Foto: Cehs.lv kolāža

Biedrība "Dzīvnieku brīvība" jau vairākus gadus aktīvi cīnās par to, lai uzlabotu ikdienas apstākļus un dzīvi dažādiem dzīvniekiem. Viņi iestājušies pret kažokzvēru audzēšanu, savvaļas dzīvnieku izmantošanu cirkā un citām nozīmīgām lietām. Lai arī pats domāju, ka cirks bez dzīvniekiem ir izsmiekls, un manas sievas kaklu nerotā ūdeļādas kažoks tikai tāpēc, ka esmu nabadzīgs, uzskatu, ka biedrība dara vērtīgu darbu un cenšas padarīt pasauli labāku. Bet...

Pēdējos pāris mēnešus "Dzīvnieku brīvība" veltījusi tam, lai sabotētu vietējo restorānu darbību, pieprasot tiem ne tikai atteikties no sprostos dētām olām, bet arī šo apņemšanos paust publiski, tādējādi bez piekrišanas automātiski iesaistoties biedrības reklāmas kampaņā.

Sākumā viņi izsūta restorāniem draudu vēstules, kurās paziņo, ka gadījumā, ja pilnībā netiks izpildītas viņu prasības, pret restorānu tiks vērstas publiskas nomelnošanas kampaņas par nevēlēšanos ieviest sociāli atbildīgu dzīvnieku labturības politiku. Pēc tam, ja ēdinātavu īpašnieki nepiekāpjas, pie uzņēmumu durvīm ierodas kareivīgi noskaņoti ekofašisti, kuri ruporos kliedz uzbrūkošus saukļus.

Šādus kliedzējus pie savām durvīm sagaidīja, piemēram, restorāns "Tinto". Ironiskā kārtā restorāns sarakstē ar "Dzīvnieku brīvību" bija nepārprotami norādījis, ka neizmanto sprostos dētas olas, tomēr, tā kā īpašnieki nevēlējās nekādā veidā tikt asociēti ar šo biedrību un nepiekrita iesaistīties tās akcijā, paužot nosodījumu pret sprostiem publiski, dzīvnieku draugi uzskatīja par savu pienākumu doties piketā pie šī restorāna un, kliedzot ruporā, pieprasīt, lai viņi pārstāj izmantot sprostu vistu olas. Piekritīsiet – nedaudz atsit deviņdesmito gadu reketu, vai ne?

Man pašam grūti izprast cīņu par vistu labturību, jo aplūkoju vistkopību gluži tāpat kā, piemēram, labības audzēšanu. Vistu pieradināšana sākusies jau pirms 10 000 gadu, un kopš tā laika šie putni selekcionēti un pielāgoti tikai ar vienu mērķi – pabarot cilvēkus, tāpēc nodrošināt skaistus dzīves apstākļus lopam, kura dzīves mērķis ir nokļūt uz šķīvja, manuprāt, ir ne tikai nedaudz divkosīgi, bet pat lieki. Tas ir gluži kā uz nāvi notiesātajam pēdējās pusdienās dot ņukāt iekšā kaviāru un ar safrānu apkaisītas trifeles, uzdzerot piecdesmitgadīgu konjaku. It kā jauki, vienlaikus absolūti bezjēdzīgi. Protams, mans viedoklis ir subjektīvs.

Tā kā "Dzīvnieku brīvība" nespēj atbildēt uz jautājumu, kā tieši plāno apgādāt visus Latvijas olu ēdājus ar ikdienas omletei nepieciešamajām sastāvdaļām, jo tālāk par kliegšanu "Aizliegt! Aizliegt! Sprosti slikti!" nav domājuši, nolēmu pats šo jautājumu aplūkot no dzīvnieku draugu skatpunkta.

Tātad – saprotams, ka turēt dējējvistas sprostos ir slikti neatkarīgi no tā, cik liels ir sprosts. Sekojoši, labais tonis būtu ļaut vistām dienas laikā diet pa pļavu – tā saucamā "free-range" vistu turēšana. Šādas labturības princips paredz uz viena hektāra zemes turēt ne vairāk par 1000 vistām. Latvijā ir 2,5 miljoni vistu, kurām būtu nepieciešami 2500 hektāri jebšu 25 km². Salīdzinājumam – tas ir tikpat, cik Pļavnieku, Purvciema, Dārzciema, Mežciema un Teikas teritorijas kopā. Un tās ir tikai ganības, neskaitot labturīgai izmitināšanai nepieciešamās telpas, kurām jābūt aprīkotām ar apkures un gaisa dzesēšanas iekārtām. Nezinu, kā jums, bet man pat bail iedomāties, cik maksātu olas, kuru ražošanai vistas turētas telpās ar gaisa kondicionieri.

Pilnīgi nesaistīti ar "Dzīvnieku brīvības" uzsākto krusta gājienu pret sprostos turētu vistu olām Latvijā ar 50 miljonu investīcijām olu rūpnīcā Valkā šobrīd cenšas ienākt ukraiņu uzņēmums "Ovostar". Mēs nevaram nedz noliegt, nedz apstiprināt, ka olu karš varētu būt apmaksāta kampaņa, lai sagatavotu labāku augsni jaunajam tirgus spēlētājam, tomēr jāteic, ka šī ir vienkārši apbrīnojama sakritība.

Nenoliedzami, vistu atbrīvotāju pēdējā laika aktivitātes mainījušas arī manu domāšanu un iepirkšanās paradumus. Ja līdz šim visai nesekoju līdzi tam, kādas olas ielieku iepirkumu grozā, un pārsvarā izvēlējos akcijas preci, tad tagad pirms pirkšanas ļoti rūpīgi izpētu olu iepakojumu. Proti – vēlos būt pilnīgi drošs, ka olas, kuras pērku, dējušas vistas, kas turētas pēc iespējas šaurākos sprostos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!