Atis Klimovičs: Par drošību nopietni pirms Jāņiem  (104)

Pavisam elementāri ar google.lv pieejamajā Jaunāko ziņu 1940.gada 18.jūnija numurā izlasāma Kārļa Ulmaņa zināmā uzruna ar visiem ieteikto palikšanu savās vietās. Ļoti ticams, ka valsts galva toreiz cerējis, ka pārāk slikti jau nebūs.

1941.gada izvešanas piemiņas pasākumā Ziemeļlatgales Vecumu ciemā pie tagad jau likvidētās dzelzceļa stacijas vietējās varas pārstāve runājusi tieši par to, ka šajā laikā pirms 75 gadiem laukos briedusi labība, ļaudis gatavojušies Jāņiem, un tad visam pāri nolaidusies melna roka – naktī daudzās mājās ienākuši svešinieki, skanējušas skaļas balsis un bērnu raudas.

Cilvēki izvesti tikai par to, ka mīlējuši savu zemi, to prasmīgi un centīgi kopuši. Iesākto izrēķināšanos ar prasmīgākajiem darba darītājiem padomju okupācijas vara turpinājusi 1949.gadā. Zaudējums, kura mērogu grūti aptvert. Zaudēti cilvēki, nerealizēti sapņi un ieceres, cietusi vide. Pavisam konkrēti zaudējumi, turklāt tādi, kas ne tikai šodien, bet vēl gadiem ietekmēs mūsu dzīvi. Pietiktu ar vienu dienu, lai apskatītu sociālisma laika atbaidošās koplietošanas būves laukos un saprastu, ka vēl ilgi būs jārāpjas ārā no komunistu izraktās bedres.

Zīmīgi, ka esošais valsts prezidents ir pirmais, kas pirms Jāņiem skaidri paziņojis, ka "Mēs aizstāvēsim savu valsti, savas valsts neatkarību un savu brīvību!" Preses pārstāvji norādījuši, ka uzmanīgākie klausītāji Raimonda Vējoņa teiktajā saskatījuši pārmetumus Kārlim Ulmanim par vēsturisko aicinājumu. Vējonis pateicis skaidri un esošajā situācija pilnīgi nepieciešami. Sabiedrība saņēmusi apliecinājumu, ka ne tikai amerikāņi, igauņi vai briti adekvāti novērtē jauno ģeopolitisko stāvokli. Beidzot ar valsts pirmās personas vārdiem esam atbildējuši uz sabiedroto norādēm, ka par Latvijas drošību pirmajiem jāatbild NATO latviešu karavīriem.

Apņemšanos nepakļauties citas valsts ultimātiem un aicinājumiem palikt savās vietās, kas papildināta ar atļauju militāri aizsargāt Latviju pat bez atsevišķas pavēles, ir signāls arī potenciālajam agresoram.

Katram, kas runas par drošību uzskata par pārspīlētam, derētu uzzināt, ka tieši šonedēļ Ukrainas aizsardzības ministrs Stepans Poltoraks paziņojis, ka šogad tā saucamajā antiteroristiskās operācijas zonā Donbasā krituši 623 ukraiņu karavīri. Pretinieks šajā laikā gandrīz 7000 reizes pārkāpis pamieru, lietojot arī aizliegta kalibra ieročus. Savukārt Ukrainas parlamenta vicespīkere Irina Geraščenko paziņojusi, ka prokrieviskie kaujinieki uzsākuši īstu karadarbību – beidzamo divu nedēļu laikā vien pa ukraiņu pozīcijām izšauti 3400 lādiņu. "Kur viņi ņēma šos šāviņus? Kur atrodas šis ieroču veikals?"

Var pieņemt, ka 623 kritušajiem ukraiņu karavīriem bijuši vismaz daži simti bērnu. Tik daudz jaunu bāreņu, turklāt laikā, kurā it kā nekas īpašs nenotiek. Šādu bērnu sarakstu derētu nosūtīt ne vienam vien noderīgajam idiotam Rietumos. Pēc sensacionālās runas Sankt-Pēterburgā pirmais minams bijušais Francijas prezidents Mikola Sarkozi. Pēc ukraiņu laikraksta Deņ autora Andreja Ļubkas domām, Sarkozi nopelnījis vietu uz muļķības pjedestāla par aicinājumu atcelt sankcijas pret Krieviju, nepieļaut Ukrainas virzību uz NATO un ES, novērst krievu valodas apspiešanu Ukrainā, palīdzot normalizēt attiecības starp divām draudzīgam valstīm – Krieviju un Ukrainu. "Miera balodis" Sarkozi, kas piekāpīgi Maskavai risinājis gruzīnu un krievu konfliktu 2008.gadā, par neorientēšanos Ukrainas vēsturē pelnīti izsmiets ukraiņu laikrakstā.

Kārtējo reizi "interesanti", gluži kā Vladimira Putina samācīts, runājis Vācijas ārlietu ministrs Valters Šteinmaijers, kas beidzamajā laikā sevišķi bieži mudinājis Kijevu sarīkot velēšanas Krievijas okupētajā Donbasa daļā, kā arī apdomāt sankciju atcelšanu pret Krieviju. Šoreiz vācu ministrs kritizējis Eiropas austrumos notiekošās NATO lielās mācības. Tā, pēc viņa domām, esot ieroču žvadzināšana, kas nevarot atnest mieru.

Te gan jānorāda, ka tieši piekāpšanās Maskavai, par ko atbildīga Berlīne un Parīze, ļāvusi Kremlim sajust Rietumu atturību un tieši tādēļ krievi īstenojuši agresiju Gruzijā, tad Ukrainā. Spriežot pēc tā, ka dažādi nopietni vērtējami militārie eksperti runā par iespējamu Krievijas militāru uzbrukumu pret kādu citu valsti, par bruņotu aizstāvēšanos jādomā nopietni. Te nu prezidentam Vējonim pilnīga taisnība un katra pilsoņa ziņā, kā atbalstīt savus bruņotos spēkus.