Pamatojoties uz šo likumu, Katalonijas valdība cerēja 2014. gada 9. novembrī organizēt konsultatīvu nobalsošanu par Katalonijas politisko nākotni.
Kad Spānijas valdība pagājušajā gadā iesniedza apelāciju saistībā ar šo jauno likumu, mēs bijām spiesti rast citus līdzekļus, kā izzināt mūsu iedzīvotāju viedokli, un izvēlējāmies "līdzdalības procesu". Tādējādi pērn, 9. novembrī vairāk nekā 2,3 miljoni pilsoņi brīvi pie vēlēšanu urnām pauda savu viedokli par Katalonijas politisko nākotni.
Tāpat kā nav iespējams apturēt jūru, tāpat nav iespējams apturēt demokrātiju, un 9. novembrī mēs to parādījām notikumā, kas bija sabiedrības līdzdalības paraugs.
Neraugoties uz šo pirms trim mēnešiem notikušo realitāti, Spānijas Konstitucionālā tiesa nu uzskata, ka nav atbilstoši izzināt pilsoņu viedokli nozīmīgos jautājumos, pat izmantojot juridiski nesaistošu konsultatīvu nobalsošanu. Tas mudina vairāk ticēt tiem, kas uzskata, ka Spānijas demokrātija ir zemā līmenī un joprojām atrodas diezgan tālu no citām Eiropas demokrātijām. Skaidrs, ka demokrātisku tradīciju trūkums, no kā Spānija cieta pēdējos 200 gadus, ir izveidojis politisku redzējumu, kurā varas dalīšana ir trausla.
Tāpēc tiesas spriedums nevienu nepārsteidza, tas noteikti nepārsteidza lielāko daļu Katalonijas iedzīvotāju. Jau ilgāku laiku Spānijas konstitucionālā tiesa ir pazaudējusi savu sākotnējo pienākumu lemt kā objektīvam tiesnesim, un ir uzņēmusies lomu, kas drīzāk ir politiska, nevis tiesiska. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka pašreizējais šīs tiesas prezidents ir premjerministra Mariano Rahoja Tautas partijas biedrs, un tas izsauc pamatotas šaubas par tiesas prezidenta objektivitāti saistībā ar nolēmumiem politiska rakstura lietās.
Lai kā arī nebūtu, ne šis nolēmums, ne arī jebkurš cits Spānijas politiskās sfēras pieņemtais lēmums nesalauzīs katalāņu tautas gribu brīvi un demokrātiski lemt tās politisko nākotni. 27. septembrī katalāņu tauta vēlēs nākamo Katalonijas Parlamentu. Pirmo reizi kopš 1980. gada šīs vēlēšanas būs atšķirīgas, jo tām nenoliedzami būs plebiscīta raksturs.
Tā kā Spānijas valdība un tās tiesas nepieļauj saskaņotu un likumīgu referendumu, līdzīgu tiem kādus veica Kanādā un Apvienotajā Karalistē, ievērojot absolūtu cieņu un atbilstību normām, mums, katalāņiem, nav citas iespējas kā izmantot parlamenta vēlēšanas par instrumentu, lai noteiktu, vai ir pietiekams tautas atbalsts Katalonijas valsts veidošanai.
Galvenās partijas, kas atbalsta šādu iespēju, to skaidri paudīs savās vēlēšanu programmās, lai mēs varētu nepārptotami redzēt, kāds atbalsta līmenis ir šādai iespējai. Ja rezultāti skaidri atbalstīs neatkarīgas Katalonijas valsts veidošanu, tad jaunajai valdībai būs demokrātisks mandāts to darīt. Tad mēs pabeigsim valsts struktūru sagatavošanas darbus, kas nepieciešamas normālas pārejas garantēšanai, un ceram sarunās ar Spānijas valdību un Eiropas Savienību vienoties par laika grafiku un noteikumiem jaunas Eiropas valsts veidošanai, ja šādu izvēli viennozīmīgi paudīs katalāņu tauta.
Arī turpmāk šī nākotnes Katalonijas Valsts vēlas būt ES daļa, un būs lojāls un uzticams Eiropas valdību un sabiedrisko iestāžu partneris. Jau ilgi katalāņi ieinteresēti atbalsta Eiropas Savienībasveidošanu. Un tieši tas padara vēl smieklīgākas apsūdzības par vēlmi veidot robežas; gluži otrādi, katalāņi vēlas būt stiprākas un vienotākas Eiropas daļa, taču ar tādu pašu cieņu un suverenitāti, kādu bauda citas Eiropas valstis - no kurām dažām ir tāds pats vai pat vēl mazāks iedzīvotāju skaits vai iekšzemes kopprodukts nekā Katalonijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
