Taču 21. gadsimts prasa plašāku un tālredzīgāku skatījumu uz augstskolu un augstākās izglītības attīstības iespējām. Šodien vairs nevar samierināties tikai ar savu kaktiņu un stūrīti, bet, lai sekmīgi konkurētu vietējā un starptautiskajā tirgū, ir nepieciešama augstākās izglītības spēlētāju sadarbība.
Mēs nevaram gaidīt, kad tiks pieņemti valstiski lēmumi par augstskolu konsolidāciju. Līdz 2020. gadam, visticamāk, tas nenotiks. Taču augstskolām jābūt tik gudrām, ka tās pašas savstarpējās neauglīgās konkurences defektu pārvērš sadarbības efektā, kura rezultātā finanšu līdzekļi tiek ieguldīti gudrāk un efektīvāk un studentiem tiek sniegta darba tirgus vajadzībām atbilstoša izglītība. Tieši šo apsvērumu dēļ Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) 23. janvārī noslēdza stratēģiskās partnerības līgumu ar Banku augstskolu (BA) par sadarbību studijās, zinātnē un valorizācijā jeb tehnoloģiju pārnesē. Līdzīgs sadarbības līgums RTU pirms dažiem gadiem ir noslēgts arī ar Rīgas Stradiņa universitāti (RSU).
Starpdisciplināras zināšanas
Latvijā esam tikai nepilni 2 miljoni iedzīvotāju, no kuriem augstskolās mācās aptuveni 80 tūkstoši cilvēku. Un uz šo skaitu mums ir 16 valsts, 13 privātās augstskolas, 2 ārvalstu augstskolu filiāles un 26 valsts un privātās koledžas. Augstskolas, kas darbojas līdzīgās jomās, piedāvā arī līdzīga satura studiju programmas. Pirmkārt, tas mulsina topošos studentus, kuriem grūti saprast, ar ko šīs programmas atšķiras un kuras augstskolas piedāvājumu izvēlēties. Otrkārt, šīs programmas, kas saturiski pārklājas atbilstoši augstskolas specifikai, ir diezgan šauri specializētas. Taču darba tirgū aizvien pieprasītākas kļūst starpdisciplināras zināšanas, ko augstskolas studentiem var sniegt, veidojot kopējas studiju programmas un nodrošinot studentus ar darbam nepieciešamajām zināšanām un prasmēm.
Tieši tāpēc RTU, kuru darba devēji ir atzinuši par pieprasītāko Latvijas augstskolu, jau vairākus gadus veido kopējas programmas ar partneraugstskolām. Piemēram, ar RSU mums ir kopējas programmas medicīnas inženierijā un fizikā, kā arī rūpnieciskajā farmācijā. Ar Latvijas Kultūras akadēmiju šajā studiju gadā esam uzsākuši kopēju programmu "Radošās industrijas", kas ir viena no populārākajām pagājušās vasaras uzņemšanas programmām. Savukārt ar BA patlaban veidojam kopēju programmu "Finanšu pārvaldības informācijas sistēmas", kurā, sadarbojoties nozares atzītākajiem finanšu un informācijas tehnoloģijas profesionāļiem, tiks sagatavoti finanšu sistēmu programmatūras izstrādātāji.
Kopēja infrastruktūra un iepirkumi
Taču studiju joma nav vienīgā, kurā iespējama augstākās izglītības iestāžu sadarbība. Augstskolu pārvaldības procesā ir daudz citu aspektu, kur arī ir iespējams strādāt kopīgi. Piemēram, infrastruktūras izmantošana. Lielās augstskolas patlaban attīsta savas studentu pilsētiņas, vienuviet koncentrējot studiju un zinātnes vidi. Taču vēl ir arī citi infrastruktūras objekti, kurus partneraugstskolas var apsaimniekot kopīgi, tā samazinot ieguldījumu izmaksu apjomu. Piemēram, var kopīgi būvēt dienesta viesnīcas vai attīstīt sporta infrastruktūru. Var kopīgi izmantot telpas studiju procesam, kultūras pasākumiem un konferencēm. Šāda kooperēšanās pavisam noteikti pavērtu iespēju palielināt potenciālo telpu izmantotāju skaitu un samazinātu augstskolu infrastruktūras izmaksas.
Otra iespēja ir augstskolu kooperācija, iepirkumos iegādājoties kādu preci vai pakalpojumu. Piemēram, ja divas vai vairākas augstskolas nolemj kopīgi izsludināt iepirkumu elektrības piegādei, tad gala rezultātā tās iegūtu gan samazinātas pakalpojuma, gan administratīvā personāla izmaksas.
Ir iespējams arī apspriest ciešāku sadarbību jauno studentu uzņemšanā. Jau tagad divpadsmit Latvijas augstskolas ir apvienojušās vienotajā uzņemšanas platformā, kur vasarā reflektanti elektroniski piesakās studijām un sistēma atbilstoši noteiktiem kritērijiem – reflektanta sekmēm un studiju pieprasījumam un piedāvājumam – veic atlasi, nodrošinot konkursa procedūru un studētgribētājiem piedāvājot vietu augstskolā atbilstoši centralizēto eksāmenu rezultātiem. Nākotnē, iespējams, augstskolām pārskatot uzņemšanas kritērijus, šo sadarbību varētu vēl paplašināt un, uzlabojot sistēmu, piedāvāt vēl plašāku elektronisko servisu uzņemšanas laikā.
Partnerība ar koledžām
Vēl viena kooperācijas niša – augstskolas var sadarboties ne tikai savstarpēji, bet arī ar koledžām, tā nodrošinot tām mūsdienīgāku un pilnvērtīgāku infrastruktūru, kas nepieciešama mācību procesa īstenošanai. Tāpat šī sadarbība var dot vēl vienu nozīmīgu rezultātu – koledžas audzēkņiem, kuri vēlas turpināt mācības un iegūt augstāko izglītību, vieglāku integrāciju augstskolā, jo jau koledžas laikā būtu iespējams iepazīties ar augstskolas studiju principiem un prasībām un attiecīgi sagatavoties tālākajam izglītības posmam. Tāpat augstskolas un koledžas kopīgi varētu attīstīt konkrētus investīciju projektus.
Minētie ir tikai daži augstskolu sadarbības piemēri. Taču katrai izglītības iestādei pašai būtu jāidentificē savas stiprās un vājās puses un atbilstoši tām un nākotnes stratēģiskās attīstības redzējumam jāmeklē sadarbības partneri. RTU pieredze liecina, ka tas atmaksājas, jo tikai kopā mēs kļūstam stiprāki un spējam studentiem piedāvāt plašākas un daudzveidīgākas zināšanas, kā arī ietaupīt mums visiem tik svarīgos resursus.