Nav šaubu, krievu tanku, cita bruņojuma, aviācijas un karavīru tūkstošu izvietošana Baltijas valstu tuvumā ir dārgs pasākums, bet tas liek domāt, ka mācībām ir pietiekami nopietni mērķi. Tieši par to ir satraukušies vairāki NATO ģenerāļi, norādot uz draudiem alianses austrumu flangā esošajai Baltijai.
Alianses komandieri zina daudz vairāk par to, kas nokļūst avīzēs un televīzijā, taču arī publiski pieejamā informācija ļauj izdarīt savus spriedumus, vai un cik bīstamas Baltijas valstīm ir krievu mācības "Zapad-2017". Iespējams, pašu mācību laiks neslēpj lielākos draudus, tādi var būt arī tam sekojošais periods. Jebkurā gadījumā Krievijas karaspēka liela grupējuma atrašanās pie mūsu robežām ir drauds.
Nav nepieciešama īpaša oriģinalitāte spriedumos, lai izteiktu viedokli par dažādu provokāciju iespējamību. Nedaudz atgriezīsimies vēsturē – 1939. gads – PSRS apšauda savus karavīrus Mainilā, rodot ieganstu uzbrukt Somijai, 2008. gads – tiek apšaudīti gruzīnu ciemati, Gruzijas prezidents dod pavēli atbildēt un atkal ir iegūts iegansts Krievijas armijas iebrukumam. Dažādās mācības – gan krievu aviācijas lidojumi virs Baltijas jūras, gan desanta izsēdināšana, gan uzmanības pievēršana Suvalku koridoram – ļauj nojaust, ka krievu militārā vadība par vienu no iespējamākajiem, visdrīzāk, uzskata uzbrukumu vienlaikus visām trim Baltijas valstīm. Šāda rīcība tomēr šķiet mazticama galvenokārt divu iemeslu dēļ.
Pirmkārt, tādēļ, ka tā ir milzīga militāra operācija, kuras īstenošanai nepietiktu pat ar 100 tūkstošiem karavīru. Nav noslēpums, ka daudzās Krievijas armijas daļās turklāt ir visai zema kaujas gatavība (par to iegūta informācija no Ukrainas drošības spēku pārstāvjiem), bet ar dažām elites vienībām nebūtu pietiekami.
Otrkārt, ir pamats domāt, ka iebrukuma gadījumā agresors ātri tiktu apturēts un saņemtu adekvātu atbildi. Lai militāra operācija norisinātos sekmīgi, to jāspēj īstenot ātri – tā, lai bruņutehnika būtu visai mobila. Taču tas iespējams vienīgi apstākļos, ja kustību nopietni netraucē pretinieks. Šķiet, ka par vienu no labākajiem šķēršļiem šādam manevram ir uzskatāmas Igaunijā izvietotās amerikāņu lidmašīnas tanku mednieki A-10. Tāpat nopietnus kaujas uzdevumus spējīgi veikt sabiedroto bataljoni, kuru rīcībā atrodas gan tanki, gan bruņumašīnas. Pastiprināti ar atbalstu no gaisa un zemessargu vienībām no flangiem tie var kļūt par neuzveicamu spēku. Kā bijis redzams šogad, alianse ir ne tikai teorētiski, bet arī praktiski nodarbojusies ar iemaņu slīpēšanu Suvalku koridora aizstāvēšanai.
Pozitīvi vērtējamas arī daudzveidīgās mācības, kurās piedalās visu triju Baltijas valstu karavīri kopā ar šeit izvietotajiem sabiedroto spēkiem. Laika izaicinājumam atbilstoši mūsu karavīri mācījušies karot pilsētā un likvidēt "zaļos cilvēciņus".
NATO īstenotie agresora atturēšanas soļi Baltijas valstīs noteikti varēja būt jaudīgāki, tomēr tie šķiet pietiekami pārliecinoši, lai varētu apslāpēt vēlēšanos pēc militāras avantūras. Taču uz to droši var atbildēt tikai viena persona, un tā ir par PSRS sabrukumu sērojošais un Krievijā kopš 1999. gada valdošais Vladimirs Putins.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
