Cilvēkam, kas nav militāri izglītots, varētu rasties viedoklis, ka igauņu virsnieks pārspīlēti dižojas un tā vienkārši neklājas darīt. Tomēr teikto iespējams vērtēt arī citādi, uztverot to kā daļu no tā sauktās atturēšanas politikas, par ko dažādos līmeņos runā NATO. Potenciālajam pretiniekam, tāds Baltijas valstīm ir tikai viens, jāzina par karavīru noskaņojumu šajās valstīs.
Vēl var pieļaut, ka situācijas analīze likusi Igaunijas SUV vadītājam atzīt militāru iebrukumu par iespējamu. Pagājušajā gadā Igaunijas Aizsardzības spēku štāba priekšnieks Martins Herems sabiedriskajai televīzijai stāstīja, ka Igaunija varbūtēja kara gadījumā ir gatava mobilizēt vismaz 21 000 vīru, nodrošinot viņus ar ieročiem un munīciju, un tas nozīmējot, ka pretiniekam neizdotos okupēt valsti dažu dienu laikā. "Esmu pārliecināts, ka Igaunija netiktu okupēta nedaudzu dienu laikā. Iespējams, pretinieks ieņemtu kaut kādu teritoriju, bet pilnīgi noteikti nespētu ieņemt visu valsti. Jautājums, vai kāds gribēs virzīties tālāk, ja mēs liksim pretī 21 000 pilsoņu," teica igauņu virsnieks.
Jādomā, ka abi igauņu virsnieki nav runājuši tāpat vien un pārzina savu jomu pietiekami labi. Der ievērot, ka Igaunijas Aizsardzības spēkos ir spēkā kārtība, ka ienaidnieka iebrukuma gadījumā nav jāgaida speciāla pavēle no štāba par pretošanos, šāds lēmums katras vienības komandierim jāpieņem autonomi un jādarbojas atbilstoši tam, kā noteikts. Saprotams, ka to labi zina potenciālais pretinieks un tas var apturēt viņa vēlēšanos uzsākt militāru konfliktu.
No sarunas ar kādu pieredzējušu zemessargu latgalieti: "Kā tu domā – kam tad mēs, zemessargi, tiekam gatavoti? Kādreiz varēja stāstīt par mežā apmaldījušos cilvēku meklēšanu un palīdzību ugunsgrēka dzēšanā, bet mēs labi saprotam, ka mums jābūt gataviem karot. 2014. gadā daudzi saprata, ka tas brīdis ir tuvu. Un kļuva nopietni. Vēl arī par lielu spēku ir uzskatāmi mūsu mednieki. Cik viņu Latvijā ir – divdesmit tūkstoši? Daudziem ir labi ieroči ar teicamu optiku, tie var būt labi jēgeri."
Par to, ka šim kaprālim ir taisnība, iespējams pārliecināties Zemessardzes pamata apmācības nometnēs, kas tagad norisinās triju nedēļu garumā. Tajās katram jaunajam zemessargam tiek iedotas pirmās vajadzīgās prasmes, un nepārspīlējot var teikt, ka pēc šīm karstajām divdesmit dienām Latvijas aizsardzība papildinās ar jauniem karavīriem. Jau pirmajā dienā, atklājot šādu nometni Zemessardzes Trešajā jeb Latgales brigādē, tiek skaidri pateikts, ka apmācībā galvenā vērība tiks pievērsta ieroča apgūšanai un šaušanai, kā arī pirmās palīdzības sniegšanai. To derīgi dzirdēt vienam otram, kas it kā "zinot", cik daudz nevajadzīgu lietu apgūstot zemessargi.
Noraugoties uz jaunajiem minētās brigādes zemessargiem, kas divpadsmit stundas no rīta līdz vakaram karstajā laikā soļo no vienas nodarbības uz otru, gribas piekrist brigādes komandiera teiktajam, ka te redzami labākie. Kaut vai tādēļ vien acīmredzami labākie, ka ieradušies šeit. Katrs zina, ka ir daudz vairāk iespēju nopelnīt vairāk naudas citur. Par atrašanos nometnē un tās kursa apgūšanu katrs jaunais zemessargs saņem nedaudz vairāk par 500 eiro. Vēlēšanās sevi pārbaudīt, iespējams, uzsākt militāro karjeru, apgūt jaunas zināšanas un iegūt jaunus draugus, kā arī nepieciešamības gadījumā aizstāvēt savu ģimeni un valsti ir visbiežāk minētās atbildes uz jautājumu par izšķiršanos pievienoties Zemessardzei.
Jādomā, līdzīgi atbildētu arī igauņu un lietuviešu jaunie zemessargi, no kā jāsecina, ka, turoties visām trim nācijām kopā, mums ir pa spēkam nosargāt Baltijas valstu brīvību.