Tas gan nenozīmē, ka nevajadzētu ieklausīties eksprezidenta Mihaila Saakašvili vadītās opozicionārās partijas Apvienotā nacionālā kustība (ANK) teiktajā, ka uz paredzamajām falsifikācijām jau sākotnēji norādījis nesamērīgi lielais vēlētāju (pret kopējo valsts iedzīvotāju daudzumu) skaits.
Vēlēšanās bijuši pārkāpumi – vairākos iecirkņos nesaprotamā kārtā jau pēc to slēgšanas ieradušies varas pārstāvji, kuriem tur nav bijis jāatrodas, iecirknī Marnauli "Sapņa" atbalstītāji nolaupījuši biļetenu urnu, bet kādā citā iecirknī tikuši piekauti ārzemju novērotāji. Neraugoties uz to, pārkāpumi nav bijuši tik masveidīgi, lai varētu izdarīt secinājumus par aizvadītās nobalsošanas nelikumību.
ANK, kas pēc šobrīd esošajām ziņām, balsošanā pēc partiju sarakstiem ieguvusi 26-27% balsu (pēc partiju sarakstiem tiek ievēlēti 77 deputāti, bet 73 tiek noteikti pēc mažoritārās sistēmas), varot apsvērt arī atteikšanos no darba jaunajā parlamentā, lai tāda veidā norādītu uz šīs iestādes jaunā sastāva nelikumību.
"Sapnim" proporcionālajā nobalsošanā iegūtie 49% ir pietiekami liels uzticības mandāts. Pēc šīs partijas kritiķu domām, tas nopirkts, piemēram, ar reāliem soļiem Krievijas tirgus atvēršanai. Gruzija atcēlusi iepriekš noteikto embargo – tagad dažādiem produktiem, tajā skaitā gruzīnu vīnam, ceļš atkal vaļā uz "nepretenciozo" un lielo tirgu. Tas atbildis daudzu šejienes ražotāju interesēm, jo ļaujot strādāt ar mazāku centību. Nevienam vien gruzīnu uzņēmējam neesot vēlēšanās darboties Rietumu tirgū, kas prasa pielikt lielas pūles tur pastāvošo preču kvalitātes standartu ievērošanā.
Gruzijā nav normālu avīžu. Ir tikai dzeltenā prese, bet daļu no tās iespējams nosaukt pat par dzelteni brūnu (ar fašistisku nokrāsu). Arī grāmatu izdošana augsto nodokļu dēļ atrodas smagos apstākļos. Kopumā tas radījis ārkārtīgi neglaimojošu ainu – gruzīni uzskatāmi par nelasošu nāciju. Droši vien, tas nav vienīgais iemesls šīs valsts pilsoņu lielas daļas atbilstošai izpratnei par politiskajiem procesiem, taču tam ir liela nozīme. Tas nav ļāvis iedziļināties miljardiera B.Ivanišvili beidzamajos četros gados realizētajā politikā. Daudzi nav saskatījuši neefektīvu valsts pārvaldīšanu.
Savdabīgi to intervijā izteicis populārais gruzīnu TV žurnālists Tengizs Gogotišvili: "Četros gados viņi parādīja, ka nespēj vadīt valsti. Viņi valdīja tā, kā patīk gruzīniem. Tas ir tā – no rīta pamostas un, ja viņiem labs garastāvokli, kaut ko labu pasaka. Viņi saka to, ko cilvēki vēlas dzirdēt. Bidzinas 'Sapnis" nemudināja sabiedrību saprast, ka viss atkarīgs no smaga un intensīva darba. Bet nacionāļi pirms tam tieši spieda smagi strādāt. Saakašvili partija nemaz neatgādināja gruzīnus, valdīja kā ārzemnieki."
Vēl bez abām minētajām partijām parlamentā pēc partiju sarakstiem varētu iekļūt "Patriotu alianse" – populistisks politiskais spēks. Tā uzrunājusi neizglītoto vēlētāju daļu un tās aicinājumi nepārprotami ir bijuši anti rietumnieciski – partija savienojusi savā programmā tēzes par turēšanos pie tautas saknēm, atgādinot par slaveno vēsturi XII gadsimtā, un tagadējo "ļauno" Eiropu, kas spiežot pieņemt viendzimuma laulību, nelabvēlīgi noskaņotajiem kaimiņiem turkiem, kas atņēmuši zemes gruzīniem.
Piecus procentus augsto barjeru, iespējams, pārvarējusi arī bijušā aizsardzības ministra Iraklija Alasanias vadītā partija "Brīvie demokrāti" – pilnībā prorietumnieciska partija, kas orientējas uz izglītotajiem galvaspilsētas iedzīvotājiem.
Zināms, ka balsojot par mažoritārajiem kandidātiem, vairāk kā 75% iecirkņu pirmajā kārtā nav izdevies noskaidrot uzvarētāju un būs nepieciešama otra nobalsošana. Nav noslēpums, ka mažoritārā sistēma ļauj izmantot ietekmi un resursus pie varas esošajiem spēkiem un šī iemesla dēļ ne reti šāda sistēma vērtējama kritiski.