Aizejot no "Vienotības", pirmais darbs bija palikšana frakcijā un tikšanās ar premjeru, lai apstiprinātu savu atbalstu pašreizējam virzienam. Vēl pirms manifesta parakstīšanas, stipri pirms partijas dibināšanas jau tika apsolīts un tiek realizēts atbalsts valdošās koalīcijas politikai. Nav politiska strīda, ir redzamāko "pariešu" vēlme pašsaglabāties politiskajā apritē. Normāla reālpolitika, nekā nosodāma, tikai lietas jāsauc īstajos vārdos.
Es noteikti esmu par jaunu cilvēku ienākšanu politikā, spilgtām politiskām idejām. Man nav šaubu, ka cilvēkus, kuri parakstīja manifestu vai piedalījās "pariešu" dibināšanas sapulcē, vada labi nodomi, domubiedru grupas intelektuālais potenciāls ir vērā ņemams, arī alkatību politikā tiem pārmest ir nevietā, taču publiski pieteiktie cilvēki līdz šim sevi pierādījuši kā profesionāls, sistēmai vajadzīgs, bet tomēr politiķu 2. ranga ešalons bez politiskām idejām un spilgtas līderības iezīmēm.
Daniels Pavļuts Tautas partijas laikā bija valsts sekretārs, iesaistījās Zatlera partijā, bija ekonomikas ministrs, paspējis būt gan Vjačeslava Dobrovska, gan Edgara Rinkeviča padomnieks. Ilze Viņķele bijusi "Tēvzemei un brīvībai", Pilsoniskās savienības un "Vienotības" biedre. Labklājības ministre, Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre. Vinķelei visas darba gaitas saistītas ar politiku – deputāta palīdze, preses sekretāre, padomniece jeb, kā teiktu mana vecmāmiņa, godīgu darbu vispār nav strādājusi.
Lolita Čigāne ilgus gadus bijusi vadošos amatos dažādās ar Sorosa fondu saistītās organizācijās. Viņas politiskajā krājkasītē gan Meierovica biedrība, gan Pilsoniskā savienība, gan "Vienotība". 2007. gadā Rīgas lidostā aizturēta par kontrabandu.
Aleksejs Loskutovs juridisko zinātņu kandidāta grādu ieguvis Krievijas Federācijas Iekšlietu ministrijas juridiskajā neklātienes augstskolā. KNAB nominālais vadītājs. Bijis "Sabiedrības citai politikai" ģenerālsekretārs, "Vienotības" biedrs. "Kustība par" viņam būs tikai 3. partija.
Ints Dālderis Dombrovska valdībā kļuva par kultūras ministru un iestājās Tautas partijā. Oranžajiem no valdības aizejot, lai saglabātu ministra amatu, no tās atkal izstājās. Pievienojies "Jaunajam laikam", vēlāk iestājies "Vienotībā". Andrejs Judins pirms "Kustības par" bijis "Sabiedrības citai politikai" un "Vienotības" biedrs.
Nav te nekā jauna. Ir esošo politiķu pārgrupēšanās pirms Saeimas vēlēšanām varas saglabāšanai. Es būtu patiesi gandarīts, ja Latvijas politika saņemtu intelektuālu piešprici no politikā jauniem cilvēkiem, taču šoreiz par jaunajiem izliekas ilglaicīgi politikā vai tuvu tai esoši cilvēki, bijušie ministri, valsts sekretāri, valsts uzņēmumu vadītāji, kuri lieliski zina spēles noteikumus un politikas taisīšanas virtuvi, jūt konjunktūru, vēsu prātu kalkulē potenciālo elektorātu. Apvienojušies ļaudis, kas paspējuši pabūt teju visās Latvijas partijās. Kauls no kaula. Sistēmas cilvēki, pārmaiņas pēc rindas papildinot ar kādu politiķi jau otrajā paaudzē, kurš ar mātes Staķes pienu iezīdis Latvijas politikas specifiku.
Ne emocionālais "pariešu" manifests, ne apstiprinātā īsā partijas programma neatklāj partijas ideoloģiju. Tie atstāj ātri steigā uzrakstītu un pretrunīgu papīru iespaidu ar devīzi VISIEM VISU VIENMĒR. Programmā vienīgā nosacīti politiskā ideja ir dažādu sociālo pabalstu un atlaižu aizstāšana ar vispārējo pamatienākumu. "Pariešu" solījums pēc būtības ir – ievēliet mūs un mēs valsti pārvaldīsim drusku labāk nekā līdz šim. Arī savu potenciālo elektorātu "parieši" definē interesanti – visi tie, kam nav par ko balsot. Tiesa, tāds elektorāts dabā nepastāv, taču censoņu domāšanas veidu raksturo precīzi.
Pavļuts var publiski piesaukt franču Makronu, bet latviešu Makrona, kurš gada laikā spētu uzbūvēt uzvarētāju partiju, starp viņiem nav.