Pirmajās līnijās esošie strēlnieki, gados vecākais "štāba elements", kas nepieciešamības gadījumā gatavi kā kājnieki iesaistīties kaujā, artilēristi, apgādes vienības, piefrontes joslā (vairāk vai mazāk izteikta, bet tāda pastāv) nocietinātos posteņos dežūrējoši karavīri, sakarnieki un kara mediķi.
Tāpat kā futbola laukumā ir noteikts spēlētāju skaits, tā arī kara vešanai ir savi loģiski pamatoti armijas personāla skaitliskie parametri, kas nepieciešami noteiktu uzdevumu veikšanai. Diemžēl Latvijā ar šīs atziņas iedzīvināšanu pārāk labi nesokas, nespējam par to domāt ātrāk - pat pieaugušie draudi ar Krievijas spēka demonstrēšanu nav likuši paātrināt rezervistu apmācību uzsākšanu.
Bruņoto spēku vadība norāda uz to, ka rezervistu iesaukšana norisināšoties pirmo reizi atjaunotās valsts vēsturē. Pastāvot arī juridiskas problēmas - pavēsti par pilsoņa iesaukšanu jānosūta pusgadu iepriekš. Ārkārtīgi skumji, ka acis atveras tik vēlu, taču tā nav tikai armijas, bet gan visas sabiedrības problēma. To varētu ideāli ilustrēt ar aptauju, cik liela daļa iedzīvotāju gatava iesaistīties Latvijas aizstāvībā.
Mēdz pieminēt sabiedrotos aliansē, atgādina par 5.pantu, taču bieži piemirstas, ka mēs paši esam NATO, kam pirmajiem jāizstāv Latvija. Tas nozīmē, ka sava palīdzīgā roka jāpieliek daudziem un nevajadzētu visu novelt uz profesionālās armijas un zemessargu pleciem. Krievijas iebrukums Ukrainā parādījis, ka bez sabiedrības palīdzības pārbaudījumus karā nav iespējams izturēt.
Tieši šādu atziņu vispirms gribētos sagaidīt no personām valsts varas augstākajos amatos, lai sabiedrībā nebūtu iespējams kultivēt viedokli par bruņotas pretošanās bezjēdzību uzbrukuma gadījumā.
Kāda jēga no tā, ka valdības vadītāja Straujuma aiz galvenajiem "miera iniciatīvas" nesējiem Olanda un Merkeles atkārto pacifistisko, taču nodeldēto un neko neatrisinošo frāzi par to, ka konfliktam Ukrainā neesot militāra risinājuma. Nav jau arī un to pateiks vai ikkatrs vidusskolnieks, tomēr konkrētā situācijā valsts austrumos iebrukuša, allaž pamieru pārkāpjoša pretinieka savaldīšanai sarežģīti atrast citus līdzekļus.
No Straujumas, tāpat arī prezidenta Bērziņa sagaidāmi precīzāki vēstījumi par atbalstu ukraiņiem ar skaidru norādi, ka pret valstu suverenitāti izturamies nopietni. Tas arī nepieciešams, lai nerastos aizdomas, ka atkal ejam uz četrdesmito gadu, kad visiem ieteica palikt savās vietās.
Draudīgajos laikos, par kuriem latviešus brīdinājušas augstas NATO amatpersonas un Rietumu politiķi, arī Latvijas aizsardzības resoram vajadzētu atrast jaunu valodu kontaktos ar pārējo sabiedrību. Ar to, ka ministrs Vējonis pēc britu amatpersonas paziņojuma apgalvo, ka tieša militārā apdraudējuma Latvijai neesot, ir krietni vien par maz. Turklāt tas tāpat skaidrs, taču ne jau par to runājuši mūsu sabiedrotie.
Pietrūkst izvērtējuma krievu militārajām aktivitātēm uz zemes un gaisā pie mūsu robežām beidzamā gada laikā. Kādēļ ministrija nevirza valdībā jautājumu par sabiedroto (vislabāk amerikāņu) papildspēkiem Latvijā - ideālā gadījumā brigādes sastāvā?
Sabiedrībai noteikti pietrūkst informācijas par Latvijas bruņotajiem spēkiem. Tai jāzina, ka pat ar esošo līdz šim katastrofāli nepietiekamo finansējumu armija un zemessardze ir spējīga un gatava noteiktā līmenī aizstāvēt savu valsti. Iekavēto, par ko liecina nepiedodami mazais finansējums no nacionālā kopprodukta, nevar atgūt viena gada laikā.
Taču pērn un šogad jau manāmas pirmās pozitīvās zīmes - tiek uzlabots bruņojums (armijā un zemessardzē), tiek dažādotas un pilnveidotas mācības, kopš 2014.gada augusta Lielbritānijā turpinās bruņumašīnu apkalpju apmācība.
Pavisam nesen veiksmīgi īstenota jaudīgā 800 prettanku granātmetēju Karl Gustav iegāde. Efektīvs ierocis pretinieka tanku un bruņutransportieru, kā arī nocietinātu pozīciju iznīcināšanai.
Bruņoto spēku vadība gandarīti atzīmējusi, ka liels skaits pilsoņu piesakoties zemessardzē. Pozitīvi, ka uzlabojusies šo personu apgāde, iespējams pat izmaksāt dienas naudu par piedalīšanos mācībās. Sabiedrībai jāzina, ka esam gatavi nodrošināt robežu (ministram jāatrod veids, kā padalīties ar savu informāciju) un savu zemes aizsardzību, kamēr gaisu kontrolē citu valstu aviācija un divu diennakšu laikā ierodas sabiedroto palīgspēki.