Kā jau katra obligāta lieta (piemēram, nodokļu maksāšana un vakcinācija) arī militārais dienests izraisa jautājumus un bažas. Kuri būs tie cilvēki, kurus iesauks armijā? Jauni, veseli, patriotiski Latvijas pilsoņi, vai ne? Ir acīmredzams, ka Latgales iedzīvotājus iesaukt armijā nedrīkst. Šis novads atrodas vistuvāk Krievijai un diemžēl ir visvairāk pārkrievojies. Nesenie notikumi Krimā, Doņeckā un Luhanskā liecina, ka pierobežas iedzīvotāji mēdz sagaidīt iebrucējus nevis ar ieročiem, bet ar ziediem, un pagriezt stobrus pret savas valsts pilsoņiem. Tas nozīmē, ka mēs savu pretinieku būsim apmācījuši apieties ar ieroci un paši tam izpauduši savu taktiku un stratēģiju.
Runājot par lojālo pilsoņu iesaukšanu armijā, ir jāapzinās, ka būs arī tādi cilvēki, kuri izšķirošajā brīdī izšķirsies mainīt pilsonību. Oļegs Znaroks un Illarions Girss dažādu iemeslu dēļ jau tagad ir atteikušies no Latvijas pilsonības. Arī viscaur latviskais Kaspars Dimiters ir vairākkārtīgi publiski draudējis pieņemt šādu lēmumu. Kara gadījumā tādu pārbēdzēju būs krietni vairāk.
Skaidrs, ka obligātajā militārajā dienestā nepieciešams iesaukt lojālus un patriotiskus latviešus. Tas nozīmē, ka militāra konflikta gadījumā, viņi pirmie stāsies pretiniekam pretī un, ļoti iespējams, pirmie ies bojā. Un pāri paliks slimie, klibie un nelojālie. Šai problēmai, manuprāt, ir elegants risinājums. Piedāvāju piešķirt pilsonību un iesaukt militārajā dienestā patvēruma meklētājus. Pieredze liecina, ka gadījumā, ja viņi patvaļīgi atstās valsti, viņi salīdzinoši ātri tiks atgriezti atpakaļ – bēglis Tariks neļaus samelot. Pieļauju, ka jebkura Eiropas Savienības vai NATO valsts būs gatava ziedot Latvijai nepieciešamo daudzumu patvēruma meklētāju.
Atceros, ka savulaik, lai izvairītos no iesaukšanas armijā, jaunietim bija jāiet studēt augstskolā. Augstākā izglītība Latvijā zēla un plauka. Atvērās jaunas augstskolas, akadēmijas un universitātes. Koledžu bija papilnam. Lielveikalos, benzīntankos un kafejnīcās strādāja teologi, pedagogi un filologi ar maģistra diplomiem. Bakalauri mazgāja grīdas. Obligātais dienests noteikti piešķils jaunu dzirksti stagnējošajam augstākās izglītības tirgum.
Bet ar obligātā militārā dienesta atjaunošanu ir par maz. Vajag atjaunot arī citus nepelnīti aizmirstus vēstures lieciniekus. Neba mēs būsim tādi puskoka lēcēji-liberasti, kuri baidās no nopietnāku lēmumu pieņemšanas. Man ir sagatavots īss saraksts ar lietām, kuras būtu jāatjauno kopā ar obligāto militāro dienestu:
Pirmkārt – zobens. Armijas virsniekiem ir jābūt bruņotiem ar zobenu. Latvijas tautasdziesmas un teikas izsenis cildina zobentiņu, nevis triecienšauteni. Zobens simbolizē drosmi un cīņassparu un ir atrodams gan valsts ģerbonī, gan daudzu cienījamu iestāžu emblēmās. Automāts, savukārt, ir atrodams tikai Mozambikas Republikas karogā un mēs noteikti negribam būt kā viņi. Pretinieks, redzot uzbrūkam zaldātus bruņotus ar zobeniem, ne vien kritīs panikā un zaudēs vēlmi pretoties, bet atkāpjoties arī bagātīgi mēslos dzimto zemīti. Šaubu nav – armijas bruņojumam jābūt modernam. Raizes pie malas – piedāvāju apbruņot mūsu armiju ar moderniem zobeniem, aprīkotiem ar lāzeriem, bezvadu internetu un video straumēšanas ierīcēm, nevis ar prastām tērauda sabļām.
Otrkārt, bordeļi. Obligātais militārais dienests nozīmē piespiedu izolāciju no sabiedrības. Dienošiem kareivjiem ir apgrūtinātas iespējas iepazīties un tikties ar brīvprātīgu seksa partneri. Bordelis būtu lielisks veids, kā kareivis varētu noņemt spriedzi un izbaudīt mīlas priekus. Bordeļa darbinieces būtu vervējamas tāpat kā kareivji – uz gadu iesaucot dienestā sievietes uzreiz pēc vidusskolas beigšanas. Brīvprātīgs dienests arī vecāka gada gājuma kundzēm nebūtu liedzams. Gaumes ir dažādas, to jums visas Dž.Dž.Džilindžera bijušās sievas apstiprinās.
Treškārt – armijā piemērojamo sodu sarakstā ir jāatgriežas decimācijai. Decimācija ir sena Romas armijas tradīcija, tikpat sena kā Romiešu leģioni. Un mēs zinām, ka leģionāru tradīcijas Latvijā tiek koptas un lolotas. Decimāciju izpilda lai sodītu vainīgu vienību – nogalinot katru desmito vienības kareivi. Obligāti jānorāda – katru desmito savas vienības kareivi. Ja mēs nebūsim līdzjūtīgi pret savējiem, arī pretinieks nevarēs cerēt uz līdzjūtību. Ženēvas konvencija? Jāiesaista "Rīgas Satiksmi", "Rigvir" un maksātnespējas administratoru intereses lobējošie juristi, tie pratīs apmest līkumu jebkurai likuma normai.
Latvija reiz atteicās no obligātā militārā dienesta un pārgāja uz profesionālu armiju. Toreiz kā motīvi šai rīcībai tika minēti Nacionālo bruņoto spēku kaujas gatavības paaugstināšana, armijas modernizācijas atvieglošana un dienošo karavīru algas un sociālo garantiju celšana. Man tagad grūti iztēloties kas ir mainījies kopš tā laika.
Gan jau aktīvistiem no manabalss.lv šis jautājums ir skaidrāk redzams un labāk zināms. Re, kur noderīgs rīks šādu iniciatīvu novērtēšanai: http://www.cehs.lv/myballs/