Foto: stock.xchng
Ir pagājuši 15 gadi kopš stājās spēkā valsts organizētā, tātad obligātā iespēja iedzīvotājiem uzkrāt papildu pensijas kapitālu ar pensiju 2.līmeņa palīdzību. Pusotra desmitgade ir pietiekami ilgs periods, lai varētu spriest par to, vai labie nodomi ir pārvērtušies taustāmā rezultātā. Ar nožēlu jāsecina, ka pensiju 2. līmeņa dalībniekiem nav izdevies uzkrāt vecumdienām papildu naudu, tādēļ šis projekts atzīstams par neveiksmīgu un to būtu jāslēdz.

Valsts fondēto pensiju (pensiju 2. līmenis) likuma, kas stājās spēkā 2001.g. 1.jūlijā, pantā 2.(2) teikts: "Fondēto pensiju shēma ir ... pasākumu kopums, kas, nepalielinot kopējo iemaksu apmēru vecuma pensijām, dod iespēju iegūt papildu pensijas kapitālu, daļu no iemaksām vecuma pensijām ieguldot finanšu instrumentos un citos aktīvos". Pensiju 2. līmeni administrē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) un pārraudzību veic Labklājības ministrija. Par pensiju shēmā iemaksāto līdzekļu pārvaldīšanu VSAA slēdz līgumus ar līdzekļu pārvaldītājiem.

Tātad shēmas būtība ir pieaudzēt kapitālu, kas tās dalībniekiem mūža nogalē nodrošinātu papildu līdzekļus.

Pirmkārt, lai dalībnieku ieguldītā nauda vismaz nezaudētu pirktspēju, nerunājot par papildu pensijas kapitāla iegūšanu, iemaksātā kapitāla ienesīgumam ir jābūt augstākam vai vismaz vienādam ar inflāciju. 1.attēlā dalībnieku ieguldītā kapitāla ienesīgums salīdzināts ar inflāciju laika periodā no 2004.g. līdz 2015.g.

1.attēls. Pensiju 2.līmeņa ieguldījumu ienesīgums un inflācija laika periodā no 2004.g. līdz 2015.g.

2006., 2007., 2008. un 2011.g.g. ienesīgums bija zemāks par inflāciju. Visā laika periodā no 2004.g. līdz 2015.g. kopā ienesīgums bija 57%, inflācija 69%. Tātad, divpadsmit gadu laikā pensiju 2. līmeņa shēmā kopumā ieguldītā kapitāla ienesīgums bija zemāks par inflāciju un nenodrošināja reālu pensijas kapitāla pieaugumu. Sākot ar 2012.g. ienesīgums stabili pārsniedza inflāciju. Tomēr, kā redzams 1.attēlā, šim pārsniegumam ir tendence samazināties, samazinoties ienesīguma līmenim.

Ienesīgumu ietekmē divi faktori: 1) līdzekļu pārvaldītāju (ieguldījumu pārvaldes sabiedrību) iegūtā bruto peļņa no darījumiem ar vērtspapīriem un 2) maksājumi līdzekļu pārvaldītājiem par ieguldījumu plānu pārvaldīšanu. Starpība starp tiem ir neto peļņa, kura atspoguļojas ienesīgumā.

Ieguldījumu plānu pārvaldītāju iegūto bruto peļņas apjomu un tā relatīvo izteiksmi var novērtēt vērtspapīru tirgus speciālisti, ņemot vērā attiecīgo ieguldījumu plānu finanšu ieguldījumu struktūru. VSAA gada pārskatos par pensiju 2. līmeņa shēmas darbību nav veikts šāds salīdzinājums. Jāsecina, ka ne līdzekļu pārvaldītājiem, ne VSAA minētais salīdzinājums nav bijis vajadzīgs.

Līdzekļu pārvaldītājiem šī informācija nebija aktuāla tādēļ, ka līdz 2014.g. maksājumi par ieguldījumu plānu pārvaldīšanu nebija atkarīgi no ieguldījumu plānu iegūtās peļņas, bet galvenokārt (≈80%) bija atkarīgi no dalībnieku ieguldītā kapitāla apjoma. Arī VSAA nav interesējusi bruto peļņa no līdzekļu pārvaldītāju darījumiem ar vērtspapīriem. Bet šai interesei vajadzēja būt, lai novērtētu līdzekļu pārvaldītāju darījumu ar vērtspapīriem rezultātus. Kopš 2015.g. maksājumu līdzekļu pārvaldītājiem mainīgās daļas aprēķina bāze ir Eiropas starpbanku tirgus likme EURIBOR, kas gan ir solis uz priekšu, bet vēl arvien maksājumi līdzekļu pārvaldītājiem nav saistīti ar tiem vērtspapīru tirgus indeksiem, kuri atspoguļotu ieguldījumu plānu finanšu ieguldījumu struktūru.

Tātad, maksājumi līdzekļu pārvaldītājiem nebija atkarīgi no bruto peļņas apjoma un bruto ienesīguma. Maksājumu līdzekļu pārvaldītājiem apjoms pieauga galvenokārt atbilstoši dalībnieku skaita un to ieguldīto līdzekļu pieaugumam. Bruto peļņa (zaudējumi) bija mainīga un līdz ar to mainījās tā bruto peļņas daļa, kuru saņēma līdzekļu pārvaldītāji par ieguldījumu plānu pārvaldi un šai daļai 12 gadu laikā ir tendence palielināties.

im

2.attēls. Maksājumu līdzekļu pārvaldītājiem īpatsvars bruto peļņā laika periodā no 2004.g. līdz 2015.g.

2008. un 2011.g. maksājumi līdzekļu pārvaldītājiem palielināja zaudējumus (kas ir pieļaujama situācija attiecībā uz līdzekļu pārvaldītāju pastāvīgo pakalpojumu apmaksu), pārējos gados - samazināja peļņu. 2.attēlā redzama arī regresijas taisne, kas parāda maksājumu līdzekļu pārvaldītājiem īpatsvara bruto peļņā (zaudējumos) pieauguma tendenci. 2015.g. šie maksājumi jau bija 46,5%, tātad gandrīz puse no bruto peļņas nonāca līdzekļu pārvaldītāju rīcībā. Maksājumu līdzekļu pārvaldītājiem īpatsvara bruto peļņā pieaugums samazināja ienesīgumu.

Otrkārt, pensiju 2.līmenim ir jānodrošina vismaz tikpat liela pensija, kā pensiju 1.līmenim, atbilstoši ieguldītam kapitālam apjomam. Tas nozīmē, ka pensiju 2.līmeņa ieguldījumu ienesīgumam ir jābūt vismaz tikpat lielam, kā pensiju 1.līmeņa kapitāla indeksam (pieaugumam). Pensiju 1.līmeņa kapitālu veido obligātās iemaksas pensijas apdrošināšanai, informācija par kurām tiek izmantota iemaksas veikušo darbinieku nākotnes pensiju aprēķinā, bet iemaksātās summas – esošo pensionāru pensiju izmaksām (paaudžu solidaritātes princips).

Pensiju 1.līmeņa kapitālu veido darbinieku darba samaksa un to aktualizē atbilstoši apdrošināšanas iemaksu algas izmaiņām valstī. Līdz ar to, darbinieku pensiju 1.līmeņa kapitāls katru gadu pieaug vai paliek nemainīgs (ņemot vērā izmaiņas likumā par valsts pensijām, kas stājās spēkā 01.07.2015) atbilstoši vidējās algas izmaiņām valstī un šīs izmaiņas aprēķina, pielietojot kapitāla indeksu, kuru nosaka VSAA.

Laika periodā no 2004.g līdz 2015.g. kapitāla indekss palielināja pensijas kapitālu ≈2 reizes (pieaugums ≈100%), ienesīgums nodrošināja pensiju 2.līmeņa kapitāla pieaugumu par 57%. Ja katra gada pensiju 2.līmeņa neto aktīvu pieaugumu (iemaksas shēmā + shēmas līdzekļu ieguldīšanas rezultāts) aktualizē ar pensiju 1.līmeņa kapitāla indeksu, iegūst pensiju 2.līmeņa kapitāla apjomu, kāds tas būtu bijis, ja iemaksas pensiju 2.līmenī būtu iemaksātas pensiju 1.līmenī.

Pensiju 2.līmeņa gada vidējie neto aktīvi laika periodā no 2001.g. līdz 2015.g. auga no 4 milj. EUR līdz 2172,5 milj. EUR. Ja katru gadu neto aktīvu ienesīgums būtu bijis tikpat liels, kā kapitāla indekss, ar kuru aktualizē pensiju 1.līmeņa kapitālu, 2015.gada vidējam pensiju 2.līmeņa aktīvu apjomam būtu bijis jābūt 2629,5 milj. EUR jeb par 21% lielākam. No pensiju apjoma skatu punkta pensiju 2.līmeņa dalībniekiem bija izdevīgāk veikt apdrošināšanas iemaksas, t.i. maksājumus 1. līmeņa pensijām, nekā ieguldīt kapitālu pensiju 2.līmenī.

Pensiju 2.līmenim ir arī priekšrocības salīdzinājumā ar 1.līmeni.

Kā pensiju 2.līmeņa priekšrocība tiek atzīmēta pensiju sistēmas risku diversifikācija. Ja pensiju 1.līmeņa kapitālu ietekmē darba algas un strādājošo skaita izmaiņas, tad 2.līmeņa kapitālu - situācija vērtspapīru tirgū. Kā piemēru var minēt 2008.g., kad kapitāla indekss bija +31,06% , tātad strauji pieauga darba alga, bet ienesīgums samazinājās par 9,83%, kā arī 2009 un 2010.g., kad bija pretēja situācija - strauji pieauga ienesīgums (attiecīgi +13,31% un +8,28%), bet kapitāla indekss strauji samazinājās (attiecīgi -3,78% un -20,22%). Šādā situācijā pensiju sistēma kopumā kļūst stabilāka.

Sakarā ar to, ka pensiju 2.līmenis balstītās uz individuālo sociālās apdrošināšanas iemaksu ieguldījuma principu, tas ļauj shēmas dalībniekiem pašiem līdzdarboties sava pensijas kapitāla uzkrāšanā, sekojot izvēlētā ieguldījumu plāna darbības rezultātiem, kas arī ir viena no pensiju 2.līmeņa priekšrocībām. Lai pilnā apjomā realizēto šo priekšrocību dzīvē, lietderīga ir informācija par ieguldījumu plānu ienesīgumu ilgtermiņā (īstermiņa informācija ir gan VSAA gada pārskatos, gan www.manapensija.lv ). Pensiju 2.līmeņa ieguldījumu plānu ienesīguma salīdzinājums ar inflāciju redzams 2.tabulā.

No 20 ieguldījumu plāniem tikai 6 plānu ienesīgums pārsniedza inflāciju. Līdzīga situācija bija arī 2014.g. Diemžēl, šāda tipa informācija nav pieejama shēmas dalībniekiem: tās nav ne VSAA Pārskatos, ne www.manapensija.lv .

Būtiska pensiju 2.līmeņa shēmas atšķirība no pensiju 1.līmeņa sistēmas ir tā, ka pensiju 1.līmeņa kapitāls tiek tikai uzskaitīts, kamēr pensiju 2.līmeņa kapitāls ir reāls kapitāls, kas tiek ieguldīts finanšu tirgos un līdz ar to kļūst par vienu no tautsaimniecības finansēšanas avotiem. Pensiju 2.līmeņa neto aktīvu apjoms 2015.g. beigās sasniedza 2,3 miljardus. EUR.

Ņemot vērā visu iepriekš teikto, jāsecina, ka, pastāvot zināmām pensiju 2.līmeņa priekšrocībām makroekonomiskā līmenī, VSAA 12 gadu laikā nav izdevies nodrošināt pensiju 2.līmeņa līdzekļu ieguldīšanas pirmo un tātad galveno noteikumu – nodrošināt dalībnieku pensiju kapitāla reālu pieaugumu. 12 gadi ir pietiekoši ilgs periods, lai identificētu problēmas shēmas darbībā. Ja Labklājības ministrijai un VSAA tas nav izdevies (vai nu objektīvu vai subjektīvu iemeslu dēļ), tad Latvijas valsts nav vēl gatava pensiju 2.līmeņa sistēmas pielietošanai un tās dalībnieku interesēs ir atteikties no šīs shēmas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!