Iebildumi ir dažādi – sākot no nezinātniskiem apgalvojumiem, ka priedes vienmēr sekmīgi iespējams atjaunot pēc izlases cirtēm, un beidzot ar visai antikapitālistiskiem aicinājumiem nepieļaut, ka mežu īpašnieki domā saimnieciskās kategorijās, meklē izdevīgākos saimniekošanas modeļus un vēlas gūt peļņu. Tas, ka ar peļņu jāstrādā lauksaimniekiem vai pārtikas ražotājiem, ir normāli, bet mežu nozarei – nē!
Grozījumu izstrādi aizsāka 2016. gada jūnijā Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas izvirzītais uzdevums "izvērtēt meža apsaimniekošanu regulējošo normatīvo aktu efektivitāti un ietekmi uz mežsaimniecības ekonomisko dzīvotspēju salīdzinājumā ar citām valstīm, kurās ir līdzvērtīgs vai lielāks meža audzēšanai izmantojamās zemes īpatsvars un kokrūpniecības potenciāls, lai samazinātu administratīvo slogu un uzlabotu kopējo meža nozares konkurētspēju un ilgtspējīgu attīstību, un sagatavot priekšlikumus normatīvo aktu efektivitātes uzlabošanai".
Pildot šo uzdevumu, Zemkopības ministrija sadarbībā ar zinātniekiem un meža nozares pārstāvjiem izvērtēja esošo situāciju un zinātniskos pētījumus. Rezultātā tika izstrādāti priekšlikumi veikt grozījumus divos Ministru kabineta noteikumos.
Jāpiebilst, ka iecerētajos grozījumos nav paredzēts nekas tāds, ko jau nebūtu ieviesušas Ziemeļeiropas valstīs, kurām parasti ļoti gribam līdzināties. Piemēram, Somijā 2014. gada 1. janvārī tika pieņemtas Meža likuma izmaiņas, ar kurām tika atcelti galvenās cirtes (meža atjaunošanas cirtes) vecuma ierobežojumi. Kā galveno ieguvumu somu kolēģi min konsultāciju un meža pārvaldības nozīmes palielināšanos, kā arī straujo investīciju vides uzlabošanos un investīciju palielināšanos nozarē.
Zviedrijā galvenā cirte pieļaujama pēc audzes kvantitatīvās gatavības sasniegšanas. Šādu audžu galvenās cirtes parametri ir zemāki par Latvijā ierosinātajiem. Arī Igaunijā galvenās cirtes mērķa caurmēri ir noteikti zemāki nekā Latvijā - priedei 28 cm (Latvijā ierosināti 30 cm), eglei – 26 cm, bērzam – 26-18 cm (Latvijā 25 cm).
Lai gan kaimiņu valstīs normatīvie akti jau ir liberālāki, tomēr tas nenozīmē, ka tur būtu palielinājušies ciršanas apjomi. Taču meža īpašniekam tiek dota brīvība izvēlēties labāko meža audzēšanas alternatīvu.
Visiem mūsu valstī paredzētajiem grozījumiem ir savs pamatojums. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas ierobežotās saimnieciskās darbības joslā (līdz 5 km no Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta līnijas) pašlaik ir atļautas citu valdošo koku sugu kailcirtes līdz 2 ha platībā, izņemot priedi. Pieredze un pētījumu rezultāti liecina, ka priedei, kas ir saulmīļu koku suga, bieži vien ir grūti atjaunoties teritorijās, kurās tiek veiktas izlases cirtes. Tur bieži neveidojas spēcīga priežu paauga, to izkonkurē virši, graudzāles, avenes un lazdas. Šī iemesla dēļ priežu audžu saglabāšanās dēļ nepieciešams noteikt citus normatīvos regulējumus, tajā skaitā pieļaujot neliela izmēra kailcirtes. Igaunijas pieredze liecina, ka 2 ha kailcirtes priežu mežos kāpās nerada erozijas draudu palielināšanos, bet sekmē priežu audžu atjaunošanos.
Savukārt, veicot izmaiņas galvenās cirtes caurmēru skaitliskajās vērtībās pēc valdošās koku sugas, meža īpašniekam tiek sniegta plašāka iespēja noteikt dažādus meža apsaimniekošanas mērķus, dažādot meža apsaimniekošanas režīmus, kā arī paaugstināt meža apsaimniekošanas efektivitāti. Salīdzinot ar Igauniju, Zviedriju un Somiju, Latvijā noteiktie galvenās cirtes parametri (galvenās cirtes caurmērs un vecums) ir lielāki. Tas nozīmē, ka investīcijām meža apsaimniekošanā ir lēnāka finanšu aprite un līdz ar to zemāka vērtība. Citiem vārdiem sakot, investīciju vide kaimiņu valstīs meža īpašniekiem un investoriem ir labvēlīgāka, kas viņiem dod priekšrocības konkurencē.
Tāpat grozījumi paredz veicināt meža atjaunošanu ar augstvērtīgu stādāmo materiālu. Līdzšinējā privāto mežu apsaimniekošanas prakse liecina, ka bieži vien pēc skujkoku audžu nociršanas dabiskās atjaunošanās rezultātā saaug mīkstie lapu koki, kā rezultātā Latvijā samazinās skujkoku audžu īpatsvars. Mēs riskējam pazaudēt piejūras teritorijām raksturīgās priedes. Arī no ekonomiskā viedokļa skujkoku un bērzu audzes ir visvērtīgākās, un to īpatsvara samazināšanās nozīmē ienākumu un meža vērtības samazināšanu nākamajām paaudzēm. Tāpēc nepieciešams sekmēt meža īpašnieku izvēli par labu šo koku sugu audzēšanai.
Noteikumu grozījumiem būs liela, sinerģiska ietekme uz meža nozari kopumā. Grozījumi nodrošinās iespēju pārējo meža apsaimniekotāju mežos (aprēķinos nav iekļauti valstij piederošie meži) meža kapitālvērtību palielināt par 440 miljoni eiro (no 5 līdz 5,440 miljardiem eiro) ar nosacījumu, ka tiek veikta mērķtiecīga meža atjaunošana ar saimnieciski vērtīgām koku sugām un intensificēta meža apsaimniekošana. Ja meža atjaunošanā lielā daļā privāto īpašumu turpināsies atjaunošana, izmantojot saimnieciski mazāk vērtīgas koku sugas, tad meža kapitālvērtība turpinās samazināties, kas nav vēlams.
Normatīvo aktu izmaiņu rezultātā ikgadējais tīro ienākumu gūšanas potenciāls palielināsies par 12 miljoniem eiro gadā. Veicot galveno cirti regulējošo normatīvu izmaiņas un īstenojot mērķtiecīgas meža atjaunošanas politiku, ilgtermiņā samazināsies ciršanas apjomi, bet palielināsies to vērtība.
Prognozēts, ka ikgadējie, ilgtspējīgiem principiem atbilstošie ciršanas apjomi pieaugs aptuveni par 0.5 miljoniem m3, kas radīs meža nozares nodarbinātības pieaugumu un eksporta apjomu palielināšanos. Tiks saglabāta meža nozares konkurētspēja attiecībā pret Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm.
Ieguvēja būs arī sabiedrība - tiek lēsts, ka, palielinot ciršanas apjomus par 0,5 miljoniem kubikmetru, tiks radītas aptuveni 2000 darba vietu mežizstrādes, kokapstrādes, meža atjaunošanas un kopšanas darbu veikšanai.
Intensīvāka saimniekošana nodrošinās papildu oglekļa uzkrāšanu koku stumbros, tādā veidā mazinot klimata pārmaiņas ilgtermiņā.
Protams, sabiedrība vēlas zināt, kā grozījumi ietekmēs vidi. Iebildumi izskan lielākoties no nevalstiskajām vides aizsardzības organizācijām, kas kā galvenos riskus min mežaudzes struktūras vienkāršošanos, viendabīgumu, lielāku koku pieejamības samazināšanos, kas rada negatīvas sekas dobumperētājiem un putniem, kas būvē lielas ligzdas. Tomēr pētījumu rezultāti liecina, ka resno dimensiju koku īpatsvars ir lielāks tieši mākslīgi veidotās viena vecuma audzēs. Līdzšinējā ekoloģisko koku saglabāšanas prakse nodrošina arī lielu dimensiju iepriekšējās ģenerācijas koku saglabāšanos nākotnē. Savukārt galvenās cirtes mērķa caurmēra samazināšanas rezultātā resno stumbru īpatsvars nedaudz saruks, bet tas joprojām būs lielāks par resno stumbru īpatsvaru dabiskās, cilvēka saimnieciskās darbības neietekmētās audzēs.
Nevalstiskās vides aizsardzības organizācijas uztrauc arī traucējuma pieaugums. Izpētīts, ka prognozētais ciršanas apjomu pieaugums ir aptuveni 10% no ikgadējā ciršanas apjoma (aptuveni 1670 ha). Ilgtspējīgā galvenās cirtes platība pašreizējā normatīvo aktu regulējuma apstākļos ir 2,006% no kopējās privātajām un juridiskajām personām piederošās meža platības. Ierosināto normatīvo aktu izmaiņu gadījumā tā pieaugtu par 0,05%, tātad aptuveni līdz 2,06%. Ņemot vērā putnu ligzdošanas perioda attiecībās pret visu gadu, kad tiek veikta mežizstrāde, putnu ligzdošanas periodā tiktu ietekmēti 0,5% no privātajām un juridiskajām personām piederošajām platībām.
Tika veikta arī mežaudžu vecumstruktūras analīze, lai noskaidrotu, vai vecāku mežu īpatsvars (virs 60 - 70 gadiem) samazināsies. Rezultāti liecina, ka, ieviešot piedāvātos grozījumus, galvenās cirtes parametrus audzes sasniegs vecumā virs 60 gadiem (priedei intervālā no 74-88 gadiem, eglei 63-73 gadiem, bērzam 60-64 gadiem). Tātad pamatā netiks cirstas jaunākas audzes. Šobrīd Latvijā ir izveidojies ievērojams galvenās cirtes vecumu sasniegušo audžu uzkrājums, kuras netiek cirstas. Privātajos un juridiskajām personām piederošajos mežos katru gadu uzkrājums palielinās aptuveni par 2 miljoniem m3, galvenokārt uz mīksto lapkoku audžu rēķina. Normatīvo aktu izmaiņas nenozīmē obligātu audžu nociršanu, tiklīdz sasniegts galvenās cirtes mērķa caurmērs, bet gan meža īpašnieka izvēles brīvību cirst audzi tad, kad tas ir visizdevīgāk.
Attiecībā uz mežu fragmentācijas palielināšanos (dzīvotņu un populāciju fragmentācija (izolētības palielināšanās, sugu areāla samazināšanās, biotopu pašregulācijas ietekmēšana), ekspansīvu sugu savairošanās, palielināts plēsonības spiediens) jāatzīmē, ka galvenās cirtes mērķa caurmēra izmaiņas neskar esošo, atbilstoši normatīvajiem aktiem izveidoto īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un mikroliegumu tīklu, kā arī galvenās cirtes platība ierosināto izmaiņu gadījumā pieaugtu nebūtiski.
Zinātnieki savus argumentus ir pateikuši, un nav nozīmīgu iemeslu, lai grozījumus nevirzītu uz Ministru kabinetu. Izņemot tradicionālo – labāk neko nedarīt, ka tik kas nenotiek. Taču ar tādu filozofiju tiek bruģēts ceļš uz atpalikšanu gan no Somijas un Zviedrijas, gan Igaunijas un citam valstīm.