Lai arī vienmēr esmu padevies jau pēc dažām nedēļām, tomēr šo gadu gaitā ir uzkrāta vērtīga pieredze ar kuru vēlos dalīties cerībā, ka kādam lasītājam tas palīdzēs savu ļurīgo vēdera galertu pārvērst atsperīgā sešpakā.
Pirmais un pats grūtākais posms ir skaudrā apzināšanās, ka esi daudz tizlāks, nekā biji iedomājies. Regulāri pavadot darba dienas birojā pie datora Delfu komentāros solot kādam izšķaidīt viepli, rodas nepamatota pārākuma un uzpūstas vīrišķības sajūta, kas ar blīkšķi pārsprāgst svaru zālē pirmo reizi saliecot elkonī trīcošu roku ar vien dažus kilogramus vieglu hanteli.
Šīs problēmas notušēsanai varu ieteikt pāris lieliskus trikus, kas mani nekad nav pievīluši: tā vietā lai uz svaru stieņa blakus liktu divas vieglākas ripas, izmanto vienu smagāku, jo tā izskatīsies iespaidīgāk. Piemēram, ja katrā stieņa galā noliksi pa divām 10kg ripām, no sāniem tik un tā izskatīsies pēc vienas. Tāpēc jāliek katrā pusē pa vienai 20kg ripai, kas diametrā ir krietni lielāka. Savukārt pēc vingrojuma pabeigšanas tūliņ jānoelšas "Varētu jau likt pilnu svaru, bet, b**, par plecu baidos," netieši norādot uz kādu mistisku traumu, kas tev neļauj izpildīties par visiem 100%.
Otra tipiska iesācēja kļūda ir draudzīga komunicēšana ar sporta zāles personālu un apmeklētājiem. Nav vajadzības būt rupjam, bet ir kritiski svarīgi būt absolūti vienaldzīgam un neizrādīt ne mazāko vēlmi komunicēt. Svarīgi to ievērot jau no pirmās dienas, jo, ja vienreiz būsi iesācis sveicināties un aprunāties, vēlāk to pārtraukt būs praktiski neiespējami.
Savulaik, kad šo elementāro likumu vēl nebiju apguvis, ātri sapazinos ar vairākiem pastāvīgajiem apmeklētājiem un biju spiests klausīties viņu kultūristu žurnālos sagrābstītās muļķības, kā arī regulāri piepalīdzēt kāda vingrojuma izpildē. Reiz, kad viens šāds sporta zāles "čoms" man palūdza drošības pēc pieturēt svaru stieni, kamēr viņš to spiež no krūtīm, attapos ar savu kājstarpi aptuveni 5cm attālumā no viņa sejas. Nespējot saprast vai tā bija patiesa vajadzība pēc nodrošinājuma vai tomēr homoerotisks flirts, izlēmu turpmāk šo sporta zāli turpmāk vairs neapmeklēt.
Treškārt, gandrīz katrā trenažieru zālē ir stūrītis, kur iespējams iegādāties dažādus proteīna kokteiļus, pārtikas piedevas un enerģijas batoniņus. Esiet uzmanīgi - sarežģītās piedevu kombinācijas, to patērēšanas veidi un efekti ir komplicēta lieta, kas prasa iedziļināšanos. Iesācējam ir viegli kļūdīties un kļūt par apsmieklu, tāpēc visdrošāk ir jau pirmajā zāles apmeklējuma reizē skaļi postulēt, ka esi visa ekoloģiskā un dabiskā piekritējs, kuram mākslīgu piedevu ideja ir nepieņemama. Savas nezināšanas slēpšana aiz vārda "eko" tagad ir modē - tas ir šobrīd populārākais dūmu aizsegs lohiem dažādās nozarēs.
Visbeidzot gribētu dot padomu, kas ir būtiskāks par visiem iepriekšējiem kopā ņemtiem. Tā neievērošana nenodarīs nekādu ļaunumu tavam ķermenim, bet var neglābjami sakropļot psihi. Dušās un ģērbtuvēs vajadzētu izvairīties no skatīšanās uz kādu konkrētu cilvēku, tā vietā vēršot skatienu nekurienē vai pētot iedomātu tāli.
Tomēr var gadīties, ka pēc jaunā gada ir tāds apmeklētāju pieplūdums, ka ģērbtuves ir pārpildītas un īsti nav iespējams ne uz vienu tieši neskatīties. Tādā gadījumā par skatiena mērķi ir jāizvēlas kāds gados jauns džeks, jo viņš uzvedīsies adekvātāk nekā tie, kam pāri 50. Problēma ir tur, ka ar gadiem cilvēki vienkārši pārstāj uztraukties, ko par viņiem domā citi un atlaiž visas bremzes. Savas īsās kačoka karjeras laikā esmu divas reizes pieļāvis šo kļūdu un paskatījies uz iesirmiem vīriem pēc svaru zāles nodarbības. Vienā gadījumā kāds kungs dušās skuva sev olas, otrā gadījumā pirmspensijas vecuma eksemplārs ģērbtuvē fēnoja savu kājstarpi. Nekad vairs.
Ceru, ka mani padomi tev palīdzēs kļūt sportiskam un nepadoties kā reiz padevās tavs tētis, kad pameta ģimeni.