Ievadā vēlos paskaidrot, ka pētnieki izdegšanas sindromu definē kā fiziskā un garīgā izsīkuma stāvokli, kas ir sekas ilgstošai emocionālai nelabsajūtai.
Ko tas nozīmē praksē? Tā dēļ zūd efektivitāte – no vienas puses, darbinieki strādā garas darba stundas, taču, no otras, rezultātu nav. Attiecīgi runa nav tikai par sabiedrības emocionālo un fizisko labsajūtu, bet arī biznesa vides konkurētspēju kopumā.
Zaudētie tūkstoši un miljoni
Darbinieku izdegšana un tās dēļ samazinātā darba produktivitāte ir aktuāla problēma visā attīstītajā pasaulē. Šī gada Kembridžas Universitātes pētījums par darbinieku motivāciju un labsajūtu liecina, ka aptuveni puse no Eiropas valstīs un ASV strādājošajiem, kuru iesaiste darbā ir augsta, ir gatavi atstāt savu darbavietu tieši tādēļ, ka jūtas izsmelti un izdeguši.[1]
Tas nozīmē ne tikai zemāku produktivitāti, bet arī risku, ka izdegšanas dēļ darbinieki daudz biežāk būs spiesti ņemt tā saukto slimības lapu, bet darba devējam būs jālemj – pieņemt darbā vēl vienu cilvēku vai sadalīt pienākumus pārējiem. Piemēram, Vācijā profesionālā izdegšana uzņēmumiem izmaksā deviņus miljardus eiro gadā. Ja darbinieks profesionālās izdegšanas dēļ vairs nespēj veikt darba pienākumus, viņa tiešās un netiešās aizvietošanas aptuvenās izmaksas ir šī darbinieka sešu līdz deviņu mēnešu algas apmērā.[2]
Otrkārt, viena darbinieka izdegšanas dēļ tiek radīta papildu slodze un stress pārējiem, ja viņa darbi tiek pārdalīti. Stress ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc tieši motivētākie un atbildīgākie darbinieki var saskarties ar izdegšanu un produktivitātes samazināšanos.
Puse strādājošo cieš no stresa
Jautājumā par izdegšanu un pārlieku lielu stresu darbavietā Latvija īpaši neatšķiras no citām pasaules valstīm. Jaunākie "Kantar TNS" pētījuma rezultāti par darbinieku labsajūtu Latvijā liecina, ka teju puse jeb 42% mūsu valstī strādājošo cilvēku uzskata, ka viņu darba devējs nav darījis pietiekami, lai novērstu nevajadzīgu stresu darbavietā.
Tas nozīmē, ka uzņēmumiem, jo īpaši tādiem, kuros strādā vairāk nekā 250 darbinieku, būtu jāpiedomā, kā mazināt nevajadzīgu stresu darbavietā. Saskaņā ar aptauju tieši lielajos uzņēmumos nodarbinātie salīdzinoši biežāk uzsver, ka darba devējs nav darījis visu nepieciešamo, lai risinātu šo problēmu. Turklāt šīs grupas darba ņēmēju īpatsvars pēdējos gados ir nozīmīgi palielinājies.
Ko darīt?
Es ticu, ka palīdzēt var darba devēju izglītošana. Pirmais solis šajā gadījumā ir runāt par to, cik daudz naudas lielāki vai mazāki uzņēmumi iztērē vai neiegūst nākotnes nopelnīto naudu, ja darbinieki ir izdeguši un strādā neproduktīvi. Šajā gadījumā nākamais likumsakarīgais solis darba devējiem ir īstenot aktivitātes, kas samazina izdegšanas riskus, sekmējot stresa noturības un motivācijas paaugstināšanos.
To ir iespējams panākt, īstenojot dažādas aktivitātes, piemēram, veicot darba vides izvērtējumu, lai saprastu, kā mazināt stresa radīto negatīvo ietekmi, sekmējot darbinieku veselīgu dzīvesveidu, atbalstot sporta iespējas u. tml. Visbiežāk problēma ir tā, ka vadītāji vai nu nezina, vai arī nepievērš pienācīgu uzmanību tam, ka viņu padotie cieš no stresa, tāpēc pirmais solis būtu sarunāties un atrast veidus, kā izprast darbinieku pašsajūtu, pirms viņi ir saskārušies ar veselības traucējumiem vai nolēmuši izvēlēties citu darba devēju.
[1]https://www.cam.ac.uk/research/news/many-highly-engaged-employees-suffer-from-burnout
[2]https://www.cam.ac.uk/research/news/many-highly-engaged-employees-suffer-from-burnout