Sabiedrības viedokli var ietekmēt tikai caur tiem medijiem, kuriem konkrētā tautas daļa uzticas, uzskata tos par savējiem. Nu, nevar latvieti nekādi ietekmēt ar publikācijām "Vesti" vai sižetiem "Pirmajā Baltijas kanālā". Viņš labi ja vispār zina par šādu mediju eksistenci. Turpretī, lietpratīgi izmantojot latviešu medijus, sabiedrības uzmanību un emocijas, lasi, dusmas, mērķtiecīgi novirzīt vajadzīgajā virzienā var zibenīgi.
Nu jau pietiekami pasen KNAB trīs gadus no vietas noklausījās Aināra Šlesera sarunas. Lai šoreiz aiz iekavām paliek jautājumi, kāpēc klausījās tikai vienā viesnīcā, vai bija pamats noklausīties trīs gadu garumā, kāpēc viss KNAB pinkertoniem pieejamais operatīvo izmeklēšanas līdzekļu arsenāls finālā deva vien čiku. Krimināltiesiska rezultāta visai šai epopejai nebija un nav. Taču sarunas tika nopludinātas medijos, tika sacelta politiskā brēka, kas tā vietā, lai konkrēta amatpersona, ja tiesa to atzīst par vainīgu, sēdētu cietumā, rezultējās ar "valsts apvērsumu", Saeimas atlaišanu, kā ideju manīgi ļaudis spēja iedēstīt Zatlera galvā. Tapa Zatlera partija viendienīte, pasākuma režisori tika pie varas, gandrīz tika izveidota koalīcija ar "Saskaņu", pēcāk pats Zatlers tika aizslaucīts politiskajā mēslainē.
Šodien esam tikuši līdz 10 gadus vecā notikuma 2. sērijai. Vecā zupa, viegli to uzsildot, atkal tiek celta galdā. Ja vienreiz izdevās, kāpēc gan lai neizdotos atkal? Jaunums ir tikai daži jauni, mērķtiecīgi atlasīti sarunu fragmenti, kas tiek pasludināti par pietiekamu iemeslu, lai prasītu ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera un zemkopības ministra Jāņa Dūklava atkāpšanos.
Vienmēr, protams, katram no mums par jebkuru darbu vai izteiktu vārdu ir arī morālā atbildība, taču kā Dūklava kunga politisko klupienu redzu vienīgi pirms Zemnieku savienības kongresa pieteiktās ambīcijas nomainīt tās vadībā Augustu Brigmani. Slepeni ierakstītas privātas sarunas bez tiesiski nostiprinātiem pierādījumiem ir tikai ierakstītas sarunas. Ja trīs gadu garumā ierakstītu jebkura cilvēka ikdienas komunikāciju, esmu drošs, tur ne tikai būtu, par ko sarkt un bālēt, bet pat kādu pantu piemeklēt profesionāļiem nebūtu nekādu problēmu.
Lai atceramies kaut VID Finanšu policijas ierakstītās žurnālistes Ilzes Jaunalksnes sarunas – tur bija gan narkotikas, gan rupji krievu lamuvārdi, gan paprasti iesmiets par Vairu Vīķi-Freibergu. Nemaz nerunājot, ka tajās krāšņi parādījās sirdsšķīstās žurnālistes reālās darba metodes.
Valsts un sabiedrības stabilitāti šeit un tagad daudz vairāk par "sputņikiem" un troļļu fermām apdraud nekontrolēta ar likumu aizsargātas informācijas atlasītu fragmentu vai tikai to pārstāstu pludināšana medijos.
Varam tikai minēt to cilvēku, kuru rokās ir šāda informācija, patiesos mērķus un intereses, zīlēt, kuri nākamie uzvārdi vai amati ir dienaskārtībā. Pēdējo dienu krāšņie politiskie notikumi – demisijas, jaunu partiju pieteikumi, sakāpinātā retorika – diemžēl liek man secināt, ka vairāk par Maskavas roku mūs apdraud pašu latviešu savstarpējās politiskās cīņas. Skudru pūznī vai zirnekļu burkā, kā nu kuram labāk tīk uzskatīt, ir sākusies rosība. Diemžēl šajā visatļautībā un tiesiskajā nihilismā nevienai no valsts augstākajām amatpersonām nav pieticis drosmes skaidri pateikt – stop, pietiek!
Visi kopā esam ierauti reāla hibrīdkara epicentrā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
