Foto: LETA
Uz valsti, kuru mēdz dēvēt par uzlecošās saules zemi, – Japānu – šonedēļ vizītē bija devies Ministru prezidents Māris Kučinskis un plaša Latvijas uzņēmēju delegācija. Uzreiz jāteic – šī vizīte nebija nejauša vai negaidīta, bet gan likumsakarīgs solis mūsu valsts veiksmīgas turpmākās ekonomiskās attīstības veicināšanai.

Japāna ir Latvijas otrais lielākais tirdzniecības partneris Āzijā. Latvijas eksporta apjoms uz Japānu pakāpeniski pieaug, 2016. gadā tas palielinājās par 10 miljoniem eiro, salīdzinot ar 2015. gadu, sasniedzot 48,5 miljonus eiro. 2017. gada pirmajā pusgadā tirdzniecības apgrozījums ar šo Āzijas valsti ir pieaudzis par 9,7%.

Latvijas ekonomikas izaicinājums globālajā vidē ir ilgtspējīga izaugsme, tostarp integrācija globālo korporāciju vērtību ķēdēs. Globālā ekonomika un attiecīgi arī reģionālā un nacionālā ekonomika šobrīd atrodas izaugsmes trajektorijā. Saskaņā ar dažādām prognozēm izaugsmes trajektorijas saglabāšanās ir gaidāma vēl tuvākos 3–5 gadus, kas iezīmē pozitīvu perspektīvu, vērojot Latvijas tautsaimniecības attīstības rādītājus un tendences. Vienlaikus Latvijas tautsaimniecības lielākais izaicinājums ir ekonomiskās struktūras transformācija, kur tehnoloģiskajam progresam attiecībā uz darba ražīguma celšanu būs izšķiroša loma tautsaimniecības ilgtspējīgā attīstībā. Pasaulē zināmā mērā veidojas jauna "pasaules kārtība", kur caur valstu divpusējo attiecību prizmu ne tikai starp valstīm, bet starp valstīm un starptautiskām multinacionālām korporācijām veidojas "uzvarētāji/ zaudētāji" gan inovācijas vērtību ķēdēs, gan tirdzniecības kontekstā. Tāpēc esam ieinteresēti stiprināt Latvijas un Japānas uzņēmēju sadarbības saiknes.

Latvijas tautsaimniecība ir cieši integrēta starptautiskajos tirgos. Tāpēc jaunu konkurētspējas priekšrocību veidošanā Latvijai ir jāpielāgojas globāliem izaicinājumiem. Šobrīd valdība kopā ar komersantiem intensīvi sadarbojas ar dažādām globālajām korporācijām, lai padziļinātu Latvijas komersantu integrāciju globālajās piegādes un ražošanas ķēdēs, kur gala produkta ražošanai svarīga ir izcilība visos ražošanas posmos un līmeņos, piegādātāju un sadarbības partneru kompetence un inovācijas kā saistītajās nozarēs, tā arī dažādos reģionos.

Šajā kontekstā pašreiz viens no Latvijas izaicinājumiem ir transporta un loģistikas piedāvājuma diversifikācija un jaunu tirgu piesaiste. Latvijas priekšrocības reģionā ir tās spēja efektīvi apkalpot tranzīta plūsmas, gan ostās, gan pa dzelzceļu, gan arī aviācijā, nodrošinot klientiem multimodālus transporta risinājumus ar Ziemeļeiropu, Krieviju un NVS valstīm. Esot Eiropas Savienībā (ES), varam nodrošināt efektīvāko preču uzglabāšanu un distribūciju Baltijas un Skandināvijas valstīs. Savukārt, esot tiešā tuvumā Krievijai, varam nodrošināt izdevīgu Japānas preču glabāšanu pirms to piegādēm uz Krieviju, tādējādi Japānas uzņēmēji ietaupītu izmaksas preču glabāšanas, distribūcijas pakalpojumiem, muitas un nodokļu jautājumiem, kā arī formalitātēm. Attiecībā uz Japānas kravu konsolidāciju un tālāku distribūciju ir skaidras ciešākas sadarbības iespējas kravu konsolidācijas centru izveidošanai Rīgas brīvostā, kur partnerībā ar Japānas komersantiem veidot kopprojektus. Tieši tāpēc jāskata Latvija kā centrs Japānas preču izplatīšanai Ziemeļeiropā.

Tāpat jāmin, ka Rīga var kalpot kā tūrisma plūsmu savienotājpilsēta, tādējādi uzlabojot arī mūsu valstu cilvēku zināšanas un sniedzot jaunu pieredzi par abpusējas sadarbības iespējām. Pasažieru skaita palielināšanai Latvijas un Japānas institūcijām un tūrisma aģentūrām ir jāuzsāk kopīgs darbs pie pievilcīgu tūrisma produktu izstrādes, kur, organizējot Japānas un Baltijas valstu tūrisma nozares kontaktbiržas ar Japānas tūrisma uzņēmējiem, profesionālajām asociācijām un medijiem, varam straujāk sekmēt mūsu kultūras produktu mijiedarbību.

Japānas kontekstā arī jārunā par Latviju kā inovāciju platformu, magnētu Ziemeļeiropā. Ņemot vērā digitalizācijas straujo attīstību un tās tiešo ietekmi uz produktivitāti, jau šobrīd pasaulē saskaramies ar izaicinājumiem, kas saistīti ar lēno darbaspēka produktivitātes pieauguma tempu (1–2% pieaugums gadā), sabiedrības novecošanos, kvalificētu darbinieku trūkumu utt.

Tieši šie iemesli ir pamudinājuši Latvijas valdību izstrādāt datos balstītas nācijas konceptu, kura trīs pamatprincipi ir – brīva pieejamība publiskajiem datiem, sabiedrības izglītošana un iesaistīšana caur atvērtajiem datiem un inovatīvu produktu izstrāde, tostarp izmantojot publiskos pakalpojumus kā pilotpoligonu produktu aprobācijai. Koncepts arī paredz inovatīvu produktu inkubēšanu, izmantojot publiskos pakalpojumus un procesus kā platformu, kur publiskais sektors sadarbībā ar privāto sektoru proaktīvi risina šodien aktuālu problēmu un viens no galvenajiem priekšnoteikumiem produkta kopīgā izstrādē ir tā eksportspējas nodrošināšana.

Šī koncepta izstrādē bija ļoti cieši iesaistītas arī augstākās izglītības institūcijas, definējot Latvijas konkurētspējas priekšrocības globālā tirgus ietvarā, un kā neatņemamu sastāvdaļu tehnoloģiskās revolūcijas ietvarā esam definējuši mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās kompetences. Tieši šajās tehnoloģijās mēs saskatām lielāko iespēju izveidot ievērojamu grūdienu ekonomikas izaugsmei, būtiski palielinot darbaspēka produktivitāti un samazinot nepietiekošā darbaspēka piedāvājuma spiedienu. Latvijas zinātnieki un komersanti jau šodien veido pasaules līmeņa risinājumus kvantu skaitļošanas, datorredzes un mūsdienu valodu tehnoloģiju jomās, kas saņēmuši pasaules vadošo ekspertu atzinību.

Nevar arī nepieminēt, ka ar savu labi izglītoto darbaspēku finanšu un banku jomā, IT pieejamību un arī tiesisko atbalstu Latvija spēcīgi piesaka sevi globālajā tirgū finanšu tehnoloģiju jomā. Šis jautājums ir kļuvis vēl aktuālāks, cieši sekojot līdzi Lielbritānijas izstāšanās procesam no ES. Šobrīd Latvijā izstrādājam progresīvu nozares normatīvo regulējumu, kurā plānots aptvert visus tirgus dalībniekus, radot normatīvo regulējumu arī kredītprasību izvietošanai un administrēšanai kopfinansējuma platformās, kur skaidri definēs prasības dažāda veida platformām, līdz ar to Latvija var kļūt par labas prakses piemēru Eiropā, kur joprojām daudzās valstīs darbs pie normatīvā regulējuma izstrādes šajā jomā nav pat uzsākts.

Kā redzams, mums ir, ko piedāvāt Āzijas reģionam, tostarp Japānai, un ir jāstrādā, lai to tiešām īstenotu, veicinot kopējo valsts attīstību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!