Iespaidīgs ir ne tikai visā kara laikā nogalināto, bet arī tikai nepilnos divos beidzamajos mēnešos ciesto zaudējumu mērogs. Kopš 1.septembra kaujās Donbasā krituši 19 un ievainoti vairāk kā 100 ukraiņu militārpersonu. Upuru daudzums nav pārsteidzošs, jo ik rītu ukraiņu medijos lasāmas šādas vēstis -beidzamajā diennaktī ukraiņu spēku pozīcijas apšaudītas 33, 42, 25 reizes – kā nu kuru reizi.
Katrs pats var spriest, vai vairāk kā 120 cietušas (daudzas, kā minēts ārkārtīgi smagi) ukraiņu karavīru ģimenes ir daudz vai maz, taču tas līdzās ar nepārtraukto ieroču (tajā skaitā smago) lietošanu ir nopietns arguments, lai sankcijas kļūtu bargākas.
Tomēr līdz kopīgai izpratnei Eiropas Savienības ietvaros diezin vai izdosies nonākt, jo vairāku valstu valdību pārstāvji izliekas nezinām par kara turpināšanos. Diezin vai Ungārijas "ekstravagantais" premjers, Slovākijas valdība, Itālijas Ārlietu ministrija, dažādi politiskie spēki Vācijā un Francijā neko nav dzirdējuši par krievu karavīru un kara tehnikas simtos mērāmo vienību klātbūtni kara zonā Ukrainas austrumos.
Protams, ir. Taču tas nav kļuvis par iemeslu cienījamai pozīcijai citas Eiropai piederošas valsts aizstāvībai pret nekaunīgo Kremļa agresiju. Iekšpolitisko cīņu labirinti pirmsvēlēšanu laikā Vācijā un Francijā apgrūtina abu galveno ES pārstāvju Angelas Merkeles un Fransuā Olanda manevrus Ukrainas krīzes risinājuma meklējumos. Turklāt jāņem vērā, ka sarunu partneris ir tik specifiska persona kā Krievijas autoritārais prezidents Vladimirs Putins.
Par apliecinājumu sarežģītajam sarunā labi kalpo P.Porošenko uzkliegšana Krievijas vadītājam: "Putin, apturi šaušanu!" nesenajās sarunās Berlīnē. Kopumā aizvadītās Normandijas formāta sarunas nav uzskatāmas par veiksmīgām Krievijas prezidentam.
Pārradies mājās no Berlīnes, Ukrainas prezidents norādījis, ka alternatīvas Minskas procesam neesot – vienīgi liela mēroga militāra konfrontācija ar Krieviju, kurā uzvarēt neesot cerību. Pēc P.Porošenko teiktā, daudzu ES valstu vadītāji piekrituši, ka šobrīd neesot atbilstošu apstākļu vēlēšanām Donbasā. Vai tas nozīmē, ka vēlēšanas okupētajā teritorijā nenotiks līdz krievu vienību un tehnikas izvešanai no Ukrainas teritorijas?
Vismaz pagaidām nav bijis nemazāko pazīmju, ka krievi būtu ar mieru izvest savu kontingentu. Ukrainas valdības atsevišķu pārstāvju, tajā skaitā ārlietu ministra Pavlo Kļimkina izteikumi, ka vēlēšanām nākamajā dienā sekos militāro spēku izvešana, apliecina vienotas izpratnes trūkumu ukraiņu nometnē.
Atšķirībā no prezidenta un ārlietu ministra virknei ukraiņu politologu, kā norāda sociologs un publicists Igors Losevs, nav saprotams Francijas prezidenta spiediens sarīkot vēlēšanas tur, kur tas nav iespējams – okupētajā Donbasa teritorijā, pretējā gadījuma konflikts tikšot iesaldēts. "Tā vietā, lai izdarītu spiedienu uz agresoru, Rietumu demokrātijas iet virsū agresijas upurim. Tieši tā viss norisinājās Minhenes konferencē 1938.gadā, kad Francija un Lielbritānija izgrieza rokas Čehoslovākijai un nodeva to Hitleram," izsakās ukraiņu augstskolas pasniedzējs, kas līdz 2014.gadam dzīvoja un strādāja Krievijas sagrābtajā Krimā.
Derīgi padomāt par viņa teikto: "Ja nepastāv demokrātiska solidaritāte, ja katrs ir par sevi, tad brīvā pasaule ir nolemta. Nevar teorijā sludināt brīnišķīgus principus, bet praksē tos regulāri nodot. "Minhene" ka fenomens aizvedīs Rietumu civilizāciju līdz kraham. Principus ir jāaizstāv, tiem jāseko, nevis jātirgojas ar tiem egoistisku interešu vārdā. Ja pār pasauli valda spēks un egoisms, vajag izbeigt demagoģiju par cilvēktiesībām, demokrātiju un solidaritāti un atzīt, ka pasaulē valda džungļu likumi. Tad arī mēs rīkosimies ņemot vērā šo skumjo faktu."
Atšķirībā no I.Loseva laikraksta Deņ autors Jurijs Raihels uzskata, ka Kremļa nepiekāpība Ukrainas jautājumā esot izraisījusi atbilstošu stingrību arī no Berlīnes un Parīzes. Tagad tur samazinājusies vēlme ietekmēt Kijevu pieņemt Minskas protokolu tā saucamo politisko daļu uz Ukrainas drošības rēķina. Pēc J.Raiheļa domām, esot kļuvis galīgi skaidrs, ka krieviem neesot izdevies sasniegt agresijas mērķus Donbasā: "Kijevas Rietumu kurss nostiprinājies, nekādas politiskās izmaiņas tuvākajā laikā nav paredzamas. Cerības uz nopietnām ekonomiskajām un finansiālajām grūtībām, un tautas neapmierinātību ar valdību, nav piepildījušās."
Saprotot Latvijas ierobežotās iespējas kaut kā ietekmēt lielo spēli, derētu atcerēties, ka cietus mūrus sagrauž miljoniem mazu pilienu. Tādēļ valsts līmenī noteikti vajadzētu sniegt lielāku palīdzību ukraiņiem, jo tas atbilst Latvijas izdzīvošanas interesēm.