu, nesasauktu šāgada augustā paredzēto akcionāru pilnsapulci, kur viens no izskatāmajiem jautājumiem bija uzņēmuma padomes darba izvērtēšana. Kā aģentūrai LETA situāciju skaidrojis “Neibergs&Partneri” un “InterCorp”. pārstāvis Mārcis Miķelsons, tiesas noteiktajam aizliegumam sasaukt uzņēmuma akcionāru pilnsapulces un veikt citas darbības vajadzētu attiekties uz strīdā iesaistītajām pusēm, nevis uz pārējiem akcionāriem, kā to interpretēja uzņēmuma vadība, paredzētajā uzņēmuma akcionāru pilnsapulcē paziņojot, ka aizlieguma dēļ sapulce nenotiks.

Pēc Miķelsona teiktā, uzņēmuma valdē ir padomes "ielikteņi", kas strādā uzņēmuma padomes locekļu Eduarda Zavadska un Vladislava Drīksnes interesēs. Viņiem netieši piederot 55% kompānijas akciju, kas sadalītas pa ārzonu kompānijām, taču labuma guvēji no minētajām akcijām ir Zavadskis un Drīksne, apgalvo Miķelsons.

Privatizācijas smagais mantojums

Latvijas akciju tirgus galvenā problēma ir tā, ka gandrīz visi uzņēmumi, kas šobrīd atrodas biržā, tur ienākuši saistībā ar privatizācijas nosacījumiem, nevis paši pēc savas brīvas gribas. Šie paši privatizācijas nosacījumi vairumā gadījumu paredzēja arī akciju lielākās daļas pārdošanu vienam īpašniekam, kurš, kā tiek uzskatīts, bieži vien darbojās vienīgi savās interesēs, aizmirstot par pārējiem uzņēmumu līdzīpašniekiem, liedzot arī viņiem baudīt uzņēmuma darbības augļus.

Lai mazo akcionāru intereses tiktu ievērotas, Latvija sekojusi attīstīto Rietumvalstu principam, iekļaujot likumdošanā normu, kas paredz obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanu mazajiem akcionāriem, ja kāds ieguldītājs vai savstarpēji ieguldītāju grupa ieguvusi īpašumā vairāk par pusi uzņēmuma pamatkapitāla. Tiem, kuri akciju kontrolpaketes bija ieguvuši privatizācijas ceļā, akciju atpirkšanas piedāvājums mazākuma akcionāriem bija jāizsaka līdz pagājušā gada 26. septembrim. No 28 publiski privatizēto uzņēmumu akciju kontrolpaketes turētājiem, kuri izšķirīgo ietekmi guvuši pirms 1999. gada 25. septembra, savas saistības pret pārējiem akcionāriem noteiktajā laikā bija izpildījuši tikai seši. To vidū bija a/s “Universālveikals Centrs” lielākais akcionārs SIA “Linstow Varner”, a/s “Misas kūdra” — SIA “Peatinvest N.V.”, a/s “Poligrāfists” — SIA “Apgāds Zvaigzne ABC”, a/s “Rota” — Rafails Deifts, a/s “Sol–Rīga” un a/s “Ventspils zivju konservu” kombināts kontrolpaketes īpašnieks a/s “Ventspils tirdzniecības osta”. Akciju piedāvājumus saņēmuši arī “Būvmehanizācijas”, “Liepājas eļļas ekstrakcijas rūpnīcas”, “Kalceks”, “Latvijas gāzes”, “Latvijas balzama”, “Saldus naftas bāzes” un “Viesnīcas Latvija” mazie akcionāri. Tajā pašā laikā 14 gadījumos uzņēmumu akciju kontrolpaketes īpašnieki savu daļu uzņēmumu pamatkapitālā bija samazinājuši zem 50% atzīmes. Te nu FKTK ir plašs darba lauks, lai noskaidrotu, vai šajos 14 gadījumos daļa pamatkapitālā nav samazināta tīri formāli, un ar akcionāru savstarpējo saistību kontrolpakete pēc būtības palikusi iepriekšējā īpašnieka kontrolē. Šajā sakarā tirgus analītiķi norāda, ka šobrīd uzņēmumu mazajiem akcionāriem nevajadzētu steigties ar savu akciju pārdošanu, jo reizē ar stingrāku likumdošanu, tirgus sakārtošanu un ārzemju investoru ienākšanu akciju cenām tuvākā gada laikā ir salīdzinoši augstas izaugsmes perspektīvas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!