Pirms apskatām vīrieša paaugstināto inficēšanās risku, jāpiemin, ka būtiska loma ir valsts stratēģijai attiecībā uz vīrieša veselību kā kopumā, tā arī HIV infekcijas izplatības ierobežošanai. Valsts stratēģija pārsvarā ir vērsta uz sieviešu interešu un vajadzību aizstāvību, atstājot vīrieša vajadzības labākajā gadījumā otrajā plānā. To ievērojamā mērā nosaka sabiedrībā valdošie stereotipi, piemēram, ka sievietes ir vārgas un neaizsargātas, bet vīrieši visvareni un bez īpašam vajadzībām.
Otrs būtiskais iemesls ir tas, ka atbildīgās amatpersonas, pārsvarā ir sievietes, kas apzināti vai neapzināti vīriešu vajadzības un intereses traktē, izklāsta un risina pēc savas izpratnes. Globālā mērogā apskatot valsts politiku, būtu lielāka uzmanība jāvelta tieši dzimumu līdztiesības jautājumiem arī HIV infekcijas ierobežošanā.
Ja atsevišķi izdalām riska momentus vīrieša uzvedībā, tad būtiskākie ir:
1. alkoholisko dzērienu, apreibinošo un narkotisko vielu lietošana, kas nesalīdzināmi vīriešu vidū ir vairāk izplatītas nekā starp sievietēm. Šo vielu lietošana pati par sevi neizraisa inficēšanos ar HIV vīrusu, bet nomācot cilvēka paškontroli un aizsargreakcijas, rada priekšnoteikumus paaugstinātai riska uzvedībai. Šo vielu ietekmē vīrietis biežāk stājas nedrošos, gadījuma rakstura dzimumattiecībās, tiek provocēti uz vardarbību un nedrošu intravenozo narkotisko vielu lietošanu. 2. seksuālo partneru skaits vīriešiem ir lielāks nekā sievietēm un gadījuma rakstura seksuālie kontakti bieži ir ar augstu inficēšanās risku. Aizsarglīdzekļu (prezervatīvus) lietošana šādos kontaktos ir procentuāli neliela. Veiktajās aptaujās, biežākās atbildes kāpēc vīrietis nelieto prezervatīvus tiek uzrādītas, ka tie mazinot seksuālo baudu. Individuālajās konsultācijās analizējot šo jautājumu, esmu atklājis, ka biežākais iemesls ir saistīts ar erekcijas mazināšanos vai tā pilnīgu zudumu brīdī, kad tiek uzvilkts prezervatīvs. Bieži šī iemesla dēļ nav iespējams turpināt dzimumaktu. Šādas negatīvas seksuālās pieredzes rezultātā vīrietis turpmāk izvairās vai pilnībā atsakās lietot prezervatīvus, tādējādi pakļaujot sevi un partneri paaugstinātam inficēšanās riskam.
3. seksuālie kontakti ar savu dzimuma seksuālo partneri. Seksuālajās attiecībās vīrietim ar citu vīrieti pastāv daudz lielāks risks inficēties ar HIV vīrusu nekā sievietei stājoties seksuālajās attiecības ar citu sievieti. Veiktie pētījumi ārvalstīs parāda, ka vidēji 16 % vīriešiem mēdz būt šāda rakstura seksuālas attiecības. Jāpiemin, ka šeit iet runa ne tikai par homoseksuāli orientētiem vīriešiem, bet arī heteroseksuāļiem. Mūsu pētījumi, kuri veikti 1988. gadā parādīja, ka 2/3 vīrieši, kuriem ir seksuālas attiecības ar citiem vīriešiem ir seksuālas attiecības arī ar pretējā dzimuma partneriem (sievietēm). No aptauju rezultātiem redzams, ka daļa vīriešu, kuriem ir seksuālas attiecības ar citiem vīriešiem ir precēti un šādām attiecībām ir gadījuma raksturs ar augstu inficēšanās riska pakāpi.
4. bezdarbs un jauniešu sociāli - ekonomiskais stāvoklis. Daļā gadījumu jauni vīrieši, tai skaitā arī bērni, lai uzlabotu savu ekonomisko stāvokli iesaistās dažādos darbos, tai skaitā prostitūcijā un cita veida seksa biznesā. Kaut gan vīriešu prostitūcija ir salīdzinoši daudz mazāka nekā sieviešu prostitūcija, tā ir padarīta daudz neredzamāka, tie, kas tajā iesaistīti, vēl jo vairāk atrodas vardarbības un pazemojuma riska priekšā. 2000. gadā veiktais pētījums parāda, ka praktiski visiem “ielas bērniem”, kuri vairāk kā gadu atrodas uz ielas ir zināma pieredze seksuālo pakalpojumu sniegšanā pret samaksu.
Šie ir tikai daži - būtiskākie vīriešu riska uzvedības aspekti. Vadošu lomu nosaka arī sabiedrībā valdošie stereotipi par vīrieti, tā uzvedības normām, valsts politika HIV infekcijas izplatības ierobežošanā.
Analizējot HIV infekcijas izplatības norisi un tendences, jāsecina, kaut gan turpinās straujš HIV inficēto skaits pieaugums intravenozo narkotisko vielu lietotāju vidū, tuvāko gadu laikā Latviju sagaida ceturtais HIV infekcijas vilnis – HIV vīrusa strauja izplatība seksuālo kontaktu ceļā. Un šajā gadījumā nākas piekrist Apvienoto Nāciju Organizācijas pastāvīgajam pārstāvim Latvijā Janam Sandam Sorensenam k-gam, ka “lēnām durvis aizveras un ar katru dienu samazinās iespējas HIV infekcijas izplatības ierobežošanai Latvijā”.