Artis Stucka: Nedaudz par iecerēto VARAM reorganizāciju  (78)

Likumsakarīgi, ka ministrs izvērtē savas politiskās prioritātes un to īstenošanai pakārto darbu ministrijā.

Ja nepieciešams, savu prioritāšu īstenošanai viņš veic ministrijas reorganizāciju. Acīmredzami, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra prioritāte ir elektroniskās pārvaldes lietas, kas ir joma, kurā ministrs līdz šim ir darbojies. Arī reģionālā politika ir ministra darba kārtības jautājums, jo tas šobrīd ir Latvijas sabiedrības dienas kārtības jautājums. Tāpat Latvijas iedzīvotāji ar nepacietību gaida ministra redzējumu un konkrētus priekšlikumus Latgales reģiona attīstības sekmēšanai. Diemžēl vides un pašvaldību jautājumiem, spriežot pēc plašsaziņas līdzekļiem, ministrs ir pievērsis visai pastarpinātu uzmanību. Iespējams, ka tas ir saistīts ar apstākli, ka šajās jomās, pēc ministra domām, "nekas nedeg". Bet vai tā tiešām ir? Par vides jautājumiem iecerētās VARAM reorganizācijas sakarā šoreiz neizteikšos, bet par pašvaldību darbības jomu, kas ir sirdij tuva, gan.

Atjaunotās Latvijas laikā vienmēr ir bijis tā, ka valsts un pašvaldību attiecību regulēšanai ministriju līmenī ir darbojies vismaz viens departaments (piemēram, pirmās Latvijas brīvvalsts laikā bija periods, kad pašvaldības uzraudzīja Iekšlietu ministrijas Pašvaldību departaments) vai atsevišķa ministrijas padotības valsts pārvaldes iestāde (pēc Latvijas neatakarības atgūšanas viena no šādām iestādēm bija Pašvaldību lietu pārvalde). Ministra VARAM reorganizācijas plāns paredz atteikšanos no pašvaldību departamentiem, kas tiešām ir revolucionārs, tomēr vienlaicīgi grūti izskaidrojams domu gājiens.

No valdības deklarācijas izriet, ka valdība turpinās valsts administratīvi teritoriālās struktūras (laikam domāts – administratīvi teritoriālais iedalījums (autora piez.)) sakārtošanu un pilnveidošanu, lai pabeigtu administratīvi teritoriālo reformu (laikam domāts – reģionālo pašvaldību reformu (autora piez.)). Tāpat no valdības deklarācijas izriet, ka valdība apņemas izvērtēt un nodot pašvaldībām un plānošanas reģioniem valsts pārvaldes funkcijas. Arī administratīvi teritoriālās reformas rezultātā radīto trūkumu novēršana ir valdības rīcības prioritārs virziens. Valdības deklarācijā gan tas nav minēts, bet neapšaubāma prioritāte ir pašvaldību finanšu jomas sakārtošana, par ko ministrs savās intervijās jau ir izteicies. Piemēram, jauns pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelis un uzņēmuma ienākumu nodokļa pārdales jautājums. Tāpat pašvaldību pilsētu un lauku teritoriju interešu salāgošana, līdzsvarojot to sniegtos pakalpojumus. Galu galā – jau pieminētā reģionālo pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma. Turklāt jāatzīmē, ka īpaši aktīvs darbs pašvaldību departamentiem ir pirms un pēc pašvaldību vēlēšanām, kad jākoordinē jauno pašvaldību domju darba uzsākšana, pēc iespējas nepieļaujot kļūdainu lēmumu pieņemšanu. Šai gadījumā būtisks moments ir metodiskais darbs. Un tā šo uzskaitījumu var turpināt. Vai šo jautājumu risināšana atbildīgajā ministrijā ir iespējama bez attiecīgiem speciālistiem pašvaldību departamentā?

Turpinājumā tomēr nedaudz arī par politiku. Jāatzīst, ka šāda ministrijas reorganizācija gadu pirms pašvaldību vēlēšanām ir politiska tuvredzība. Politiskās partijas vienmēr ir cīnījušās par ietekmi pašvaldību lietu ministrijā. Kāpēc? Ir vismaz divi iemesli.
Pirmkārt, iespēja pietuvinātām pašvaldībām legāli piesaistīt finanšu līdzekļus. Atbalsta gūšanai vēlēšanās ir nepieciešams parādīt konkrētus izdarītus, vēl labāk - redzamus, darbus, ko visbiežāk var paveikt tikai piesaistot papildus finansējumu. Piemēram, uzceltas sporta zāles, atjaunotas skolas, pansionātus un kultūras centrus. Diemžēl tikai ar rīkojuma Nr.2 piesaukšanu, ministra kungs, nepietiks.

Otrkārt, iespēja ietekmēt ievēlētas pašvaldību amatpersonas. Pašvaldību ministrs ir vienīgā amatpersona, kam ir tiesības, piemēram, atstādināt no ieņemamā amata domes priekšsēdētāju, protams, ja tam ir tiesisks pamats.

Grūti spriest par ministra padomdevējiem, bet būtu vēlams, pat nepieciešams, lai padomus ministram sniegtu cilvēks ar pieredzi pašvaldības vadītāja amatā, un kurš jaunajam ministram spētu izskaidrot pašvaldību darbības principus. Šī brīža ministra padomniekus, manuprāt, vajadzētu vienkārši padzīt.

Uztraukumu izraisa arī fakts, ka ministrs savas darbošanās (?) laikā, spriežot pēc publiski pieejamās informācijas, joprojām oficiālā vizītē nav apmeklējis nevienu pašvaldību! Protams, var apgalvot, ka lidmašīnu izgudrotājam pašam nav jālido ar izgudroto lidmašīnu, jo to dara piloti. Proti, ministram nav jāapmeklē pašvaldības, jo to dara ierēdņi. Un galu galā slimnieku var pakonsultēt arī pa telefonu. Tomēr šobrīd, cik es noprotu, šos "pilotus" un "dakterus" tiek plānots atbrīvot no darba.

Tāpēc nobeiguma vietā vēlos uzdot jautājumu, vai tiešām, Sprūdža kungs, šīs ministrijas reorganizācija ir pārdomāta?

Autora piezīme. Godājamais Sprūdža kungs! Šī raksta sagatavošanai nepieciešamo informāciju esmu ieguvis no plašsaziņas līdzekļos publicētās publiski pieejamās informācijas, tāpēc "raganu medības" ministrijā par informācijas nopludināšanu cerēto rezultātu nesasniegs.