Netālajā ceļā apmēram trīsdesmit gadus vecais baltkrievu robežsargu virsnieks, acīmredzami pārsteigts par to, cik ātri diplomāti visu nogludinājuši, vaicāja reportierim.
- Par ko tu strādā?
- Par žurnālistu.
- Nu, un ko tad raksti?
- Braucu, piemēram, pie jums uz kolhozu. Apjautājos zemniekam, apjautājos pensionārei, kā viņiem klājas. To arī uzrakstu.
- Vai tu domā, ka tas mūsu prezidentam patiktu?
- Kaut kā par to sevišķi neesmu interesējies.
Nelielu brīdi pārdomājis teikto, baltkrievu robežsargu virsnieks izveidoja gluži neaizmirstamu frāzi.
-Un vispār tādus kā tevi vajadzētu nošaut!
Pēc brīža atbrīvotais žurnālists jau bija pie pārējiem pasažieriem autobusā, kas nekavējoties iebrauca Latvijā. Incidentā tika gūts apstiprinājums, ka aizliegums iebraukt Krievijā ir spēkā arī tās sabiedrotās Baltkrievijas teritorijā.
Kā bija iespējams pārliecināties nesen, šāda kārtība pastāv arī tagad, jo līdzīgā veidā pirms neilga laika tika aizturēts pazīstamais Latvijā pabijušais ukraiņu rakstnieks Serhijs Žadans. Viņam ir aizliegta iebraukšana Krievijā. Visdrīzāk, pēc lietas izskatīšanas augstākajā līmenī, tika pieņemts pozitīvs lēmums un rakstniekam tomēr atļāva iebraukt Baltkrievijā.
Pagājušā gada nogalē kāds Latgales novada vadītājs ar smaidu atcerējās, kā dažas dienas ciemojusies neliela grupa no Baltkrievijas. "Saprotams, kad šādās vizītēs atbrauc baltkrievi, gandrīz kā likums, starp visiem ir viens drošībnieks. To jau nevajag nemaz teikt, kurš no viņiem. Tas vienkārši uzreiz redzams pēc stājas. Lūk, un pēdējā reizē, tas laikam bija beidzamajā vakarā, bija draudzīga pasēdēšana. Un viņš, šis drošībnieks, man saka – nevarot saprast, kā tad tā, Latvijā neviens viņu neesot centies īpaši izjautāt, mēģinājis savervēt. Pilnīgi neticami! Es viņam saku – zini, mums patiesībā ir tik ļoti vienalga, kā jums tur klājas!"
Šādai vienaldzībai ir pamatots izskaidrojums un tā ir Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko iedibinātā vienvaldība. Bez liekiem "satricinājumiem" brīvu politisku vēlēšanu veidā un garantētu iztikas minimumu lielai daļai baltkrievu, ko līdz šim izdevies nodrošināt ar specifisko "Baltkrievijas ekonomisko modeli" (par to gan nāktos pateikties Krievijas finansējumam – kurināmā piegādēm par zemākām cenām). Šī īpašā kārtība ir zināma un lielākajai Latvijas pilsoņu daļai simpātijas diezin vai izraisa, lai gan pēc viesošanās šajā valstī bieži pieminēta tur redzētā "tīrība un kārtība".
Par "sakārtotību" kaimiņu baltkrievu zemē tās vienpersoniskais valdnieks Aleksandrs Lukašenko rūpējas kopš 1994. gadā, kad iegūts prezidenta krēsls. Kopš tā laika ne reizi nevienam "Batjkas" politiskajam konkurentam nav bijušas iespējas iesaistīties godīgā vēlēšanu cīņā, lai mēģinātu atņemt augstāko varu A.Lukašenko. Iespējams atcerēties gluži anekdotisku gadījumu par viņa doto pozitīvo vērtējumu pirmskara Vācijai. Uz kādas žurnālistes jautājumu, vai viņš tiešām esot atzinis par labu Hitlera valdīšanu, Baltkrievijas galva kategoriski norādījis, ka nekādā gadījumā neslavējot Hitleru, taču "kārtību viņš esot nodibinājis gan!"
Lai ko A.Lukašenko šobrīd teiktu par nesaprašanos ar Kremli, to jāuztver kā kārtējo Batjkas kaprīzi, kam labi saskatāmi ekonomiski cēloņi. Turklāt tā nav ne vismazākā vēlēšanās piemērot savai valstij kaut ko no Rietumu sabiedriski politiskā modeļa. Acīmredzama vēlēšanās sēdēt uz diviem zirdziņiem, taču šobrīd tas ir neiedomājami.
Savulaik to centās īstenot Ukrainas prezidents Leonīds Kučma, arī uz Krieviju aizbēgušais Viktors Janukovičs, taču pat viņiem tas nesekmējās. Ņemot vērā mainījušos situāciju – gan agresīvi imperiālistisko Krieviju, gan šādu daudzvektoru politiku redzējušos Rietumus, jāšaubās vai Minskai tas varētu izdoties.
Kremlis var norakstīt kārtējos parādus par gāzi un naftu, taču nav zināms, ar kādu daļu no savas suverenitātes Batjkam par to var nākties samaksāt. Ar lielām bažām viens otrs eksperts izsakās par šogad plānotajām kara mācībām "Zpad-2017" ar ārkārtēji liela Krievijas armijas kontingenta ievešanu Baltkrievijā. Ja tiek pieņemts lēmums par tā "uzkavēšanos" šajā valstī, grūti iztēloties A.Lukšenko rīcību un piekrist tam, ka šādi notikumi nevarētu ietekmēt Minskas suverenitāti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
