Foto: RIA Novosti/Scanpix
Rīgas Pedagoģijas un Izglītības vadības akadēmija (RPIVA) uz šo brīdi ir vienīgā vērā ņemamā izglītības iestāde, kura pietiekamā skaitā sagatavo kvalificētus pirmsskolas pedagogus. Sekojot līdzi publiskajā telpā izskanējušajiem argumentiem par un pret plānotajām reformām pedagoģijas izglītības jomā, kuras faktiski paredz RPIVA likvidēšanu, studiju programmas pārceļot uz citām augstskolām, kā vairāku bērnu dārzu vadītāja meklēju drošības sajūtu, ka ministrijas ierēdņi ir labi izpratuši situāciju un paredzētie risinājumi īstenojot reformas nodrošinās gan pirmsskolas pedagogu ataudzi, gan kvalificētu sagatavošanu. Tomēr jāsecina, vismaz pašlaik šo drošības sajūtu neatrodu.

Pašlaik Latvijā 650 bērnudārzus apmeklē vairāk nekā 90 000 audzēkņu. Ja raugāmies uz pirmsskolas pedagogu skaitu pēc vecuma struktūras, tad ir skaidrs, ka tuvāko 10 gadu laikā no darba tirgus izies aptuveni 4 000 pedagogu, kuri būs sasnieguši pensijas vecumu.

Tas nozīmē, ka ik gadu ir jāsagatavo vismaz 400 kvalificētu pirmsskolas pedagogu paaudžu maiņai, kura pašlaik norit pilnā sparā. Kā vadītājai, man ir nepieciešama drošības sajūta, gan par šī procesa nepārtrauktību, gan par to, ka jaunie pedagogi, kuri ienāks bērnudārzā, var augstā līmenī strādāt ar bērniem.

Kāda ir situācija šobrīd? Tikai Rīgā vien tekošās pirmsskolas pedagogu deficīts vidēji svārstās no 70 – 80 vakancēm. Visā Latvijā šis skaitlis ir lielāks. Daudzviet pedagogi turpina darbu arī pēc pensionēšanās vecuma. Viņus nelaiž prom, jo nav kas nāk vietā. RPIVA ir sasniegusi līmenī, kas vieš cerības. 2016 gadā diploma saņēma kopumā 430 speciālisti. Esošais studentu skaits un pieprasījums ļauj cerēt, ka mēs varam tuvākajos 10 gados sagatavot pietiekamu pedagogu skaitu paaudžu maiņai. Tas ir panākts gan ar mūsdienīgām un kvalitatīvām studiju programmām, gan ar akadēmijas uzkrāto pieredzi un izpratni par nozares vajadzībām, gan ar studentiem pieejamo cenu politiku, jo nav noslēpums – bērnudārza pedagogs nav tā vislabāk apmaksātā profesija.

Jārunā arī par pašām programmām. Pēdējos 15 vai mazliet vairāk gadus akadēmija bijusi viennozīmīgs līderis pirmsskolas pedagogu sagatavošanā. Piemēram, pamats kompetencēs balstītajam izglītības modelim - integrētā pieeja mācību procesam, ar kuras ieviešanu skolās mēs esam tikai ceļa sākumā, bērnudārzos tiek praktizēta. Tas bijis iespējams lielā mērā pateicoties tieši RPIVA, kura šo virzienu studiju programmās attīsta jau kopš 2000 gada.

Atgriežoties pie ieceres šo institūciju zibens tempā likvidēt rodas jautājums – ārpus mierinošajiem lozungiem, ka "nekas jau nemainīsies" un "konsolidējot viss tikai paliks labāk", kādi ir ministrijas argumenti attiecībā uz pirmsskolas pedagogu sagatavošanas procesu?

Kas ļauj domāt, ka Latvijas Universitātes vadībai šī joma būs tik pat liela prioritāte, cik tā ir RPIVA vadībai? Vai ir modelēts kā izmainīsies studētgribētāju skaits brīdī, kad studiju maksa pieaugs līdz LU cenu līmenim un kādas konsekvences tas radīs attiecībā uz vakancēm bērnudārzos tuvākajos gados?

RPIVA ir kompakta, specializēta augstskola, kura lieliski tiek galā ar nozares izaicinājumiem, vismaz cik tas attiecas uz pirmsskolas pedagogu sagatavošanu.

Pirmsskolas speciālistu sagatavošanā nekādas pārprodukcijas nav, tieši otrādāk – speciālistu pat trūkst. Es domāju, man piekritīs lielākā daļa bērnudārzu vadītāju - brīdī, kad ir tik svarīgi nodrošināt paaudžu maiņu bērnudārzos, jaukt ārā sistēmu, kura labi strādā un nodrošina rezultātu, ir neprāts.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!