Latvija ir nostājusies uz ceļa, kas ved uz sadarbīgās ekonomikas iekļaušanu Latvijas tautsaimniecībā, ko apstiprina šī gada jūnijā parakstītais sapratnes memorands starp Ekonomikas ministriju un visiem Baltijas tirgū esošajiem kopbraukšanas nozares pārstāvjiem. Līdzīgi kā Igaunijā un Lietuvā – loģisks nākamais solis ir atbilstoša regulējuma izstrāde ar mērķi pilnvērtīgi un likuma ietvaros regulēt kopbraukšanas pakalpojumus. Šis ir tikai viens no soļiem platformu ekonomikas virzienā, radot jaunas iespējas un sakārtotu ekosistēmu arī vietējo start-up uzņēmumu attīstībai Latvijā.
2016. gada 2. jūnijā Eiropas Komisija publicēja Eiropas dalīšanās ekonomikas vadlīnijas (COM(2016) 356 galīgais), kurā Komisija nosaka nepieciešamību dalībvalstīm izveidot regulējumu, lai nodrošinātu nodokļu un regulējuma režīma atbalstu sadarbīgās ekonomikas, piemēram, kopbraukšanas pakalpojumu īstenošanai, kā arī nosaka aizliegumu likt tiesiskus šķēršļus šādu pakalpojumu īstenošanai.
Komisija uzskata, ka sadarbīgā ekonomika paver jaunas izdevības gan patērētājiem, gan uzņēmumiem gadījumā, ja sadarbīgo ekonomiku apdomīgi stimulē un izvērš, tā var ievērojami sekmēt nodarbinātību un ekonomisko izaugsmi gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā kopumā.
Kopbraukšana kā viens no sadarbīgās ekonomikas virzieniem palielina pārvietošanās iespējas, kas ir ārkārtīgi nozīmīgi Latvijas sabiedrībai, kurā daudzi labprāt izvēlas vai ir īpaši atkarīgi no dažādu veidu transportlīdzekļiem, kas nav personīgās lietošanas automobilis. Šajā kategorijā ieskaitāmi visi tie, kas nav spējīgi vadīt auto, tie, kuri izvēlas nebūt auto īpašnieki vai nevēlas vadīt auto transportlīdzekli, un tie, kuriem nebūtu jāvada auto. Vienlaikus sniegtās iespējas prasa no kopbraukšanas nozares nodrošināt disciplīnu attiecībā pret patērētājiem, to tiesību ievērošanu un datu aizsardzību.
Kopbraukšana papildina jau esošā publiskā un citu transportu tīklu satiksmes darbības shēmas. Starp kopbraukšanas un taksometru pakalpojumiem pastāv būtiskas atšķirības vairāku iemeslu dēļ: atšķirībā no taksometru sniegtajiem pakalpojumiem kopbraukšana darbojas tikai uz pieprasījuma no punkta uz punktu transporta jomā, un tā neuzņem nevienu pasažieri pēc anonīma uzsaukuma uz ielas, un nepieļauj priekšlaicīgu rezervāciju. Kopbraukšanas pakalpojumu sniedzējam nav tiesību uz speciālu, tam norādītu apstāšanās vietu, un tam netiek piemērotas satiksmes noteikumu priekšrocības, kādas ir pieejamas taksometriem.
Kopbraukšanas platforma piedāvā jaunas paaudzes pakalpojumu, kuru sniedzot kopbraukšanas nozare pilnībā apzinās nepieciešamību nodrošināt drošību un apņemas rūpēties par to, lai pārvietošanās būtu droša gan pasažieriem, gan pakalpojuma sniedzējiem - piedāvājot bezskaidras naudas norēķinus, digitālo ceļa kartografēšanu un iespēju sekot līdzi maršrutam, kā arī nosakot kvalitātes kritērijus gan auto tehniskajiem standartiem, gan šoferu atbilstības līmenim, t.sk., veicot uzraudzību - šoferu iepriekšējās darbības pārbaudes, ņemot vērā pasažieru vērtējumu par konkrēti saņemtajiem pakalpojumiem, un transportlīdzekļu atbilstības tehniskajiem parametriem pārbaudes.
Ievērojot iepriekš minēto, mēģinājumi kavēt Latvijas tautsaimniecības attīstību, aizbildinoties ar esošo transporta sistēmas sagraušanu, kas nav pamatota nedz ekspertu aplēsēs, nedz citu valstu pieredzē, kā arī ēnu ekonomikas riskiem, kas atsevišķos transporta sektoros sasniedz pat 80%, ir vērtējami kā nesaprotami. Tas nenoliedz to, ka sadarbīgās ekonomikas un kopbraukšanas regulējumam ir jāievieš skaidri spēles noteikumi jaunajai kopbraukšanas nozarei, jānodrošina strikti nodokļu politikas principi un pakalpojuma kvalitātes standarti.