Pazīstami Latvijas arhitekti iebilst pret Okupācijas muzeja rekonstrukcijas projektu. Gunāra Birkerta priekšlikums muzeja paplašinājumam mazinātu esošās muzeja ēkas vēsturisko vērtību un neveicinātu Strēlnieku laukuma telpisku sakārtošanu.
2007. gada 14. jūnijā Rīgas pilsētas arhitekta Jāņa Dripes kolēģijas sēdē tika izskatīts arhitekta Gunāra Birkerta priekšlikums Okupācijas muzeja ēkas paplašinājumam. Lai arī kolēģijas kopīgais viedoklis pauda atzinību G.Birkerta iecerei, izskanēja arī nopietnas un vērā ņemamas iebildes, ko izteica arhitekts, Rīgas koncertzāles projekta autors Andis Sīlis un RTU profesors, Dr.habil.arch Jānis Krastiņš.

G.Birkerta priekšlikums Okupācijas muzeja ēkas paplašinājumam atklātībā parādījās jau pirms sešiem gadiem un nav principiāli mainījies. Tas paredz izveidot piebūvi 19 metru garumā uz Grēcinieku ielas pusi, rekonstruēt ēkas izstāžu zāli, kā arī paplašināt vestibilu un muzeja veikalu.

Īstenojot muzeja piebūvi saskaņā ar šo projektu, tiktu degradēta esošā ēka — kādreizējais Strēlnieku muzejs. Līdzās Dailes teātrim un Salaspils memoriālam arhitektu Dzintara Dribas un Gunāra Lūša-Grīnberga projektētais muzejs ir viena no ievērojamākajām un savdabīgākajām pēckara modernisma būvēm Latvijā.

Nesen uzsākta detaļplānojuma izstrāde Strēlnieku laukumam. Kamēr nav izstrādāta šīs vietas kopēja telpiskās attīstības koncepcija, ir bezatbildīgi apstiprināt projektus un izsludināt konkursus atsevišķām laukuma daļām.

Tāpēc neizprotama ir varas iestāžu rīcība, akceptējot šādu muzeja piebūves priekšlikumu, pirms ir skaidra kopēja vietas attīstības koncepcija. Kā zināms, pirms kolēģijas sēdes Kultūras ministre H. Demakova un Rīgas mērs J. Birks parakstīja nodomprotokolu par represēto piemiņas vietas izveidi muzeja priekšā, un šīs vietas projektu konkursa nolikumā ierakstīts, ka projektos jāņem vērā G. Birkerta iecere.

Pilsētas arhitekta kolēģijas loceklis Andis Sīlis uzskata, ka ir priekšlaicīgi izvērtēt Okupācijas muzeja paplašināšanas priekšlikumu pirms Strēlnieku laukuma plānojuma un telpiskās struktūras attīstības definēšanas. Viņš atzīst, ka Dz. Dribas un G. Lūša-Grīnberga projektētajam muzejam piemīt pašvērtība, kā proporcijās izsvērtam brīvstāvošam apjomam. Aiz pietātes pret autoriem un viņu veikumu būtu nepieņemami muzeja apjomam piebloķēt citu, radikāli mainot arhitektonisko kompozīciju. Ieteicamāka būtu strikta jaunā / vecā būvapjoma nodalīšana, atstājot iespēju nākotnē novērtēt katra laikmeta pienesumu laukuma transformācijas vēsturē.

Arī Pilsētas arhitekta kolēģijas padomnieks, RTU profesors, arhitekts Jānis Krastiņš atgādina, ka nav pamatoti analizēt Okupācijas muzeja paplašinājuma priekšlikumu, iekams nav skaidrs visas apkārtējās teritorijas attīstības detaļplānojums. Piedāvātais Okupācijas muzeja paplašinājums risināts kā brīvstāvošs apjoms bez saistības ar vides kontekstu, neintegrē esošo ēku no jauna izveidojamā apbūvē un izslēdz apbūves attīstības iespēju.

Profesors norāda, ka vairāki okupācijas muzeja paplašinājuma priekšlikuma risinājumi degradē esošo autentisko ēku. Iecerētais piebūves bloķējums iznīcina autentiskās ēkas elegantās proporcijas. Jaunā paplašinājuma augstums un fasādes apdares risinājumi, rada nevis autora deklarēto harmoniju, bet savstarpēju nesaderību un vājina iecerēto kontrasta principu.

Daļēji aizbūvējot brīvo telpu zem esošās ēkas, tiek iznīcināta vietas pašreizējā izcilā emocionālā izteiksmība gan skatā uz Rātslaukumu, gan skatā no Rātslaukuma Daugavas virzienā. Savukārt piebūves mehāniskais taisnleņķa noslēgums ignorē Grēcinieku ielas apbūves līniju, izkropļojot atjaunojamo ielas telpu un izceļot celtnes nesaderību ar apkārtējo vidi.

Abi viedokļi pilnībā publicēti arhitektūras portālā A4D, kur jau iepriekš raisījusies diskusija par Okupācijas muzeja piebūves projektu un Strēlnieku laukuma detaļplānojumu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!