Te dažas rindkopas no tā, ko rīt (sestdien) mēs abi ar rallija lielmeistaru Ivaru Cauni stāstīsim tiem, kuri pie lielveikala "Mols" uz "Gada auto" pasākumu atnāks ne tikai pie autobūves jaunumiem acis pamielot, bet arī kādu stundiņu par vēl drošāku, vēl skaistāku braucienu nākotnē padomāt.
Mēs esam spītīgi, ietiepīgi, vecmodīgi. Un ar to lepojamies. Mēs joprojām uzskatām, ka satiksmi būtiski drošāku nevar padarīt automobiļu piebāšana ar elektroniskiem palīgiem, to nevar arī donkihotisks un baigi dārgs cīniņš ar formāliem ātruma limitu (ne vienmēr pareizu) pārkāpumiem. Bet cilvēks, kurš stūrē – var. Ja vien stūrē pareizi.
Un ikdienā redzot, ka vismaz četri no pieciem līdzpilsoņiem (ne tikai jauni, ne tikai blondi vai dulli, pat sirmi, pat tādi, kuru profesijām un ieņemamajiem amatiem it kā vajadzētu pareizas iemaņas garantēt) to dara, maigi sakot, ne gluži tā, kā vajadzētu, mēs arī turpmāk izmantosim katru izdevību droša brauciena pamatelementu rādīt un skaidrot vēl un vēl. Un stāstītajam traģiskas ilustrācijas pievienot – varbūt iedarbojas...
Policijas ziņa: "Pirmdien 13. septembrī uz autoceļa Jelgava - Tukums (47. kilometrā) 1977.gadā dzimis vīrietis ar automašīnu "VW Golf Variant" veica apdzīšanas manevru. Apdzenot "VW Sharan" pa labo pusi, automašīna uzbrauca uz ceļa nomales, kur to sanesa, un auto ieslīdēja pretējā braukšanas joslā, kur notika sadursme ar "Mercedes Benz ML280", kuru vadīja 1954. gadā dzimis vīrietis. Negadījumā bojā gāja "VW Golf" vadītājs un pasažiere, 1990.gadā dzimusi sieviete."
Noteikumu pārkāpuma šeit formāli nav. Drīkst apsteigt (vai "apbraukt", nevis "apdzīt" kā teikts policijas ziņā; apdzīšana pēc likuma ir manevrs, kas saistīts ar iebraukšanu pretējā virziena joslā) pa labo, ja tas tur, ceļa viducī ir ieslēdzis kreisā pagrieziena signālu un sācis pagrieziena manevru (ar to beigu daļu tā sarežģītāk, kaut ko jau sācis šis ir, bet...). Drīkst. Bet apmale ir viltīga. Ar kreisajiem riteņiem joprojām uz asfalta, ar labajiem uz grants precīzu trajektoriju var uzzīmēt tikai tad, ja precīzi stūrē ar abām rokām. Nevis izbīlī no grāvja parauj ratu ar vienu, kaut kur tā augšpusē relaksēti uzstutētu...
Cits stāsts. Rīta agrumā tukšā un klusā Bolderājas šosejā pētu pavisam svaigas avārijas pēdas. Sižets līdzīgs. Bet pilnīgs "solo variants". Ne ļaunu ārēju spēku, ne sliktu laika apstākļu, ne pārgalvīgas ātruma pārsniegšanas. Vienkārši mazliet miedziņš nāk un gribas kafiju. Termoss ir blakus sēdekļa atzveltnes kabatā. Rumpis pa labi pagriežas kopā ar kreiso roku, kura vientuļa palikusi stūres rata augšpusē, un auto mazliet novirzās uz alejas liepu pusi. Tikai mazliet, faktiski briesmu vēl nav nekādu. Bet ir izbīlis.
Maigas, pakāpeniskas virziena labošanas vietā, rāviens. Turklāt reizē ar gāzes atlaišanu vai pat bremzēšanu, kuras – kā viena tā otra – atslogo auto pakaļējos riteņus un padara to pārlieku pagriežamu. Nu jau ir īstas briesmas, jo kreisais grāvis nāk pretim vēja ātrumā. Precīzu korekciju neiespējamu padara tas, ka kreisā roka joprojām stūrē viena (labajā taču kārotais termoss!!!), stūre tiek vēlreiz – uz otru pusi - "pārgriezta", un kaucoša slīde nes sāniski grāvī. Jumts. Labi, ka kokam garām, un siksnas bija aizsprādzētas. Termoss lanckās, bet cilvēks vesels. No fordiņa gan maz kas lāpāms palicis pāri...
Nu dažas sekundes ar laimīgām beigām. Saulainā dienas vidū ripoju pa Dzirciema ielas otro joslu. Gar nepārtrauktu ass līniju. Priekšā kādi divsimt tukši metri. Idille. Un – kā zibens no skaidrām debesīm, kā spoks, kā rēgs – priekšā džipa purns!!! Tā arī neuzzināšu, aizmidzis šis bija vai telefonā ieniris. Bet vienu zinu. Nebūtu man abas rokas uz stūres pareizajās vietās, garām šim varbūt kaut kā būtu trāpījis, bet no mana virziena pirmajā joslā stāvošās pakaļas jau nu nekādi neizbēgtu...
Tāda pati pustukša Valdemāra iela. Krustojums. Man stabili zaļa gaisma. Pie luksofora stāv tantuks (šim sarkans deg). Ar muguru pret pāreju turklāt stāv. Un – metrus desmit no manis ar balerīnas cienīgu pirueti izlido uz brauktuves. Atkal jāsaka – garām varbūt arī ar vienu roku tiktu, bet pretējā joslā nonāktu gan. Un būtu sadursmē vainīgs...
Pareizi stūrēt ir droši. Pareizi stūrēt ir ērti. Ar vienu rokas kustību var izbraukt taisnleņka krustojumus. Turklāt skaisti, komfortabli, pa "rolsroisa trajektoriju" izbraukt. Kas tā tāda? Atnāciet pie "Mola". Pastāstīsim. Parādīsim. Ja sapratīsiet, ja tiešām gribēsiet pievienoties pareizu stūrētāju pulciņam, pat naudu skolām un treniņiem trasēs nebūs jātērē. Šis ir autovadīšanas elements, kuru var apgūt stāvvietā, līdz beznosacījuma refleksu līmenim noslīpēt ikdienas satiksmē. Un kuru, ceram, turpmāk mācīs visās – ne tikai labākajās – autoskolās.