Foto: LETA
Vēl pašā Vladimira Putina valdīšanas sākumā talantīgais krievu žurnālists un publicists, Krievijas NTV veiksmīgā raidījuma "Lelles" autors Viktors Šenderovičs trāpīgi pateica: "Vecais prezidents bija liels, dzēra un bija lādzīgs (tas par Jeļcinu), bet jaunais ir maziņš, nedzer un ir ļauns. Tad nu labāk būtu dzēris."

Saprotams, toreiz nākotnes notikumus un Krievijas slīdēšanu jaunā totalitārismā (redzams, ka tas norisinājies ļoti lēnām un no Kremļa viedokļa pat prasmīgi) varēja paredzēt tikai retais. Rietumi bija pārlieku naivi un par reālu uzskatīja PSRS mantinieces Krievijas transformāciju par līdzīgi "garlaicīgu" valsti ar tādiem pašiem atribūtiem - brīvām vēlēšanām, vārda un visām citām brīvībām. Šādu pārmaiņu iespējamībai neticēja daļa bijušo represēto jeb padomju varas ienaidnieku - taču tas bija marginālas grupas viedoklis, kurā vienkārši neieklausījās. 

Tagad redzams, ka šiem cilvēkiem izrādījusies taisnība. Visdrīzāk, ir vēl sliktāk nekā pat ar spīdošu prātu apveltīts cilvēks spēj iedomāties. Krievija pavisam reāli un vienkārši slīd pretī jaunam totalitārismam, pretī jaunam fašismam. Pēc Ukrainas izglītības un zinātnes ministra Sergeja Kvita domām, Putina fenomenu noteicis tas, ka nedz Padomju Savienībā, nedz Krievijā nav norisinājies dekomunizācijas process.

Visdrīzāk, nepaveiktajai sarkanās pagātnes mantojuma analīzei un nosodījumam ir vistiešākais sakars ar Krievijas sabiedrības noskaņojumu patlaban. Pazīstamā baltkrievu rakstniece Svetlana Aleksejeviča uzskata, ka nākoties runāt ne tikai par Putinu personīgi, bet drīzāk par "kolektīvo Putinu". Arī ukraiņu mākslinieks un rakstnieks Oless Podervjanskis uzskata, ka galvenā problēma esot nevis Putins, bet gan tas, ka Krievijā ir izauguši miljoniem putinu. 

Aleksejeviča ir pārliecināta, ka Krievijā tagad novērojams tur izveidotās sistēmas krahs ar visām tā sekām: "Kad es ceļoju pa šo valsti, redzēju, ka cilvēki tur smok no ienaida. Pat jaunatne. Šim naidam nav konkrēta iemiesojuma - tas ir naids vispār: pret bagātajiem, kaimiņiem, turkiem, tadžikiem, vienalga ko. Bija skaidrs, ka šis naids velsies kaut kur, tas neizbeigsies Krievijā."

Arī Maskavas vēsturnieks un publicists, regulārais ukraiņu avīzes "Deņ" autors Dmitrijs Šušarins uzskata, ka esot jārunā par Krievijas Putinu nevis Putina Krieviju. "Sabiedrības vienojošais instruments ir atrasts - tas ir vienīgais un galvenais. To pat nevarot saukt par naidu pret Ukrainu. Ukraina ir pasludināta par antipasauli, ko jāiznīcina. Šobrīd krievus vairāk nekas neapvieno. Nekādu citu mērķu viņiem nav," raksta D.Šušarins. 

Tālāk vēl skaudrāk: "Jā, iznīcināšana. Nevajag sevi mānīt - krievus ir pārņēmuši centieni galīgi atrisināt ukraiņu jautājumu - to sauc arī par Endloesung. Tas ir masveidīgi un nesatricināmi." Savu artavu kopējā ienaidā esot ieguldījis arī Patriarhs Kirils, kas par pašreizējās Ukrainas pamatideoloģiju nosaucis bezdievību. Cīņa ar Eiropas bezdievībā iestigušo Ukrainu kļūstot par krievu krusta karu, uzskata D.Šušarins.

Bijušās PSRS teritorijā labi pazīstamais žurnālists Vitālijs Portņikovs izteicis bažas par sabiedrības seksuālo mazākumu pārstāvju pieaugošo apspiešanu Krievijā. Pēc žurnālista domām, no kara ar šo sabiedrības daļu līdz grautiņiem un fašismam esot tikai viens solis. "Autoritārie režīmi, kas nolēmuši pāriet pie sabiedrības kontroles nākamās fāzes, praktiski vienmēr sāk ar seksuālo mazākumu, mitoloģizējot viņu ietekmi uz nenobriedušiem prātiem un "morāles aizstāvību", vienkārši tāpēc, ka vieglāk ir sākt ar vājākām un ievainojamākām sabiedrības grupām. 

Ja sabiedrība norij vienu idiotismu, tam seko otrais, trešais, ceturtais un, lūk, par savām interesēm domājošu pilsoņu kopuma vietā mēs pamanām kaunu un laika izjūtu pazaudējušus primātus ar automātiem, kas ir ieinteresēti apkārtējās pasaules nobiedēšanā," portālā "Grani.ru" raksta V.Portņikovs.

 Citēto rakstnieku, vēsturnieku un žurnālistu viedokļos der ieklausīties regulāri, lai noturētu sevi atbilstošā formā un nepakļautos, piemēram, Krievijas domes spīkera un vēstnieka apgalvojumiem par draudzīgumu un neuzbrukšanu Baltijai. Šīs personas tikko precīzi atmaskojis bijušais Krievijas pārstāvis NATO, kas paudis uzskatu, ka tankiem vīzas neesot nepieciešamas. 

Agresija Ukrainā un pretestība Krievijas iebrucējiem parādījusi, ka daudz ļaunāks scenārijs tomēr ir iespējams. Pastiprinātas NATO mācības un sabiedroto spēku izvietošana Baltijā ir vajadzīgais solis, lai atturētu Krieviju no iebrukuma arī pie mums. Nav šaubu, tādā gadījumā arī Baltija nekavējoties tiktu apsūdzēta bezdievībā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!