Foto: Publicitātes foto
Neskatoties uz to, ka jau kopš 2011. gada 1. novembra kreditēšanas pakalpojumus patērētājam drīkst sniegt tikai licencētas kompānijas, tirgū joprojām darbojas nelicencēti kreditētāji, kas apdraud patērētājus un veicina "pelēkā" tirgus pastāvēšanu. Diemžēl iedzīvotāji, kam nepieciešama nauda un kas meklē aizņemšanās iespējas, nepievērš tam pietiekamu uzmanību.

Kreditēšanas pakalpojumus patērētājam mūsu valstī drīkst sniegt tikai speciālu atļauju saņēmušas kapitālsabiedrības. Patērētāju tiesību aizstāvji kā vienu no licences saņemšanas priekšnosacījumiem, ko paredz attiecīgie Ministru kabineta noteikumi, min pakalpojuma un par to sniegtās informācijas atbilstību normatīvajiem aktiem patērētāju tiesību aizsardzības jomā, kas būtiski samazina risku, ka patēriņa kredīta devēji pārkāps patērētāju tiesības. 

Šie nosacījumi attiecas arī uz lombardiem - arī tiem ir jāizņem licence, jānodrošina attiecīgās telpas, videonovērošana, mantu uzskaite un glabāšana, ir jāidentificē ieķīlātājs, turklāt lombardiem ir aizliegts strādāt naktīs. Kopumā šī licencēšana nodrošina drošāku, uzticamāku, pārskatāmāku kreditēšanas pakalpojumu tirgu; patērētāju tiesību aizsardzības līmeņa paaugstināšanos; bezatbildīgākas aizņemšanās ierobežošanu, kā arī efektīvāku patērētājiem piedāvāto kreditēšanas līgumu uzraudzību, tādējādi izvairoties no netaisnīgu noteikumu iekļaušanas (piemēram, neproporcionāli līgumsodi u.c.) līgumos.

Tomēr, raksturojot pastāvošo situāciju, jāatzīst, ka līdztekus legālajiem kredītdevējiem un lombardiem bez kādām licencēm darbojas nelegālie, kas atraduši robus normatīvajos dokumentos un izsniedz patēriņa kredītus, slēdzot, piemēram, rokasnaudas līgumus, pirkuma/atpakaļpirkuma līgumus, uzglabāšanas līgumus, dārglietu tīrīšanas līgumus u. tml. Līdzīgi darbojas arī dārglietu uzpirkšanas vietas. Šo nelicencēto uzņēmumu juristi ir gana zinoši, lai kreditēšanu paslēptu atpakaļpirkuma līgumos. 

Tā, piemēram, īpašums tiek noformēts uz firmu par 10 tūkstošiem eiro ar iespēju klientam to atpirkt. Pēc gada "jāatpērk" jau par 15 tūkstošiem eiro. Slēdz arī līgumus par bezprocentu aizdevumiem, piemēram, par 10 tūkstošiem eiro, kaut gan patiesībā cilvēks uz rokas saņem tikai piecus tūkstošus eiro. Shēmu ir daudz un dažādas, un licencēto nebanku kreditētāju viedoklis ir tāds, ka ar šo problēmu kompleksi vēl vairāk būtu jācīnās gan policijai, gan arī PTAC un Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijai. Taču arī iedzīvotājiem jābūt daudz uzmanīgākiem.

Patērētāju kreditētāju licencēšanu un uzraudzību Latvijā veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). Lai saņemtu licenci, uzņēmumam jāmaksā valsts nodeva par licences izsniegšanu, kas ir 71 140 eiro, savukārt nodeva par licences pārreģistrāciju - 14 225 eiro. Licenci uzņēmumam PTAC piešķir tikai tad, ja visa dokumentācija ir kārtībā, atbilst likumam un labai komercpraksei. Katrs solis tiek kontrolēts, tiek izvērtēti aizdevuma līgumu nosacījumi un kredītu atmaksas termiņi, īsāk sakot, visa dokumentācija. Taču, kas notiek, ja patērētājs izvēles kompāniju, kam nav šīs licences? Kādas tam var būt sekas?

Pirmkārt, klients nevar būt drošs, ka viņa apkalpošana noritēs saskaņā ar likumu un labu komercpraksi. Otrkār, pastāv ļoti liels risks, ka līgumā par naudas aizdevumu būs noteikumi, kas neatbilst normatīvo aktu prasībām. Patērētājs var tikt ievilkts apšaubāmās shēmās un piņķerīgos juridiskajos aktos. Taču sliktākais šajā visā ir tas, ka patērētājs, sadarbojoties ar nelicencētiem kredītdevējiem, apdraud ne vien savu drošību, bet arī valstī turpina attīstīties "pelēkais" sektors, kurš, pilnvērtīgi neizvērtējot un neiedziļinoties cilvēku maksātspējā, ievelkt tos atkal jaunos parādos un pakļauj bankrotam, jo līgumi netiek saskaņoti ar PTAC un darījumos nav ievērotas patērētāju tiesības.

Pie mums pēdējā laikā arvien vairāk cilvēku griežas pēc palīdzības risināt situācijas, kurās cilvēki ir noslēguši ne vien sarežģītus un sev totāli neizdevīgus, bet arī pat neatbilstošus patērētāju tiesībām aizdevuma līgumus. Cilvēki ir nonākuši bezizejas situācijā un, apzinoties sekas, meklē iespējas pārkreditācijai. Diemžēl jāatzīst, ka vairumā gadījumā situācija būtu vēl glābjama, ja cilvēki naudas aizdevumu būtu veikuši licencētā kompānijā, kur tik drastiski un prettietiski līguma nosacījumi vienkārši nebūtu iespējami stingro PTAC prasību un tā uzraudzības dēļ.

Mēs aicinām ikvienu iedzīvotāju pirms sadarbības uzsākšanas savas drošības dēļ pārliecināties, vai iespējamais kreditēšanas pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs sniegt pakalpojumus Latvijā. Ikvienam uzņēmumam Latvijā, kurš vēlas izsniegt kredītus, ir jābūt licencei šādam komercdarbības veidam. Par to var pārliecināties ikviens PTAC mājaslapā, kur ir publicēti visi licencētie pakalpojumu sniedzēji. Savukārt licencēto nebanku kredītdevēju mājaslapās ir jābūt pieejamai informācijai par saņemto licenci.

Patērētājam vienmēr ir izvēle būt aizsargātam un izraudzīties licencētos finanšu pakalpojumu sniedzējus. Valsts var centsties izskaust nelicencēto kredītdevēju eksistenci, taču tas var nelīdzēt, ja patērētāji paši nesekos līdzi, ar ko viņi slēdz sadarbības līgumus un par kādiem nosacījumiem aizņemās naudu. Mēs aicinām visus atbildīgi izvēlēties, no kā aizņemties.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!