Rosības rezultāts izrādījās sabiedrībai kopumā nederīgs un, kas politiķiem ir visļaunākais, pat vienaldzīgs. Aprija dārgo, nodokļu maksātāju atalgoto, darba laiku un resursus. To likumdevējiem pietrūka, lai, piemēram, rūpīgāk sagatavotu Būvniecības likumu. Vai nodrošinātu elektrības rēķinu kompensēšanas mehānismu mazturīgajiem - tā tika sabotēts valdības solījums laikā uzsākt elektroenerģijas tirgus liberalizāciju. Protams, diez vai tad Saeima izpelnītos elektorāta uzrravas un pateicības manifestācijas, taču Latvijas ekonomika kļūtu kaut par nieku efektīvāka.
Amizantākais man šķiet tas, ka likumdevēju lolotās ieceres nespēj nodrošināt pat galveno funkciju - nodrošināt priekšrocības cīņā par varu. Kaut vai tikai pagarinot vēlētājiem uzrādāmo partijas labo darbu sarakstu. Valsts varas īstenotāji publikai šķiet apņēmīgi un efektīvi savu savtīgo interešu īstenošanā, bet ar šādiem likumdošanas "čikiem" viņi atklājās kā savu iedomu un iegribu pasaulītē iekapsulējušies dekadentiski dīvaiņi. Tāpēc vēlos lieku reizi Tev, lasītāj/vēlētāj, atgādināt Pilsonības likuma grozīšanas epopeju, ko 2012./2013. gadā stimulēja "Vienotības" rožainās ilūzijas paplašināt savu ārpusvalsts elektorātu.
"...un visi balsos par mums!"
Iecerēto likuma izmaiņu galvenais mērķis bija atjaunot kara laika bēgļu un viņu pēcnācēju tiesības iegūt Latvijas Republikas pilsonību papildus jau mītneszemēs iegūtai. (Rūpes par nesen izceļojušajiem tautiešiem un viņu bērniem likuma projektā uzradās vēlāk.) Pirms tam 1994.gadā pieņemtais Pilsonības likums deva Rietumu latviešiem iespēju reģistrēties dubultpilsonībai tikai līdz 1995.gada 1.jūlijam. To izmantoja ap 20 tūkstošiem cilvēku. Citiem, kuri pēc tam vēlējās iegūt Latvijas pasi, vajadzēja atteikties no līdzšinējās pilsonības.
Kā apgalvoja Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) pārstāvji, atdodot rietumniekiem tiesības saņemt otru pasi, turklāt beztermiņā, valsts klāt nāktu vismaz vēl 20 tūkstoši jaunpilsoņu. Pēc tam, kad 2013. gadā maijā Pilsonības likuma grozījumi tika pieņemti, īpaši šim darbam izveidotās Saeimas apakškomisijas priekšsēdētājs Ingmārs Čaklais (atteicās no mandāta 2013. gada augustā) pieļāva, ka desmit gadu laikā Latvijas pilsonību iegūs pat 50 tūkstoši cilvēku.
"Vienotība" noticēja vienreizējai iespejai paplašināt pašas vēlētāju loku. Turklāt fenomenālo 10.Saeimas kampaņu (33 mandāti!) tā īstenoja ar dedzīgu ārzemju latviešu atbalstu. 2010. gada rudenī radās pat iespaids, ka "letiņi" atkal kļūs par vērā ņemamu politisko faktoru Latvijas politikā - gandrīz kā deviņdesmito gadu pirmajā pusē. Uzvaras eiforija komplektā ar 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanu šoku "Vienotību" stimulēja ķerties klāt Pilsonības likumam, ignorējot tieslietu speciālistu un politisko oponentu racionālos iebildumus. (Daļu no tiem, kā arī manis paša pārmetumus LR pilsonības devalvētājiem varat lasīt šeit.)
Elektorālais ieguvums rietumvalstu vēlēšanu iecirkņos gan bija pieticīgs - 10. Saeimas vēlēšanās* piedalījās 12 778 ārzemēs dzīvojoši pilsoņi (kopējais balsojušo skaits bija 944 841, tātad 1,35 procenti). Taču no tiem par "Vienotību" balsoja 7462 cilvēki. Virsrakstā piesauktajā ASV galvaspilsētas 1001. iecirknī no 494 nobalsojušiem 405 jeb 82 procenti izvēlējās "Vienotību". Toronto (Kanāda) 1028.iecirknis deva partijai 570 balsis no pavisam 767. Toties "ekonomisko bēgļu citadeles" Londonas 1033.iecirknī no 1545 vēlētājiem "Vienotību" izvēlējas "tikai" 707 balsotāju, mazāk par pusi (SC bija otrā vietā ar 355 biļeteniem).
Premjerpartijai 2012. gadā šķita, ka Pilsonības likuma grozījumi tai palīdzēs šādus patīkamus rezultātus vismaz dubultot. Apakškomisijas priekšsēdētājs Čaklais aģentūrai LETA (1.08.2012) uzsvēra: likuma grozījumi esot jāpieņem pēc iespējas ātrāk, jau tā paša gada rudenī, lai "novērstu pret trimdiniekiem izdarīto netaisnību" un ka tā būšot "dāvana Latvijas 94.dzimšanas dienā".
"Padlatviešu nepateicība"
Ārzemju latvieši, kuri nokavēja iespēju reģistrēties dubultpilsonībai līdz 1995. gada 1. jūlijam vai neizmantoja to, uzskata šo ierobežojumu par viņu diskrimināciju, par līdz galam nesakauto komunistu inspirētu atriebību un, skarbāk izsakoties, arī par vietējo tautiešu klaju nepateicību, nenovīdību pret tiem, kuri svešumā uzturējuši brīvās Latvijas ideju un īstenu latvietību.
Jo tik tiešām - likumā noteikto stingro laika ierobežojumu privilēģijai iegūt papildus pasi lielā mērā noteica Latvijas iedzīvotāju toreizējā dziļā un klajā vilšanās Rietumu tautiešos. Jo viņi, ak šausmas, kopumā izrādījās nemaz tik gudri, turīgi, patriotiski un, galvenais, repatriēties griboši esam, kā bija domāts. Vai paši nestāstīja, ka svešumā dzīvo uz čemodāniem un gaida brīdi, kad varēs atgriezties dzimtenē? Tagad, kad Latvija brīvību atguvusi, šie čīkst un vaid, ka nevarot pamest savu ierasto sadzīvi, ka te vēl joprojām ir par daudz krievu un dzīvošana tik padomiska...
Savu tiesu šajā atsalumā ieguldīja arī īpašumu atgūšanas process, tāpat dažu laimi meklēt atbraukušu avantūristu, blēžu vai dīvaiņu sacelti skandāli, kā arī, protams, savstarpējā vīzdegunība. Latvijā dzīvojošie "padlatvieši" savu nacionālo pašapziņu audzēja, izsmejot un nicinot tos, kurus viņi vēl nesen bijājās un apskauda, kam centās izpatikt un pielabināties.
Protams, tagad, kad valsts guvusi dziļu pieredzi savu iedzīvotāju emigrācijā un zaudē ilūzijas tos masveidā atgūt, mēs spētu saprotošāk izturēties pret Rietumu latviešu iesakņošanos savās mītnes zemēs. Taču abpusējā atsvešināšanās jau paveica savu ļauno darbu. Latvijas iedzīvotāju vairākumam šodien ir jau pilnīgi vienalga gan tas, ka citur dzīvojoši tautieši joprojām pieprasa sevi dēvēt par "trimdiniekiem", gan arī tiem "Vienotības" & Co dotā priekšrocība bez problēmām tikt pie papildus pases. Savu rūpju pietiek.
Pats solīja, pašam makā nekrīt
Rietumu latvieši ir likvidējuši savu "dadzi acī", daļa no viņiem atguvuši pašpārliecinātību, ka ir un paliek "īstāki letiņi" nekā tevzemē mītošie. (Var jau būt, ka vēl pavisam pilnai laimei tiem gribētos, lai valdība aizliedz "Labvēlīgā tipa" dziesmu "Man brālis Čikāgā".) Kā mēdz teikt: prieks par tiem, ka veiksmīgi izmanto sev labvēlīgo politiskās konjunktūras uzbangojumu! Iespējams, aŗī dažam šolaiku migrantam lieti noder iespēja, pieņemot mītnes zemes pilsonību, joprojām saglabāt Latvijas pasi. Ko no tā (ne)iegūst Latvija un tajā dzīvojošie, strādājošie un nodokļus maksājošie cilvēki, vismaz patlaban neinteresē nevienu - kaut vai tāpēc, ka eksperiments joprojām nerada jūtamas izmaiņas pilsoņu kopumā. Pēc tam, kad Rietumu latviešu galvenais mērķis tika sasniegts - "trimdiniekiem izdarītā netaisnība" atcelta -, vairums dedzīgo LR pases tīkotāju, visticamāk, tūlīt pat atslāba, formalitāšu kārtošanu atliekot nezinamā nākotnē. (2013. gada decembra sākumā, divus mēnēšus pēc Pilsonības likuma grozījumu stāšanās spēkā, bija saņemti 1594 iesniegumi Latvijas dubultpilsonības iegūšanai - "skaits ir mazāks, nekā prognozēts", jaunāku datu man diemžēl nav.)
Tāpēc "Vienotība" šajās vēlēšanās diez vai gūs vērā ņemamu atspaidu no elektorāta pieauguma rietumvalstīs. Iespējams, pēc 4.oktobra partijai būs laiks apcerēm: vai laiku, ko tā iztērēja, ļaujoties 1001.iecirkņa mirāžai un Saeimai pusotru gadu nodarbinot ar Pilsonības likuma sagrozīšanu, tomēr nevajadzēja izmantot citas - īpaši saimnieciskās augšupejas - politikas īstenošanai. Tā partijai piesaistītu vairāk atbalstītāju nekā šis eksperiments.
-------------------------
* 11.Saeimas vēlēšanās ārzemēs atvērtos iecirkņos balsoja 14 095 pilsoņi. Vašingtonā tika apkopoti vairs tikai 318 biļeteni, par "Vienotību" tur balsoja 164 vēlētāji, par Nacionālo apvienību 93, par Zatlera Reformu partiju 46 pilsoņi. No Toronto pavisam 598 nobalsojušiem 211 izvēlējās ZRP, 193 - "Vienotību", 171 - NA. Londonā kopumā nobalsoja 1396 cilvēki, par "Vienotību" 354, par SC - 351, par ZRP 322, par NA 233 vēlētāji. Eiropas Parlamenta 2014.gada vēlēšanās, kad ārzemēs bija iespējams balsot tikai pa pastu, tika saņemti 2888 biļeteni, no tiem 1711 par "Vienotību" (72 procenti) un 437 par NA. (Avots: cvk.lv)
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
