Foto: Cehs.lv privātais arhīvs
Aizvakar bija Halovīna vakars, vakars kad bērni tiek saģērbti par vampīriem, vilkačiem un zombijiem, sievietes ģērbjas par seksīgiem vampīriem, seksīgiem vilkačiem un seksīgiem zombijiem, bet vīrieši uzvelk to kostīmu, kas ballītes dienā ir pieejams nomā. Tovakar sēdēju virtuvē, tukšoju otro pudeli vīna, spraudu ābolos žiletes un prātuļoju par aktuālo. Aizdomājos par visādiem mošķiem, kurus šajā dienā imitēs visa vecuma cilvēki.

Kāpēc cilvēki to dara? Pārģērbšanās par pārdabiskiem spēkiem ir veca kā pasaule, bet kāds tam visam ir mērķis? Katarse? No nespējas izskaidrot pasauli dzimusi māņticība? Kad biju maziņš ticēju visādām muļķībām, bet atceros arī vienu no pirmajām atziņām par briesmoņiem. No visa pārdabiskā, ko, gadu tūkstošiem ritot, radījušas cilvēku fantāzijas atdzīvinātie miroņi jeb zombiji ir visbiedējošākie.

Ja kādu pārdabisku spēku iedarbības rezultātā miroņa smadzenēm tiktu piešķirta negatīva entropija un atgrieztos apziņa, viņa ķermenis tomēr turpina sadalīties, muskuļi nespēj darboties, cīpslas netur kopā kaulus, viņš būtu spiests gulēt nekustīgi un pie pilnas apziņas. Un tas nebūtu kā ar Žanu Dominku Bobiju, kurš varēja slienāties kašmirā un ar vienas acs palīdzību uzrakstīt grāmatu. Es to raksturotu kā pamosties zārkā jau apbedītam, kas ir viens no visšausminošākajiem scenārijiem. Ne velti viktoriāņi mēdza ierīkot mazus zvaniņus pie kapa, kuru aukla sniedzās līdz nelaiķim. Es to sapratu, kad man bija astoņi gadi. Tajā pašā laikā apkārt staigā pieauguši cilvēki, pilda savu lomu sabiedrībā, piedalās vēlēšanās un audzina bērnus, bet tic seskvačiem, spokiem un dinozauram Skotijas ezerā.

Visizplatītākā māņticība ir animisms jeb prāta un ķermeņa duālisms, jeb dvēseles, garu un spoku eksistence. Ķermeņa un prāta duālisms ir uzskats, ka cilvēkam piemīt kāda prāta esence, kas nepastāv fiziskajā pasaulē, bet spēj uz to iedarboties, krāt atmiņas un izlemt labāko secību seksam un Dieva lūgšanai. Uz pieņēmuma, ka prāts saglabājas pēc smadzeņu nāves, kas nekad un nekā nav apstiprināts, ir uzbūvēts diezgan iespaidīgs kāršu namiņš. Ir diezgan viegli pieņemt, ka kāda daļa cilvēka, kas pārdzīvo fizisko nāvi, spēj ik pa brīdim manifestēties fiziskajā pasaulē kā pirmsnāves paštēls vai kaut neliels gaisa reģions ar lielāku kinētisko enerģiju vai elektrisko lādiņu, taču, ja padomā par šīm lietām, rodas daudz jautājumu.

Cik ir spoku pasaulē? Ja pieņemam, ka modernais cilvēks ir pastāvējis pēdējos 50 tūkstošus gadu, tad, pēc zinātnieku aplēsēm, pa šo zemi ir staigājuši aptuveni 107 600 000 000 cilvēki. Jā, tie ir 107 miljoni, prātam neaptverams skaitlis, kas, visticamāk, sakrīt ar Aivara Lemberga aplēsēm par Sorosa finansējumu viņa dzīves čakarēšanai. Cik no viņiem varētu būt spoki zemes virsū? Lai nokļūtu paradīzē vai ellē, visticamāk, tai cilvēka dvēselei ir jātic paradīzei un ellei. Tātad, ja kristietību Latvijā sāka ieviest ap 1100tajiem gadiem mūsu ērā, tad varam ar lielu drošības pakāpi pieņemt, ka katru reizi, kad tu tualetē spied laukā vakar apēsto kebabu, tevi vēro vairāki desmiti neredzamu pagānu.

Kur ir dzīvnieku spoki? Tā kā es gribētu, lai pēc nāves satieku savu kaķi, tad izmantošu vienu spēcīgu līdzekli, kuru cilvēki jau neskaitāmas reizes ir izmantojuši, lai pierādītu jebkuru absurdāko ideju - Bībeli! Jesajas grāmata (65:25): ""Vilki un jēri ies kopā ganos un lauva ēdīs salmus kā vērsis, bet čūskas barība būs pīšļi. Tie nedarīs vairs nedz ļauna, nedz posta visā Manā svētajā kalnā!" saka Tas Kungs." Šeit runa ir par paradīzi un tur ir pat vegānu lauvas, kas pierāda manu viedokli, ka dzīvniekiem ir dvēseles un viņi nonāk debesīs. Iedomājies, ja tev sāktu spokoties kāds dinozaurs, kas spēj skriet cauri sienām? Brrr. Grūti gan saprast, kāds būtu mehānisms, lai dzīvnieki nokļūtu debesīs? Vai visi dzīvnieki automātiski nonāk debesīs, vai lauvas, kuras Romā plosīja kristiešus nokļūst ellē? Jautājumi nav viegli, bet tāpēc mums ir Zbigņevi Stankeviči un Jāņi Pujati, kas ar risina tādus reliģiski svarīgus jautājumus.

Runājot par Pujatu, viņš vairākkārt ir negatīvi izteicies par vasaras saulgriežu svinēšanu, saucot to par nešķīstību. Un šie izteikumi ir ierakstīti vēsturē vienā laikā ar gravitācijas viļņu atklāšanu. Mēs tikai gribētu pateikties Dieviņam par ironiju, izvēloties kardinālam Jāņa vārdu. Halovīna saknes ir ticībā māņiem, bet šodien tā ir tikai ballīte, bērniem tas ir satraukums no zvanīšanas pie durvīm un "saldumus vai izvarosim" kliegšanas, sievietēm tas ir vēl viens iemesls saģērbties seksīgi, savukārt vīriešiem iemesls iedzert. Un tā cehs.lv mākslīgā intelekta laboratorijā ir ļoti laba zīme un liecina, ka cilvēku ziņkārība sniedz zinātniskas atbildes uz jautājumiem, kas agrāk bija jāapmierina ar pārdabisku spēku palīdzību. Kā kristietība pārņēma pagānu svētkus un svētvietas, tā zinātne izrīkojas arī ar kristietību. Zinātnes renesanse nav apturama. Slava Rīta zvaigznei!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!