Foto: Cehs.lv privātais arhīvs

- Labdien! - Nilu no rīta, ienākot domē, sveicināja apsargs. Nils pielika soli.
- Dobrij denj! - sabijies, ka nepiemērotā formā uzrunājis priekšnieku, vēlreiz mēģināja apsargs. Nils pat nepacēla acis.

Iegājis kabinetā, viņš sāpēs saviebās, ieraugot, ka sabiedrisko attiecību speciālists atkal bija atvilcis fotogrāfu un abus kaitinošos spalvu kušķus. Nilam jau no bērnības bija alerģija pret kaķiem. Bija ceturtdiena, tātad nāksies nekam nederīgos ņaudošos izdzimteņus staipīt pa klēpi un lipināt kopā muļķīgas bildītes priekš sociālajiem tīkliem.

- Genādij, lūdzu uz mirkli izejiet no kabineta, caur pulsējošām galvassāpēm izgrūda Nils. Fotogrāfs paņēma padusēs abus matainos un izgāja uzgaidāmajā telpā. Nils aiz viņiem aizslēdza durvis. Kad pēc 20 minūtēm fotogrāfs nervozi klauvēja pie durvīm, Nils palūdza viņu ātri aizbraukt uz Purvciema Maksimu pēc burciņas ievārījuma. Uz fotogrāfa neizpratnes pilno "Kāpēc?" viņš atbildēja ar "Hujāpēc", un fotogrāfs pieņēma, ka šodien strīdēties pretī nevajadzētu. Ielogojies domes datorsistēmā, viņš uzmeklēja Genādija Sergējeviča e-talonu un anulēja to. Vismaz uz dažām stundām būs miers.

Atvēris portatīvo datoru, viņš turpmāko pusstundu šķirstīja e-pastu. Nesen Bolderājā uzceltajā sociālajā mājā iedzīvotāji bija jau trešo reizi mēneša laikā nodevuši metāllūžņos kāpņutelpas ārdurvis. Nils ieķiķinājās. Viņš nespēja dusmoties uz cilvēkiem ar tik radošu pieeju.

Pa iekšējo līniju zvanīja Natālija Fjodorovna. Vaicāja, cik šogad paredzēts tērēt sabiedrisko aktivitāšu nodrošināšanai. Nils lūdza mazliet uzgaidīt. Izņēmis no atvilktnes kalkulatoru, viņš atcerējās pamatskolā populāro joku un uzrakstīja 80085, kas melnbaltajā taisnstūra ekrānā tik amizanti atgādināja vārdu, kas no angļu valodas tulkojas kā "ciči". Nils iespurdzās vēlreiz un ar prieku secināja, ka galvassāpes sāk atkāpties.

- Vot, Natālij, paņem 80085 un pareizini ar astoņi vai deviņi. Es tagad nevaru – šausmīgi daudz darba, Nils nolika klausuli un pašapmierināti atlaidās ar zilu samtu apšūtajā biroja krēslā. Viņš to bija pasūtījis internetā, jo ražotājs tam bija piešķīris nosaukumu "Chief Executive" un slavēja krēslu kā visērtāko no visa produkcijas klāsta. Nils nevarēja noliegt, abas puslodes tanī tik tiešām iegūlās kā mīkstā mākonī.

Savas asprātības pacilāts, Nils izņēma no atvilktnes Barona ielas rekonstrukcijas plānu, saņurcīja to bumbā un ar pieredzējuša basketbolista cienīgu grāciju meta atkritumu urnas virzienā. Papīra bumba atsitās pret malu un atripoja atpakaļ pie viņa kājām. Pacēlis rekonstrukcijas plānu, viņš pārvilka ar zīmuli katru burzījuma līniju un piezvanīja Natālijai.

- Natālij, ienāciet, lūdzu, pie manis. Jā. Jā. Steidzami. Jums jau šodien jānogādā sūtījums Rīgas siltumam. Esmu plānā norādījis maināmo siltumtrašu vietas. Mhm. Nekavējoties, Natālij. Paldies!

Pēc mirkļa atvērās durvis un ienāca Natālija Fjodorvna. Nesakot ne vārda, viņa paņēma saņurcīto papīra lapu un devās ārā no kabineta, bet durvīs apmainījās ar Genādiju, kurš steigā nosvīdis, bija nupat pārradies no veikala ar ievārījuma burciņu rokās.

- Genādij, nu tad beidzot. Kur jūs tik ilgi?
- Mans e-tal...
- Mhm, jā, izstāstīsiet rīt, kad fotogrāfēsimies. Šodien nekādīgi nevaru, šausmīgi steidzami mainījušies plāni. - Nils izgrūda Genādiju Sergējeviču pa durvīm un, priecīgi grozot rokās zemeņu ievārījuma burciņu, apsēdās pie datora.

Atvēris 200 tūkstošus euro vērto portālu Riga.lv, viņš ielogojās tā administrācijas panelī. Pagriezis pret sevi burciņas etiķetes aizmuguri, viņš sāka norakstīt ievārījuma sastāvu. Nils bija izlēmis šo rakstu saukt "Kā ātri un vienkārši pagatavot zemeņu ievārījumu?" un vēlējās to paspēt nopublicēt līdz darba dienas beigām. Galvas sāpes un īgnums bija pazudušas pavisam. Intensīvas un produktīvas darba dienas vienmēr uzlaboja jaunā un daudzsološā mēra garastāvokli.

https://twitter.com/nilsusakovs/status/750286946510004224

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!