Foto: Publicitātes foto
Pirmsvēlēšanu maratonā tīkotāji uz vietām Saeimā cenšas uzspodrināt savas spalvas, neaizmirstot palepoties pat ar saviem pārdesmit gadus veciem panākumiem, tajā pašā laikā cenšoties neveiksmes noklusēt.

Taču uzņēmējdarbības rādītāji runā paši par sevi, parādot, kuriem kandidātiem, kuri agrāk pieteikuši sevi uzņēmējdarbībā amatpersonas vai dalībnieka statusā, saimniekošana padodas, bet kuriem ir gribēšana, taču, iespējams, nav pietiekošu kompetenču, lai uzsāktās ieceres realizētu.

Jo pieredzējušāks politiķis, jo sakārtotāks bizness

Analizējot Kandidatiuzdelnas.lv izlasē iekļauto lielo un mazo partiju līderus (kopā 256 kandidātus jeb 22% no visiem kandidātiem), Lursoft secinājis, ka aktīvāki biznesā ir jaundibināto partiju kandidāti. Savukārt Saeimas kandidāti, kuri politikā darbojas jau ilgāku laika periodu un pēdējos gados bijuši arī deputāta statusā, ir padomājuši par savas uzņēmējdarbības sakārtošanu, vairumā gadījumu uzņēmumu daļas pārrakstot uz savu radinieku vārdiem. Jāpiebilst, ka panākumi uzņēmējdarbībā, tāpat arī prasmes tikt galā ar neveiksmēm, noteikti ir viens no faktoriem, kuru var ņemt vērā, izvēloties, par kuru sarakstu atdot savu balsi Saeimas vēlēšanās, jo fakts, ka persona pie pirmajām neveiksmēm savu uzņēmumu likvidē, lai tā vietā reģistrētu jaunu, var liecināt par nepastāvīgumu un nestabilitāti lēmumu pieņemšanā.

Jāteic, ka patlaban pēc vietas Saeimā tīko ne tikai personas, kurām aiz muguras ir jau vairāki likvidēti uzņēmumi, bet arī kandidāti, kuri patlaban ir maksātnespējīgu uzņēmumu īpašnieki vai vadītāji. Piemēram, Jaunās konservatīvās partijas kandidātu vidū maksātnespējīgs patlaban ir Aigara Zīmeļa SIA BŪVTEKS, kā arī Krišjānim Feldmanam daļēji piederošais SIA Transimpex, kura maksātnespēju savulaik mudinājis ierosināt pats K. Feldmans. Tāpat maksātnespējīgie uzņēmumi atrodami arī Vienoti Latvijai, Vienotība un Zaļo un Zemnieku savienības kandidātu pārraudzīto firmu vidū.

Piemēru nerāda

No Saeimas tribīnes bieži vien izskan viedoklis, ka Latvijā nepieciešams attīstīt ražošanu, taču, izpētot, kurās nozarēs visbiežāk savu biznesu attīsta potenciālie deputāti, redzams, ka vairumā gadījumu priekšplānā tomēr izvirzījušās dažādas pakalpojumu nozares, kā, piemēram, konsultēšana komercdarbībā un vadībzinībās, juridiskie pakalpojumi un arī nekustamo īpašumu izīrēšana un pārvaldīšana. Tiesa gan, dažādu partiju vidū populārākās darbības nozares atšķiras. Tā, piemēram, kamēr ceturtā daļa no Latvijas attīstībai kandidātiem piederošajiem uzņēmumiem saistīti ar juridisko pakalpojumu sniegšanu, Latvijas Krievu savienības kandidātu vidū vairāk nekā 28% nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, savukārt No sirds Latvijai un Vienotības kandidātiem piederošie uzņēmumi teju katrs darbojas citā sfērā, līdz ar to šo abu politisko spēku uzņēmumiem nav izteiktu līdernozaru.

Labākie rezultāti - ražošanas sfēras uzņēmumiem

Lai gan ievērojama daļa partiju līderiem piederošo uzņēmumu par pamatdarbības sfēru izvēlējušies dažādas pakalpojumu nozares, Lursoft secinājis, ka labākos finanšu rādītājus vairumā gadījumu tomēr uzrādījuši to deputātu kandidātu uzņēmumi, kas darbojas ražošanas sfērā. No uzņēmējdarbības sekmju viedokļa atzinīgi vērtējams zemkopības ministram Jānim Dūklavam (ZZS) piederošā uzņēmuma SIA Piebalgas alus sniegums, kas no visiem pētījumā aplūkotajiem deputātu kandidātu uzņēmumiem parādās gan kā lielākais darba devējs (75 darbinieki), gan 2013.gadā uzrādījis arī lielāko apgrozījumu - 3,1 milj. EUR. Savukārt augstāko peļņu guvusi Visu Latvijai!-TB/LNNK līderim Jurim Cīrulim piederošā ZS Mežacīruļi (245,5 tūkst. EUR).

Vērtējot, kuri partiju līderiem piederošie uzņēmumi pērn spējuši sasniegt augstāko apgrozījumu un peļņu uz vienu darbinieku, noteikti jāizceļ No sirds Latvijai. Lai gan partijas līderiem pieder vien uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi uzņēmumi, to vidējais apgrozījums pēc Lursoft aprēķiniem uz vienu darbinieku 2013.gadā bijis 105,793 tūkst. EUR, bet peļņa - 6,168 tūkst. EUR. Jānorāda, ka izcilais rādītājs lielā mērā panākts, pateicoties Aivara Meijas gaļas pārstrādes uzņēmumam SIA VILATTRANS, kas pagājušajā gadā strādājis ar 3 milj. EUR apgrozījumu un guvis 173,4 tūkst. EUR peļņu.

Vienlaikus jāteic, ka ne visu partiju līderu uzņēmumi strādājuši vienlīdz veiksmīgi, jo gan Vienoti Latvijai, gan arī Latvijas Krievu savienības līderiem piederošie uzņēmumi pērn uz vienu darbinieku uzrādījuši nevis peļņu, bet gan zaudējumus, piedevām Latvijas Krievu savienības līderu uzņēmumu vidējie zaudējumi uz vienu darbinieku pērn palielinājušies par vairāk nekā 7 tūkst. EUR.

Pētījums sagatavots, izmantojot Lursoft datu bāzēs Internetā pieejamo informāciju (avots: www.lursoft.lv, dati uz 31.08.2014.)

Pētījumā apskatītas 4 lielās un 6 mazās partijas un to kandidāti, kuriem pēc līdzšinējām prognozēm un aptaujām pastāv vislielākā iespēja 12.Saeimas vēlēšanās pārvarēt 5% barjeru, kā arī jaunie politiskie spēki, kuri pēc pēdējiem reitingiem sasnieguši 1%.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!